Ievas ADAMS erotiskais ceļojums jeb kā pārgulēt ar nevainīgu puisi

Kūrorta romāni vai mīla pāri okeānam nav mana kaislība — tādēļ vien, ka jāšķiras nevis tad, kad šķiršanās ir nobriedusi, bet atkarībā no datuma, kas uzdrukāts uz lidmašīnas biļetes "Ārzemes—Rīga". Tomēr te ir viens pluss — varu pastāstīt savus piedzīvojumus ar pārliecību, ka VIŅŠ to nekad neizlasīs.

Sākums bija visai korekts — ar pāris domubiedriem devos uz Rumāniju, lai piedalītos kādā seminārā. Tam par godu rīkotāji bija nopirkuši zemes gabalu, kas šajā valstī nemaksāja pārāk dārgi. Tā nu nonācu Rumānijas laukos pie paša Melnās jūras krasta, miestā, kam apkārt pletās vien neaptverami saulespuķu lauki.

Vietējā alus krodziņā apjautājāmies, vai kāds šajā ciemā vispār "sprechen" jebkurā citā valodā, izņemot rumāņu. Jā, tūdaļ atsaucas jauns puisis, kas ij angliski prot, ij labu mītni varot mums parādīt.  Saimnieku 17 gadus vecā meita arī labi runā angliski, viņa kļūst par mūsu galveno sakarnieku, piedevām jaukais pusis, kurš mūs šurp atveda, ir šīs ģimenes draugs un tuvākais kaimiņš. Arī viņš piedalās istabu izrādīšanā, un, spraucoties viņam garām pa durvīm, es pēkšņi sajūtu — IR!!!

Kā atpazīt jaunavu?

Izklausās kā kādā fantastiskā trillerī — VIŅI var būt visur! Jebkura vecuma, sociālā statusa un svara kategorijas! Un, maigi sakot, ne vienmēr viņi līdzinās tiem seksuāli noraizējušamies jampampiņiem no amerikāņu pusaudžu kino — arī seksuāli nepieredzējuši jaunieši spēj sarunāties par erotiskām tēmām bez stostīšanās un krampjiem.

Lieki teikt — arī ārēji viņiem nav jābūt tiem briesmīgākajiem savas sugas pārstāvjiem, reizēm ir pat otrādi — galvenais, lai sava pārākuma apzināšanās nenospēlē ar jaunajiem cilvēkiem ļaunu joku, novedot viņus vientulībā. Nevainības zaudēšanu viņi nav uzstādījuši par mērķi un, laikam ritot, tik ļoti saplūduši ar interjeru un kļuvuši pierasti, ka nevienai vairs neienāk prātā doma, ka te iespējamas arī seksuālas attiecības, ne tikai draudzība un intelektuālas sarunas.

Mjā, ja visi vīrieši būtu tādi, cilvēce izmirtu. Toties izdarītu to ļoti intelektuāli. Tikām no tiem, kam atturēšanās vēl nav likusi "saiet sviestā", strāvo intensīva, silta, aicinoša un vienlaikus kautrīga enerģija — ja to vispār iespējams aprakstīt vārdiem... Tieši to tad es arī sajutu.

I"m a virgin

Jau nākamās dienas vakarā Mikaela — tā sauc mūsu mājas saimnieku meitu — ielūdz mūs uz "diskotēku". Tā nav nekas cits kā vietējie austrumnieciskie šlāgeri, uzgriezti uz visskaļāko turpat kaimiņu garāžā. Kuras saimnieks, protams, ir viņš, Julians — mūsu glābējs un sargeņģelis, jauneklis ar bronzas krāsas ādu, bezgalgarām skropstām, čigāniskiem rugājiem uz vaigiem un mazu zelta auskaru kreisajā ausī. Viņam ir divdesmit viens gads. Viņš studē finanses un banku zinības, bet savam un māsas uzturam remontē vāģus un motociklus vai arī pārdzen tos no Vācijas un tjūnē. Trīs gadus sabijis vietējā bandītu grupējumā, kas kā vienmēr balstās uz trim vaļiem — narkotikas, ieroči, prostitūcija, personiski ne ar ko no šī trijnieka nesasmērējies, sapelnījis naudu un pārvērtis to graustu, kurā abus ar māsu reiz pameta viņu vecāki, par normālām mājām.

Garāžā sapulcējušies arī viņa draugi — palūkoties uz svešzemju putniņiem. Remontējamie spēkrati ir izvākti ārā, mūzika dārd, vietējais alus līst straumēm. Novērtēju situāciju un saprotu — izņemot Julianu mani te neviens cits neinteresē. Bet viņš ir vienīgais, kurš nedejo. Izrādu viņam draudzīgu uzmanību, aicinu uz "deju grīdas" — viņš tā kā svārstās, redzu — puisis pārdzīvo mazu panikas lēkmi, tad saka: "Iziesim, man tev kaut kas jāpasaka."

