KIVIČS: "Semēvicam pa muti iedot nesolīju un pliku locekli nerādīju "

Pagājuši gandrīz trīs gadi kopš toreizējā incidenta. Kā tu tagad vērtē šo savu iešanu uz "Vakara Ziņu" redakciju?

Speciāli kauties uz turieni nebraucu, man vienkārši gribējās paskatīties acīs tam cilvēkam [Jurim Milleram]. Nebija domu sist — tā vienkārši sanāca. Domāju, ka katram vecim ir kaut kas — māte, meitene, ģimene, ko aizvainojot, roka pati no sevis aiziet [sitienā]. Man pēc tam daudzi teica, ka varbūt vajadzēja rīkoties gudrāk, piemēram, uzbrukt tumsā, aiz stūra utt. Taču, tagad domāju, ka nedarītu neko. Vispār neko.

Bet varbūt tikai tāpēc, ka tu šobrīd esi kopā ar pavisam citu meiteni?

Nē, ne tāpēc. Esmu labi sapratis, kā žurnālistika darbojas. Nevienu neinteresē tā garlaicīgā patiesība, nevienu neinteresē mani eksponēt kā mūziķi, dziesmu un tekstu autoru. Galvenais ir pasniegt kā skandalozo vai kā Latvijā spēcīgāko mūziķi — lai cilvēkiem interesantāk.

Par kaušanos gan vēl bija arī stāsts, ka tu kādā Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē esot solījis pa muti producentam Agrim Semēvicam...

Pilnīgas muļķības! Kad braucām uz konkursu, zinājām, ka piedalīsies "Cosmos", tāpēc bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasākumu vinnēt nevar. Ja vinnēt nevar, tad ir vienkārši jāatpūšas! Diezgan daudz dzērām alu, uzdzīvojām un priecājāmies. Uz sev atvēlētajām trim minūtēm uzgājām uz skatuves — viss, kā pieklājas! Beigās mēs ar ["Z–Scars" dalībnieku] Arčiju jau bijām diezgan "labi" — kādi desmit ali vēderā... Sēdējām, un es izteicos, ka Jenny May — viņa toreiz dabūja trešo vietu — tā gan ir vecene! Viņš [producents Agris Semēvics] man asi prasīja, kas par lietu, ko es ar to esmu gribējis teikt?! Kad viņš gāja ārā, apvaicājos: Agri, kas, tu galīgi jocīgs esi, ko tu āksties?! Viņš atbildēja: nē, viss kārtībā, esmu "šmigā", eju gulēt. Un aizgāja. Un viss!

Kā tad no šāda parasta pārpratuma presē varēja aiziet pavisam citādāks stāsts?

Pēc tam prātoju — nez, kurš to visu izdomāja?! Tur sēdēja "Re:public" zēni, kāds no "H2O", vēl daži. Man gandrīz liekas, ka pats Semēvics to "izštukoja"! (Smejas.) Jo pēc tam viņš man pats zvanīja un prasīja, vai esot lasījis visu šo "sviestu", ierosināja kopā nofotografēties, lai pierādītu, ka starp mums viss kārtībā. Biju ar mieru, taču viņš pēc tam pārdomāja.

Atminos, ka tajā Eirovīzijā tu tiešām izskatījies diezgan "labs"...

Eirovīzijā mēs vienīgie ar Arčiju dzērām aliņu, kamēr citi ar akmens sejām pucējās. Sajūta bija tāda, ka notiks "Grammy" balvu pasniegšana. Mīļie cilvēki, tā taču tikai Latvijas Eirovīzija! Nu labi, mēs tur tā brīvāk uzvedāmies...

Ā, bija vēl viens moments. Eirovīzijā skatos koncertu, līdzās bija tikai kādi divi cilvēki. Teicu — bļāviens, Amerikā Dženetai Džeksonei plika krūts izveļas laukā, Eminems parāda pakaļu 35 miljoniem cilvēku, bet pie mums nekas nenotiek! Pēc tam lasu — Kivičs solījies publikai parādīt pliku locekli! Es vienkārši apkritu! (Smejas.)

