Mūžībā aizgājis izcilais aktieris Ints Burāns (papildināta)

Naktī uz 10. jūniju aizsaules teātrī mītošajiem piebiedrojies Nacionālā teātra aktieris Ints Burāns. 67 gadu vecumā aktieris mūsu sirdīs un atmiņās atstāj savu talantu, meistarīgo aktierspēli un vīrišķo šarmu. Rīgas Kinostudijas mākslas filmas "Mirāža" izcili izjustā, aukstasinīgā bandīta, nemitīgā kāsētāja un diktatora spožo aktierspēli skatītājs aizmirst nevar... 

Latvijas Televīzijas "Panorāmā" šovakar Intam Burānam tika veltīti atvadu vārdi un klusuma brīdis. Mākslinieka pirmā skaistā loma, Šopēns Ivaškēviča "Vasara Noānā" kopā ar zvaigžņu karalieni Elzu Radziņu, tika nosaukta par vienu no skaistākajām Inta Burāna dzīves lapaspusēm. Latviešu teātra pazinējs un talantīgais mākslas pasaules žurnālists Andrejs Volmārs savā sižetā Intu Burānu ierindoja latviešu spilgtāko aktieru vidū. Sižeta beigās Volmārs sacīja: "Pēdējos gados Ints Burāns sadega. Romantiķi dzīvo ātri..."

Jā, mēs zinām, ka, zaļā pūķa apvīts, no mums aiziet ne viens vien talants... Taču mūsu - skatītāju -  sirdīs Ints Burāns vienmēr paliks Liels mākslinieks, talantīga personība un latviešu teātra leģenda!

Pirms 13 gadiem savas 50.dzimšanas dienas priekšvakarā viens no teātra toreiz vidējās paaudzes pazīstamākajiem aktieriem, Burāns, sacīja, ka nav nekā skaistāka, bīstamāka un nolādētāka par aktiera profesiju.

Un tiešām, līdz 50 gadiem Burāna dzīve un darbs Nacionālajā teātrī, kā atzīst šī teātra literārā speciāliste Rita Melnace, "bija viens skaists gājiens kalnup, kas prasīja no viņa visu un ko viņš, Teātra fakultātē stājoties, bija sevī apņēmies".

Lai arī Burāns apgalvoja: "Es nekad neesmu sapņojis, man vienmēr vajadzējis strādāt," visi viņa paaudzes aktieri vairāk vai mazāk bija romantiķi. Burāns nebija no tiem, kas, teātrī ienākot, tūlīt apžilbina ar savu temperamentu un jaunību. Viņš lēni un mērķtiecīgi no uzdevuma uz uzdevumu, no atziņas uz atziņu, aizraujoties līdzi savas paaudzes režisoram Mihailam Kublinskim un viņa estētiskajiem meklējumiem, gāja pretim savām skaistajām lomām: Šopēnam Ivaškēviča "Vasara Noānā", pilskungam Friša "Santakrusā", Filipo Stroci Misē "Lorencačo", Hotsperam un Lorenco Šekspīra lugās"Henrijs IV" un "Romeo un Džuljeta", Špīgelbergeram Šillera "Laupītājos", Kurtam fon Brimmeram Upīša "Laikmetu griežos", karalim Henrijam Goldmena lugā"Lauva ziemā", dakterim Pētersona "Meteorā", Sūlnesam un Levborgam Ibsena "Celtniekā Sūlnesā" un "Hedā Gablerē", Porfīrijam Petrovičam Dostojevska "Noziegumā un sodā".

Kad sezona nesolīja neko īpaši nozīmīgu, tapa viņa lielie dzejas uzvedumu vakari pārpildītā teātra lielajā zālē: Hikmeta "Cerība", Ziedoņa "Ēpifāniju" abas daļas, Baha "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons".

Lomu pēc 50 gadu jubilejas kļuva mazāk. Burāns izmēģināja sevi režijā, ko jau veiksmīgi bija darījis gadiem Latvijas radioteātrī, iestudējot tam laikam aktuālo Dīrenmata "Romuls Lielais", un Liepājas teātrī - Sagānas "Valentīnas ceriņkrāsas kleitu", kuras gan nepacēlās pāri aktieru režijas līmenim.

Režisora Edmunda Freiberga aicināts, Burāns atgriezās teātrī un spoži nospēlēja vecā Oša lomu Upīša "Zaļās zemes" 1996.gada iestudējumā, par kuru arī saņēma augstāko profesionālo novērtējumu republikas teātru skatē kā labākais otrā plāna tēlotājs, tomēr savu "otro elpu" mākslā viņš vairs neatguva.

Portāls Vipi.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību Inta Burāna ģimenes locekļiem, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no Inta Burāna notiks sestdien, 14.jūnijā, plkst.9.00 Rīgas krematorijas zālē.