Izejam naksnīgā dārzā, viņš man skaidro, ka nemēdz dejot, ka viņš... viņš vispār nav tāds kā — diezgan nicīgs žests uz garāžas pusi — "viņi visi".

Es ieplešu acis, saku — tu esi burvīgs un noteikti lieliski dejo, tu... Viņš mani pārtrauc ar vienu frāzi: "I"m a virgin!"

Seksa "otrā puse"

Tā tikai liekas, ka novest vīrieti līdz gultai ir tīrais nieks. Jā, tīrais nieks tas varētu būt ar piecpadsmitgadīgu puisīti — atliek viņu tikai pamānīt ar pirkstu un pēcāk nozvērināt nevienam neko nestāstīt, jo citādi "piešūs lietu". Savukārt, ja jaunavai ir jau 25, viņš var arī nesaprast acīmredzamas zīmes un mājienus un turpinās diskutēt par Poruka lomu latviešu literatūras vēsturē. Bet tas, vai zināt, nogurdina. Var jau, protams, izteikt visu skaidri un gaiši, taču ir zināms risks jaunavu aizbiedēt. Var mēģināt piedzirdīt — tikai pavisam nedaudz, lai atslābinās. Un lūk, kad jaunava beidzot laimīgi ticis līdz gultai — tad, kā tika rakstīts uz ieejas vārtiem Romas gladiatoru arēnā — atmet visas cerības! Ir 99% skaidrs, ka nekādu dižo baudu no jaunavas pirmajā reizē negūsi — tā vismaz apgalvo seksologi. Bet es jums teikšu, lūk, ko — sekss nesastāv no miesīgās baudas vien. Manuprāt, tā ir tikai puse no tā, ko gultā var sniegt viens otram cilvēki. Un šī nu bija reize, kad es to "otro pusi" izbaudīju pilnā mērā (neizslēdzot, starp citu, arī to "pirmo").

Nedēļa darba

Lūk, ko man maksāja mans "varoņdarbs": lai dabūtu gultā nevainīgu puisi, tev nedēļu jāapjūsmo viņa mašīna, viņa uztjūningotais mocis, jāļaujas ar to trakulīgiem nakts braucieniem oranžas mēnesnīcas gaismā (drāžoties ar 160km/h, smaids izstaipās nekontrolējami — gribot negribot bija jāatceras tā internetā daudzkārt redzētā karikatūra ar plati smaidošu motobraucēju, kuram zobu strapas pilnas ar mušām: patiešām, spilgtākās šādā braucienā ir brīvā kritiena sajūtas un tas, kā mušas mirst uz tavas sejas...).

Kas vēl? Ak, jā, jāapjūsmo viņa skolas diplomi, viņa zelta medaļas rajona boksa sacensībās, beigu beigās jāiepazīstas ar māsu, māsas līgavaini un viņas draudzeni un, kas visšausmīgākais, jādzer alus... Litriem!!! Stiprākus dzērienus Julians nelieto, bet man, lai justos adekvāti zaļumballēm, kuras mēs apmeklējām katru otro vakaru (neatkarīgi no nedēļas dienas, jo tūristu sezona jau iestājusies) blakus pilsētiņā, nākas turēt viņam līdzi...

Kamēr beidzot viena nedēļa ir notrallināta, manas lūpas ir permanenti pietūkušas un uz kakla aizvien uzrodas pa svaigam zilumam: jaunava vai ne, bet skūpstās Julians kā dievs, turklāt liekas, ka viņš to spēj darīt bezgalīgi. Bet apstākļi aizvien sakrīt tā, ka vakarā vai vēlā naktī mēs pašķiramies katrs uz savu pusi: pie manis jau nu viņš nenāks ne par kādu naudu — tā taču ir viņa draugu māja, katrs viņu te pazīst kopš dzimšanas!

Visbeidzot iesākas mana otrā nedēļa Rumānijā, un es visam atmetu ar roku — lai notiek (vai nenotiek), kas notikdams. Un tieši tajā vakarā es saņemu no Juliana īsziņu — "Will U be with me tonight?" Viņa māsa ir prom, un māja pieder mums vieniem... un te sākas...

"Vai vēlies kaut ko iedzert?"

"Nē, paldies."

"Varbūt ieslēgt televizoru?"

"Nē, es neskatos TV."

"Gribi, atstāsim šeit gaismu?"

"Man vienalga."

"Ē, man laikam jāaiziet uz tualeti."

"Nē, nav vis!!"

"Bet vai..."

"NĒ!!!.. Nāc šurp.."

"Nedari to!"

