Hermanim tā nav izrādīšanās

Ik pa laikam smēķētāju kompānijās uzrodas kāds it kā izlēcējs – pīpes kūpinātājs, kurš uzskatāms par savējo, taču ar cigaretēm ir uz jūs. Viens no šādiem vīriem ir ģitārists un Arēna Rīga pasākumu direktors Aivars Hermanis.

"Līdz festivālam Rock Summer 1996. gadā nesmēķēju vispār," stāstu par iedraudzēšanos ar pīpi Hermanis uzsāk šādi. "Taču festivāla laikā radās ļoti saspringta situācija, tikpat kā netika gulēts. Kafija, nedaudz viskija un... Marlboro kā sponsors. Cigarešu bloki stāvēja štābeļiem, un radās vēlēšanās nomēģināt." Jāpaskaidro, ka Aivars bija viens no vērienīgā, bet finansiāli ļoti neveiksmīgā pasākuma organizētājiem, kurš pirmo reizi mūžā iekļuva lielos parādos. Tā viņš arī turpinājis smēķēt, un diezgan daudz.

"Pēc pāris gadiem kāds draugs uz vārdadienu uzdāvināja pīpi, tāpat vien – bez diža nodoma," atminas mūziķis. "Sāku ar to niekoties, secināju, ka dūms ir citāds, nesmird un pīpēt gribas mazāk. Vienīgi tā ķēpa ir lielāka – jāiemācās pareizi piededzināt, pīpe jātīra un tā tālāk."

Draugi Hermaņa jauno aizraušanos pamanījuši un sākuši viņam dāvināt pīpes. Tagad mājās esot jau kādi pāris desmiti dažādu pīpju. "Tā es arī pīpēju dažādas pīpes," viņš uzsver, ka nebūt nepieturas pie vienas vienīgās. "Protams, nekas labs tas nav, un domāju, ka pēc kāda laiciņa tikšu no šīs lietas vaļā. Taču pagaidām pīpēju."

Un, jāpiebilst, izskatās eleganti. Pats Aivars gan saka, ka šis motīvs viņu nesaista, jo viņš pīpi neuzskata par izrādīšanās objektu, bet tikai par labāku stresa noņemšanas līdzekli nekā cigarete. "Līdz ar to man nav ļoti dārgu pīpju," viņš turpina. "Esmu tās pircis tikai praktisku apsvērumu dēļ. Man galvenais ir, lai pīpe nav liela un es to varu ielikt speciālā nelielā maciņā."

Viņš uzskata, ka pīpe tomēr ir ļoti personīga lieta, kas jāizvēlas pašam. Hermanis to pierāda arī praksē, pīpējot tikai paša iegādātās pīpes. Līdzīgi ir ar tabaku. Sācis pīpēt Cellini markas tabaku, tagad viņš dod priekšroku Pergamon. "Tā ir gaumes lieta, jo tabakas ir ļoti atšķirīgas, taču šo marku iecienījuši arī citi mūziķi, kuri pīpē pīpes," Aivars stāsta. "Piemēram, Arnis Mednis un basists Muravejs."

Tāpat kā noteikti arī šiem vīriem, Aivaram nācies dzirdēt dažādas replikas par pīpes kūpināšanu. Vieni uzreiz izceļ atšķirīgo aromātu, citi joko, ka Hermani varot pa gabalu pamanīt pēc dūmu mākoņiem. Viņš vēlreiz uzsver, ka liela nozīme ir tieši aromātam, tādēļ parasti tiek izvēlēta kāda no piesūcinātajām tabakām. "Parasti tie aromāti ir jaukti," viņš skaidro. "Man vislabāk patīk tāds plūmju, ķiršu un vēl kaut kā sajaukums. Pilnu buķeti pat grūti nosaukt."

Pīpmanim satiekoties ar pīpmani, nav reta parādība nomēģināt vienam otra tabaku, kas rada vēl lielāku izpratni par kopainu. Interesanti, ka parasti ar pīpes kūpināšanu tomēr aizraujas gados vecāki kungi, un tas viņiem arī labāk piestāv.

Lai arī ar Rock Summer saistītās finanšu nedienas sen jau aiz muguras, aizrautīgais pīpes kūpinātājs bilst, ka atteikšanās no cigaretēm ir arī ekonomiski izdevīgs pasākums. "Es izpīpēju vienu satītās tabakas paciņu nedēļā. Tas izmaksā trīsarpus latu. Labu cigarešu paciņa maksā latu, un man nedēļā vajadzētu kādas sešas paciņas..."

Protams, pati pīpe nav tik lēta un jāpērk arī filtri (jāmaina pēc piecām pīpes lietošanas reizēm) un tīrāmie instrumenti, taču pirmais esot ilgtermiņa ieguldījums, bet pēdējie nemaksā daudz. "Ekonomiskais ieguvums ir apmēram procenti 20," lietišķi secina izklaides biznesa profesionālis. Un ievelk vēl vienu smaržīgu pīpes dūmu, piebilstot, ka visiem smēķētājiem iesaka pāriet uz pīpes kūpināšanu kā posmu ceļā uz pilnīgu atteikšanos no kaitīgā ieraduma.