Kivičs: "Manam sencītim ir 60 gadu, viņam ir divdesmitgadīgas draudzenes"

"Kad dziesmas ir vājas, noder publiska dienasgrāmata un publiskas precības." Viņš zvanījis Rožukalnei, mēģinājis izskaidroties. Tas bija tikai viens no incidentiem, kas pār Kiviča galvu gāzies, kopš kļuvis pazīstams. "Tikai tāpēc, ka vienmēr esmu atklāts un patiess," mūziķis saka, ar sporta klubā uztrenētajām, nosauļotajām rokām, ko rotā biezu, zeltainu spalviņu kārta, taisot te ciet, te vaļā krekla augšējo pogu.

 Kivičs ir laimīgs, ka viņam nav sakostiem zobiem katru rītu jādodas uz darbu, kas riebjas, bet nepieciešams naudas dēļ. Viņš pelna ar to, kas vislabāk patīk: koncertu spēlēšanu. Neatsaka arī privātām ballītēm. Mūziķis uzskata, ka Latvijas mazajā mūzikas tirgū būt augstprātīgam, - tas ir nāvējoši. Īpaši, ņemot vērā, ka viņš ģimenē ir vienīgas pelnītājs: Kiviča jaunā sieva — modele Elīna — nestrādā. "Viņa pamēģināja vienā ofisā, bet nepatika.

Tagad Elīna beigs grima skolu un, iespējams, sāks kaut ko strādāt." Pagaidām Elīna visur dodas vīram līdzi. Un tā jau divus gadus. Nav apnicis? Kivičs samulsis pasmaida. Nekavējas paust, ka viņiem viss esot kārtībā. "Ne jau par velti tā iekārtots, ka cilvēki no rīta pašķiras — katrs iet uz darbu un vakarā atkal satiekas," viņš saka. Vakaros un brīvdienās mūziķim arī netrūkstot, ko darīt. Pats taisa ēst, mazgā traukus, grīdas.

"Pēc tusiņa mājās no rīta es pirmais esmu augšā, tīru paklāju," viņš stāsta. Šovakar, piemēram, mūziķis steigsies sapirkt desiņas, ņems pie sevis dēlu Kristoferu, kurš dzima kopdzīvē ar stilisti Danu Dombrovsku, un dārzā sarīkos pasēdēšanu, ceps gaļu un uzspēlēs ar dēlu futbolu. "Ar Danu mums tagad ir ļoti labas attiecības. Viņai ir savs puisis, viss ir kārtībā!"

Toreiz, kad mediju eksperte A.Rožukalne viņam veltījusi neglaimojošos vārdus par labas mūzikas trūkuma kompensēšanu ar izrādīšanos, Kivičs viņai piezvanījis. "Viņa teica, ka krīt uz nerviem mana nespēja koncentrēties uz vienu sievieti," sarūgtināts atstāsta Kivičs. Sāpot sirds, ka sabiedrībā par viņu slikti domā. Tomēr fakts taču ir un paliek fakts, ka viņam bijušas divas laulības, tagad trešā? "Divas," Kivičs palabo. "Ar Danu mēs nebijām precējušies." Mūziķis savas sievietes esot mīlējis un rūpējies par viņām, kā nu mācējis. Ja kaut kas izjucis, tad izjucis. "Ko tad lai saka par visiem tiem džekiem, kuri katru vakaru ir kopā ar kādu citu?" viņš sakniebj lūpas.

Kivičs ne reizi vien lauzījis galvu: nu kāpēc viņam "visi piesienas"? "Vai tad es esmu meitenes tirgojis uz arābu valstīm? Vai es situ bērnus, kas Latvijā diemžēl nav retums? Vai es esmu notriecis ar mašīnu sievieti ar ratiņiem? Vai esmu veicinājis inflāciju valstī? Ko es tādu esmu izdarījis?!" Pēc dienasgrāmatas publicēšanas viņš saņēmis kārtējos kniebienus. "Man piedāvāja rakstīt par naudu, un es to darīju. Vienkāršos vārdos uzrakstīju, kā man iet," viņš nodur acis un knibina ādas aproci. "Man vairāk patiktu, ja runātu par mūziku, nevis privāto dzīvi," viņš pavēsta.

Kivičs ir iedvesmas pilns turpināt muzicēt vēl trīsdesmit gadu. "Manam sencītim ir 60 gadu, bet izskatās uz 45. Viņam ir divdesmitgadīgas draudzenes, un viss ir kārtībā! Viņš iemācījies masēt. Ir makšķernieks, fotogrāfs!" Tēvs mūziķim esot labs piemērs, kā dzīvot tālāk.