Bija tieši tā, kā es domāju, — viņš man atdevās, un ne otrādi. Turklāt ne tikai ar miesu, bet ar visu dvēseli. Un — piedodiet par atklātību (lai gan, ko nu vairs...) — mēs beidzām reizē. Kaut arī viss ilga ne vairāk kā kādas septiņas astoņas minūtes (bet, protams...). Pēc tam es tā arī nevarēju aizmigt — atmiņas par to, kā viņa sirds klauvēja zem ādas it visur, kur pieskārās mani pirksti, laupīja man naktsmieru. Miegā Julians neizlaida mani no apskāviena — tā gan nav ideālākā poza miegam, tomēr, vai gan jāpiebilst, ar kādu milzīgu uzviju to kompensēja apziņa, kas TAS nu ir noticis, turklāt lieliski!

Jā, vēl kāda intīma atklāsme — kad sākumā mēģināju viņu noskūpstīt "zemāk", viņš sāka šausmīgi pretoties, sakot: "No, no, no!! Don"t do that! "Couse you"re my love! Don"t do that, my lady!" Tikai trešajā mūsu kopābūšanas reizē man izdevās Julianu pārliecināt, ka minets nav nekāds seksuāls noziegums un tas nebūt nepazemo sievieti. Un mans jautājums: "Ja tu man to neļauj, tātad tu man neuzticies?!" izslaucīja šī mīta atliekas no viņa smadzenēm pavisam.

Kopsavilkums

Ir dažas lietas, no kurām labāk izvairīties, ja gadās nonākt visai tuvā saskarsmē ar "jauniņo" seksā. Pirmkārt, nevajag aizmirst par sevi. Protams, ne jau pašā pirmajā reizē, kad cilvēks atgādina apdullušu tauriņu. Bet, turpinoties attiecībām, viņam ir jāvēlas mācīties un pilnveidoties.

Otrkārt — nevajag uzskatīt jaunavu par garīgi nepilnvērtīgu radījumu: sekss nebūt nav galvenā mūsu dzīves nodarbe, un dažiem tas nozīmē mazāk, nekā pieņemts uzskatīt.

Treškārt un galvenokārt — nedrīkst ļaut vaļu mātes jūtām! Protams, jaunizceptais vīrietis paliks tavā atmiņā uz visiem laikiem, neatkarīgi no tā, kas būs tālāk, bet tas ir Vienkārši Vīrietis, nevis tavs uķipuķilolojums.

Ceturtkārt, ja esi greizsirdīga būtne, tev jāapzinās, ka agrāk vai vēlāk viņam sagribēsies izmēģināt seksu vēl ar kādu sievieti, un tur nu neko nepadarīsi. Bet, ja būsi gana uzmanīga un maiga, varēsi ilgāku laiku baudīt attiecības ar puisi, kuru seksuāli pielāgosi sev tieši tā, kā patīk visvairāk, — piekrīti taču, tas ir daudz ērtāk, nekā pārmācīt pa savam cilvēku ar gataviem šabloniem.

Un, protams, tevi sildīs apziņa, ka arī viņam tu paliksi īpaša uz visu mūžu.

P.S.

Divas nedēļas aiztraucās kā vēja nestas, un, lai ko jūs domātu, šajā kaislību virpulī man tomēr atlika spēka godprātīgi piedalīties arī augšminētajā seminārā! Tomēr mājās es pārvedu šo stāstu un vēl lielu sarkanu plīša sirdi ar uzrakstu "You"re precious" — astoņos no rīta aizbraukšanas dienā to man pasniedza Julians. Un tad viņš sāka raudāt. Taksī pie mājas jau gaidīja mani nepacietīgie draugi, bet es nekādi nevarēju iziet no istabas — man ap kaklu bija apķēries raudošs mačobērns, kuru es nespēju nomierināt (aī, nost ar mātes jūtām, nost!).

"Vai atbrauksi nākamvasar?"

"Jā, varbūt."

"Vai rakstīsi?"

"Jā, protams, apsolu."

"Man nekad nebūs citas, izņemot tevi!"

"Beidz, nu, protams, ka būs!"

"Nē, zvēru, ka nebūs!!!"

Lai slava maniem draugiem — ilgās atvadas viņi neņēma ļaunā, un arī uz lidmašīnu mēs paguvām. Lūk, pēdējā īsziņa, ko pirms pāris dienām saņēmu no Juliana (pārrakstu ar visām jaukajām kļūdiņām): "My heart will be forever with you becouse you were the first woman that understand me and maked me to love you! Sweet kiss my love! I love you my lady!"

Varbūt tiešām atgriezties nākamvasar?

***

5 stratēģiski padomi:

1.Esi maiga un vienlaikus — kaislīgi neatlaidīga.

2.Interesējies par viņa hobijiem.

3.Izrādi interesi par viņa nākotnes, karjeras u.c. plāniem.

4.Apjūsmo viņa mašīnu, moci, divriteni, mašīnīšu kolekciju...

5.Neievelc procesu garumā.