FELDMANE: "Latvijā jāsāk domāt, kā attīrīt virtuālo vidi no anonīmiem mēsliem"

Lasot elektroniskajos medijos publicētos komentārus un dzeltenās preses virsrakstus, šķiet, ka Iveta Feldmane ir kļuvusi par tādu kā katalizatoru mūsu sabiedrības nedrošībai, skaudībai, nenovīdībai, aizspriedumiem... Kādi tik minējumi un versijas nav dzirdētas par to, kāpēc tirdzniecības centra Alfa direktore Iveta Feldmane aizgājusi no augstā amatā, lai kļūtu par šova Dziedi ar zvaigzni vadītāju?!

Tev šo jautājumu noteikti uzdod daudzi: kāpēc aizgāji no direktores amata Alfā?

Biju nostrādājusi Alfā deviņus gadus. Vairs nesaskatīju izaicinājumu, kur šajā amatā vēl varētu attīstīties. Vēlēties vadīt vēl lielāku uzņēmumu? Zināms, ka sievietei stabilitāte ir ļoti svarīga. Taču es nespēju dzīvot rutīnā.

Bet tā taču bija tava karjera, kam veltīji tik daudzus gadus un enerģiju!

Karjera - tas ir mīts... Ko ar to iesāksi tālāk? Citam cilvēkam, iespējams, šāds amats būtu visu sapņu piepildījums, gribētu tiekties tālāk un tālāk... Par sevi es to nevaru apgalvot. Tas bija laika jautājums, - kad būtu aizgājusi no Alfas. Jau pēc meitiņas piedzimšanas man bija diezgan grūti atgriezties darbā, darīju to drīzāk pienākuma pēc, uzskatīju, ka esmu ļoti nepieciešama savam darbam. Taču arī tas ir mīts, ka esam neaizstājami savā darbā. Kad piekritu piedalīties šovā ‘’Dejo ar zvaigzni”, uztvēru to kā spēli, iespēju paveikt ko citu, pabūt uz skatuves.

Jaunas skatuves zvaigznes dzimst vai katru dienu. Kādēļ tava parādīšanās ekrānā izraisīja tādu ažiotāžu? Varbūt esi lauzusi kādus sabiedrības stereotipus, piemēram, par to, ka ekrānā ir vieta tikai cilvēkiem vecumā ap 20?

Pavērojot pasaules praksi, - ekrānā darbojas ļoti dažāda vecuma cilvēki, atšķirīgas personības. Mūsu sabiedrībā valda zināms stereotips, ka ekrānā iederas cilvēki, ne vecāki par 25 gadiem, vēlams - ar fotomodeļa ārieni. Tiem, kas uzskata, ka sievietei manā „vecumā” ir par vēlu sākt veidot karjeru ekrānā, varu pateikt, ka īstais laiks nekad nepienāk. Bērnībā daudz kam vēl esi pārāk mazs, pusaudža gados vairs neesi tik maziņš, lai kaut ko darītu... 20 gadu vecumā cilvēks vispār īsti nesaprot, kur likties un ko darīt. Tad liekas, ka trīsdesmit gadi ir baigais vecums, bet 50 gados jau esi norakstīts. Jāatceras, ka tavs laiks pieder tikai tev pašam. Šodiena ir īstais laiks, kad rīkoties, darīt. Jo tikai šodiena - tā ir tava realitāte.

Kā sadzīvo ar popularitātes ēnas pusēm: komentāriem elektroniskajos medijos, dzeltenās preses uzmanību?

Uzskatu, ka anonīmie komentāri internetā, ko par mani izsaka cilvēki, kas mani nekad nav pazinuši, ir sabiedrības problēma. Acīmredzot ir cilvēki (gribētos ticēt, ka tā ir neliela sabiedrības daļa), kas jūtas neuzklausīti, vientuļi, depresīvi. Pēc piedalīšanās Apollo videočatā Dita Rietuma laikrakstā Diena aicināja mani sūdzēt tiesā Apollo par necenzētu komentāru publicēšanu. Pārbaudot, no kurienes nāca šie komentāri, izrādījās, ka tie bija sūtīti no divām adresēm. Divi cilvēki ar dažādiem segvārdiem plosījās pa čatu. Latvijā beidzot būtu jāsāk domāt, kā nepieļaut virtuālās vides piesārņošanu ar anonīmiem netīrumiem.

Esmu ļoti vīlusies dzeltenajā presē, kādu laiku noteikti nerunāšu ar tās pārstāvjiem. Ir bijis tā, ka žurnālists piezvana, sāk ar vārdiem: ”Ivetiņ, apsveicu ar debiju! Tev tik forši izdevās!” Cilvēks panāk manu uzticēšanos, un tikai pēc sarunas saprotu, ka tā ir bijusi provokācija. Pēc dažām dienām parādās pilnībā safabricēta publikācija, kur viss manis teiktais apzināti ir sagriezts ar kājām gaisā.

Saprotu arī žurnālistus, jo tāds ir tirgus, lasītāji pieprasa sensāciju. Acīmredzot ir cilvēki, kam, darot savu darbu, ir jāiet uz kompromisu ar sirdsapziņu.

Pašlaik savu cilvēcisko, personīgo „es” esmu norobežojusi no publiskā. Tēlu, kādu par mani veido masu mediji, sāku uzlūkot atsvešināti, it kā no malas, vēroju, analizēju, taču uztveru to veselīgi, bez emocijām.

Taču ik dienas saņemu arī ļoti daudz pozitīvu atsauksmju un emociju.

Vai var ticēt informācijai, kas pirms neilga laika greznoja kāda Latvijā zināma žurnāla vāku, ka Iveta Feldmane par šova vadīšanu saņem desmit reizes mazāk honorāru nekā Agnese Zeltiņa?

Visa informācija un skaitļi, kas tur minēti, ir pilnībā izdomāti. Tā nav taisnība.
    
Kas, tavuprāt, ir stipra sieviete?

Sievietēm noteikti ir vieni kritēriji, bet vīriešiem - pavisam cits viedoklis par to, kas tad ir stipra sieviete. Mēs, sievietes, pārāk aizraujamies, cenšoties būt stipras. Sieviete ir stipra jau tāpēc vien, ka ir sieviete. Ka var nostāties līdzās vīrietim un konkurēt ar viņu jebkurā jomā. Sievietei arī ir ļoti daudz priekšrocību, tāpēc nevajag pārlieku koķetēt ar savu vājo dzimumu, pārspīlēt.