Mūžībā aizgājis latviešu teātra leģenda - Alfrēds Jaunušans (papildināta)
Papildinātas pēdējās 5. rindkopas. Līgo diena latviešu teātrmākslai nesusi lielu zaudējumu. Tieši Alfrēds Jaunušans bija "Skroderdienu Silmačos" brīvdabas estrādes režisors, un šī izrāde pulcēja skatītāju tūkstošus.


Līgo dienā mūžībā aizgājis Alfrēds Jaunušans - Nacionālā teātra aktieris, režisors un ilggadējs teātra galvenais režisors (no 1966.g. līdz 1987.g.). A.Jaunušans iestudējis vairāk nekā 40 izrāžu. Viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).
Jaunušanam bija 89 gadi.
Mācījies Augstākajos režijas kursos Teātra mākslas institūtā Maskavā.
A.Jaunušana 80. gados iestudētās brīvdabas izrādes - R.Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” un M.Zariņa “Didrika Taizela brīnišķīgie piedzīvojumi” - līdzīgi Dziesmu svētkiem pulcēja skatītāju tūkstošus, pārvēršot teātra izrādi par tautas svētkiem. Šīs izrādes joprojām translē televīzija, un tie ir visu laiku skatītākie uzvedumi.
Jaunušans bijis aktiermeistarības pasniedzējs vairākiem Nacionālā (Drāmas) teātra aktierkursiem. Viņa skolnieki ir mūsu iemīļotie mākslinieki Uldis Dumpis, Rihards Rudāks, Lāsma Kugrēna, Voldemārs Šoriņš, Gunta Virkava, Iveta Brauna, Jānis Skanis un daudzi citi.
Par Latvijas teātra mākslas Notikumu kļuvušas daudzas no A.Jaunušana iestudētām izrādēm. Spilgtākās no tām ir T.Viljamsa “Ilgu tramvajs” (1969) ar Antru Liedskalniņu, F.Molnāra “Lilioms” (1971) ar Uldi Dumpi un Ģirtu Jakovļevu, T.Viljamsa “Jaunības putns ar saldo balsi” (1977) ar Lidiju Freimani un A.de Misē “Lorencačo” (1973) ar Ģirtu Jakovļevu.
Būdams izcils raksturlomu tēlotājs, A.Jaunušans Aktieru zālē spēlēja A.Ostrovska lugā “Talanti un pielūdzēji”, kā arī J. Vandeloo “Kapteiņu nedēļā”, bet uz lielās skatuves kā aktiermeistarības paraugu viņu varēja redzēt A.Eglīša “Bezkaunīgajos večos” (1990) un E.Tompsona lugā “Pie zelta ezera”(1995).
Vipi.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību Alfrēda Jaunušana tuviniekiem un visai latviešu teātra saimei.
Atvadīšanās no Alfrēda Jaunušana notiks 28.jūnijā no plkst.12 līdz plkst.13.30 Nacionālajā teātrī, mākslinieks tiks guldīts zemes klēpī plkst.14.30 I Meža kapos Aktieru kalniņā.
Leģenda ir Alfrēda Jaunušana tikai un vienīgi Nacionālajam teātrim atdotais mūžs, dzīvojot vienīgi ar darbu un domām par to, teātri uzskatot par savām mājām un ģimeni.
Jaunušans - Nacionālā teātra aktieris, režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs - līdzās Veltai Līnei, Elzai Radziņai un Kārlim Sebrim ir Nacionālā teātra leģenda. Viņš darbu teātrī sācis tūlīt pēc Otrā pasaules kara, atdevis savam teātrim visu skatuves mūžu, piedzīvojis tā ziedu laikus - augstākā profesionālā līmeņa izrādes, publikas tūkstošus, rindas pie kasēm no iepriekšējā vakara, publikas dievināšanu.
Kā personība Jaunušans kļuvis par leģendu ar savām lomām pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, īpaši ar Rūdi pirmajā pēckara "Skroderdienu" iestudējumā. Viņa dziedāto "Jūdzu savu pletīzeri" vēl šodien var dzirdēt ierakstos. Neaizmirstams ir arī aktiera atveidotais Ķencis filmā "Mērnieku laiki".
Būdams izcils raksturlomu tēlotājs, Jaunušans spēlēja Ostrovska lugā "Talanti un pielūdzēji", kā arī Vandeloo "Kapteiņu nedēļa", vēl nemaz ne tik sen kā aktiermeistarības paraugu varēja redzēt Jaunušana spēli Eglīša "Bezkaunīgajos večos" (1990) un Tompsona lugā "Pie zelta ezera" (1995).