Labi, bet bijušas jau arī citas reizes, kurās tavs vārds parādījies ne pārāk labā gaismā... Vai tev liekas, ka uz tevi speciāli "uzēdušies"?

Nu, bet iedomājies: golfa laukumā visi "kož" aliņus, visi rindiņā iet uz krūmiem čurāt, bet vienīgais, kuru noķer žurnālisti, ir Kivičs! Turklāt pasniedz to tā — Kivičs piečurā golfa laukuma bedrītes sieviešu un bērnu tuvumā! Krūmi bija 100 metru attālumā no tuvākās dzīvās dvēseles, turklāt tas laukums ir vājprātīgi garš un tualetes bija vismaz divu kilometru attālumā! Pēc konflikta ar "VZ" gandrīz katrā numurā par mani bija kaut kas sarakstīts.

Es vispār domāju, ka esmu izturīgākais Latvijas mūziķis. 2006. gadā un līdz pagājušā gada pusei par mani presē un internetā bija 323 negatīvas publikācijas. 323! Runāju ar vienu cilvēku, un viņš teica, ka principā man jau pēc pirmajām simts šādām publikācijām vairs nevajadzētu stāvēt uz skatuves — dziesmām vairs nevajadzēja skanēt radiostacijās un cilvēkiem — nākt uz koncertiem. Bet, re — viss normāli, koncerti ir, pa "rādžiņu" arī skanam!

Taču sabiedrībā tomēr ir radīta negatīva attieksme...

Bet ko es esmu izdarījis?! Tas nedaudz ir tāds kā sabiedrības stulbums. Es domāju, ka cilvēkiem vajadzētu interesēties par tiem, kas Latvijā radījuši inflāciju, kuri ģimenēs bērnus sit līdz nāvei, kuri mūsu sievietes sūta par maukām uz Saūda Arābiju, kuri naktī uz ielas apzog tantiņas, nevis par čali, kurš normāli dzīvo savu dzīvi, kā viņš vēlas!

Man Linga reiz teica: "Andž, es nesaprotu, ko tu esi izdarījis, taču, kad brauksi prom no šīs valsts, tad sataisi tādus sūdus, lai visi saprot, kāds tu patiesībā visu šo laiku esi bijis eņģelis!" (Smejas.)

Varbūt tava brīvā uzvedība un runāšana bez kompleksiem rada netīksmi?

Ja iedzeru tā pavairāk, varbūt tiešām izaicinošāk izturos, bet tas ir normāli, man vienkārši patīk "tusēt". Man, piemēram, riebjas visādi angļi, kas sadzērušies katru latviešu meiteni uzskata par mauku. Ja ejam pa Vecrīgu, šad un tad viņus ar zēniem noliekam pie vietas. Bez sišanas, var paņemt aiz rokas un trijos teikumos pareizā tonī vienkārši izstāstīt situāciju, ar to pietiek!

Kad tevi tā paklausās, liekas, ka bieži trāpies kādā kautiņā...

Nē, tu esi pārpratis, es nekaujos! Kopš toreiz "uzšāvu" Milleram, vairāk nekā tāda nav bijis. Kaut ko darīt ar spēku — tas nav risinājums, taču ir dzīvē situācijas, kad ir jādod pa muti. Piemēram, klibo kāds cilvēks ar spieķīti pa ielu, pieskrien kaut kāds džeks ar domu, ka šitais jau nekur neaizbēgs, piekauj un apzog. Nu, ko ar tādu "fruktu" iesākt?! Prasīt — kāpēc tā darīji?! Tur ir jādod "štangā"! Ir cilvēku suga, kuriem vārdi iet gar ausīm, viņi saprot tikai sitienu, tikai tad viņiem rodas apskaidrība, kā šī pasaule ir iekārtota — kas ir labs, kas ļauns, ko drīkst darīt, ko nedrīkst. Kā, piemēram, tie paši angļi, kas sader par to, vai apčurās Brīvības pieminekli, — tā vienkārši ir cinisma augstākā pakāpe; ko ar tādiem darīt?!

