Liene Zostiņa Tunisijā jūtas kā princese

Liene teic, ka viņas lielais sapnis bijis redzēt Ēģiptes piramīdas, bet viņa nokļuva Tunisijā. "Mēs gan nemeklējām netradicionālus vai ekstrēmus maršrutus ārpus tūristu takām, kā tagad daudzi dara, jo, tā kā līdzi bija arī Markuss, gribējās, lai mēs varētu laiski baudīt atpūtu gida pavadībā, ne par ko nedomājot," Liene dalās saulainajos iespaidos.

Tuksnesī gadījās braukt ar džipu, kurš parasti pavada arī Dakaras rallija braucējus. Brauciena laikā neiztrūka kārtīgas izvizināšanas pa stāviem kalniņiem.

Ar kamieļiem jāuzmanās!

"Esot Tunisijā, obligāti jāapskata viņu kolizejs un, protams, tuksnesis, kur bija mūsu vislielākais piedzīvojums — izjāde ar kamieļiem.

Gids par šiem dzīvniekiem pastāstīja interesantas lietas — izrādās, tas ir diezgan bīstams un atriebīgs dzīvnieks. Kamielis kādā savā atriebības lēkmē var cilvēku nospārdīt līdz pat nāvei, turklāt tikai tad, kad droši zina, ka saimnieks guļ.

Ja zirgam kaut kas nepatīk, viņš var nomest jātnieku vai iespert tam, bet kamielis, savā izpratnē, viņam nodarītās pārestības pacietīgi "krāj" sevī, līdz ar to no malas tas šķiet mierīgs un līdzsvarots dzīvnieks. Bet līdz mirklim, kad uzkrātās dusmas "nāk laukā" un tiek izpaustas, piemēram, naktī saimnieku viņa guļvietā nospārdot. Tāpēc tuksneša ceļotāji, dodoties gulēt, sataisa "migu" no spilveniem, bet paši aiziet kaut kur tālāk pārlaist nakti. No rīta bieži var redzēt, ka spilveni ir izsvaidīti uz visām pusēm."

Ielas bez luksoforiem un ķiploku kalni...

Tiesa gan, bez dažiem piedzīvojumiem ceļojuma laikā atgadījies arī viens ekstrēms misēklis. "Tunisijā uz ekskursiju objektiem braucām ar autobusu, kurš jau otrajā dienā paspēja iekļūt avārijā, saskrienoties ar vietējo taksometru. Šoferis nokļuva slimnīcā, bet mēs, pasažieri, tikām cauri ar vieglu izbīli. Patiesībā jāteic, ka avārijas situācijas uz ceļa ir nepārtraukti, jo luksoforu tur vispār nav! Visa satiksme notiek ar "pīpināšanu" un lavierēšanu. Vietējie gan ir atsaucīga un izpalīdzīga tauta, bet — par savu cenu. Piemēram, palīdzot tūristiem tikt pāri satiksmes pilnai ielai, par to noteikti tiks iekasēta sava nodeva, tāpat par citām šķietami ikdienišķām lietām, par kurām man pat prātā nenāk, ka par to varētu paprasīt samaksu. Mēs ar Kasparu smējāmies, ka viņiem ir ļoti laba atmiņa šajā ziņā — vietējie iztiku pelna, kā nu māk.

Kā jau daudzās tūristu zemēs, lielās pilsētas ir sakoptas un uzpucētas, bet ārpus tām valda liela nabadzība. Toties cilvēki tur daudz vairāk nodarbināti ar lauksaimniecību un dārzkopību nekā pie mums, Latvijā. Redzējām, kā vietējā tirdziņā tirgo nevis pa maziem ķiploku saišķīšiem, bet veselu kalnu (piekabi) ar ķiplokiem! Mēs nopirkām interesantus, autentiskus suvenīrus — timpānus no kamieļu ādas (nelielas bundziņas), ūdenspīpi, es sev sudraba kuloniņu un tamlīdzīgas lietiņas.