Vai tev nav bail, ka kādreiz "audzināšanas nolūkos" iedosi kādam uz kājām vārgākam pa seju, viņš nokritīs, atsitīsies ar galvu pret ietves malu, un viss...

Spiežu 150 kilogramus [no krūtīm] un labi zinu, kas var notikt, ja kādam no visas sirds iedošu "štangā". Bet man nav raksturīga "piesiešanās", esmu ļoti miermīlīgs, un man patīk, ka arī apkārtējie labi jūtas. Taču ir situācijas, kad dzīvē vīrietim ir jāreaģē.

Pats par sevi esmu internetā lasījis, ka man vajadzētu izraut sirdi, nogriezt galvu, noraut kājas... Starp citu, kādā jauniešu pasākumā esot pat dedzināta mana lelle — gluži kā Huseinu. Iedomājies, cik esmu slavens! (Smejas.)

Manuprāt, diezgan muļķīgs bija gājiens ar slavenās dienasgrāmatas publicēšanu...

Man piedāvāja normālu naudu par to, lai es uzrakstītu, kā man iet. Teicu, ka negribētu iedziļināties savas privātās dzīves aprakstā. OK, kādus 20 procentus [no kopējā teksta apjoma] varot rakstīt arī par mūziku, par grupu. Piedāvātā summa bija pietiekami laba. Ir taču pilnīgi normāli, ka kāds cilvēks uzraksta, kā viņam iet, nu, kas tur slikts?!

Jā, varu iedomāties, kā mūs ar Elīnu pēc dienasgrāmatas publicēšanas ienīda! Labi, piektdienās un sestdienās man ir koncerti, tad man pēc tam ir tāds "besis", ka vairs neko nedaru. Bet pārējās dienās: pieceļas, pabučojas, kāpj mašīnā, aizbrauc uz jūriņu, nopeldas, pasauļojas, iedzer aliņu, kāpj atkal mašīnā, brauc mājās, uztaisa auksto zupu, paskatās televizoru — nu kā var kaut ko tādu normāls cilvēks lasīt!? Riebjas! Labāk tā: piecelies, asinsspiediens augšā, ar veselību viss pilnīgā d***ā, "piķis" beidzies, uz darbu jāiet, šodien atkal viss pilnīgi garām utt. Laikam tā arī vajadzēja rakstīt! (Smejas.)

Kādas šobrīd ir tavas attiecības ar abām bijušajām sievietēm?

Labas. Ar Ilzi mēs sazvanāmies, viņai pirms nedēļas piedzima meitiņa — vēl gan neesmu apsveicis. Danai arī ir foršs džeks. Viņām viss ir labi un viss ir iegrozījies tā, kā tam vajadzēja būt.

Esmu vienmēr sekojis savai intuīcijai, un tā mani ir piečakarējusi tikai divreiz mūžā: pirmā — kad satiku Milleru, nesapratu, kāpēc visi viņu apd**š, jo man likās, ka viņš ir normāls džeks (smejas); otrā — kad sākām dzīvot kopā ar Danu, man likās, ka tas tiešām ir uz visiem laikiem.

Kāds varētu būt tavas dzīves ideālais modelis, kad tu justos pilnīgi un galīgi labi?

Man reiz viens džeks teica, kas ir absolūtā laime: guli dīvānā, tev meitene sēž virsū, un jūs mīlējaties; kreisajā rokā ir alus, labajā — kolosāls cigārs, un tu viņai pār plecu redzi, kā Latvija iesit Krievijai izšķirošo "golu" hokejā (smejas)...