Lienes ZOSTIŅAS suns uzbrūk Fredim

Liene dzied, dejo, ir atraktīva un smaidīga sieviete, kura zina, ko dzīvē vēlas, un ir laimīga, ka var darīt to, kas pašai patīk un sagādā prieku.

-     Kas, Jūsuprāt, ir laba izklaide?

-     No vienas puses, ļoti vispārīgs jautājums, bet tajā pašā laikā ļoti individuāls... Laba izklaide noteikti ir tad, kad ir labi. Man laba izklaide ir mans darbs.

-     Tātad, vadot „Zelta drudzi”, Jūs tam pieejat kā izklaidei, nevis kā darbam?

-     Es tam pieeju kā dzīvesveidam – man tas viss patīk, un es to daru ar 100% atdevi un izdzīvoju līdzi katra cilvēka emocijām un priekam spēles laikā! Televīzija un skatuve ir mana dzīve, bez kuras jūtos tukša.

-     Kādas ir Jūsu iecienītākās izklaides vietas? Vai tie būtu bāri, vai tās būtu kafejnīcas vai jebkāda cita veida izklaides vietas? Ko šajā sakarā ieteiktu apmeklēt arī citiem?

-     Iecienītākā izklaides vieta? Izklaidējos, skatoties filmas Forum Cinemas. Uz kafejnīcām eju ļoti reti, pārsvarā gatavoju mājās. Nu, ja sanāk, tad esmu iecienījusi Chilli picu – vienkārši, lēti un garšīgi. Man tur ļoti garšo svaigie salāti ar garnelēm vai sieru.

-     Vai ir kaut kas, ko Jums vislabāk patīk gatavot?

-     Gatavoju visu, bez izņēmuma. Gatavoju to, ko nu kuro reizi sagribas, vai izdomāju, ko varētu pamēģināt jaunu – vistu dažnedažādos veidos... un noteikti vislabākās ir kotletes un dārzeņu zupiņas. Reizēm izmēģinu arī ko jaunu, paeksperimentēju ar garšvielām vai mērcēm, bet vairāk vai mazāk paļaujos jau uz senām tradīcijām, un ielieku tajās kādu savu odziņu.

-      Vai varat atklāt kādu savu, tā teikt, firmas recepti. Varbūt ir kāds ēdiens, ko īpaši esat iemīļojusi gatavot, vai varbūt kāda recepte, ko vienkārši gatavošanas rezultātā esat izveidojusi ar kādu savu odziņu?

-      Ko nu tur atklāt – no jauna kaut ko izdomāt ir grūti, bet nu... vislabākais, kas ir, ir "meža gaļas" kotletes. Dažreiz tās ir mežacūkas, dažreiz buks – laukos māsas krustmātei vīrs ir kaislīgs mednieks – un, kad ir medību sezona, tad līdz Rīgai atceļo kāds gaļas gabaliņš, un tad es katru dienu cepu kotletes. Kotletes kā jau kotletes – maltā gaļa, olas, daudz sīpolu un ķiploku. Ķiploki man ļoti garšo, un izmantoju tos praktiski visos ēdienos. Patīk Santa Maria piedeva maltajai gaļai. Nu, un tad pielieku vēl dažreiz miltus, dažreiz samērcētu baltmaizi – atkarībā no tā, vai gribas kotletes ''slapjākas'' vai sausākas. Nu jā – vienmēr lieku gaļu ar visām garšvielām un visu tā kārtīgi nostāvēties, ievilkties, un tad tikai atliek izcept. Aizmirsu par sāli un pipariem – tos arī vienmēr lieku, protams. Katrā ziņā visi vienmēr dikti slavē, ka esot labas! Tur jau pie vainas laikam ir tā meža gaļas burvība.

-     Jūs teicāt, ka darbs ir Jūsu izklaide, bet kā ir ar aktīvo atpūtu? Kāds aktīvās atpūtas veids ir iecienītākais?

-     Vasarā noteikti braucam kaut kur Eurotripā. Klīstam pa Eiropu, guļam pie jūras smiltīs. Pēc iespējas vairāk cenšos peldēt, peldēt, peldēt. Nezinu, kādēļ, bet bez ūdens nu galīgi nevaru! Ziemā? Pagājušajā gadā pirmo reizi uzkāpu uz snovborda dēļa. Iepatikās. Aizbraucām uz kalniem, „saslimu” ar to visu, bet šogad nu nekādi nesanāk, jo katru dienu ir „Zelta drudža” tiešraides un es tāda dikti apzinīga esmu palikusi – ja jāstrādā, tad jāstrādā, un gan jau atpūtīsies vēlāk. Šogad mums jau pašiem te arī tā sniega pamaz, bet, lai kaut kur aizbrauktu, ar nedēļu nepietiek... Vēl par vasaras izklaidēm? Mīļākā nodarbošanās ir drauga radinieku pagalmu zāles pļaušana, tas nu man dikti patīk.

-     Kā Jums šķiet – vai Latvijā ir pietiekami daudz vietu, kur var aizbraukt un lieliski atpūsties, izklaidēties, kur tiek piedāvāti kādi aktīvās atpūtas veidi? Vai varbūt esat iecienījusi kādu īpašu izklaides/atpūtas vietu ārpus Rīgas?

-     Pēdējā laikā, kad sēžam un domājam, kur trijatā varētu aizbraukt (ar draugu un dēliņu), atduramies pret to, ka īsti nav kur... vai arī man vienkārši trūkst informācijas. Mēs braucam uz laukiem, ieejam pirtiņā, pabraukājam pa mežu... Esmu vairāk tādas mierīgās atpūtas cienītāja. Šad tad uz rodeļiem Siguldā aizbraucam vai kaut kur pastaigāt pa skaistām vietām...

-     Vai Jums ir arī kāds hobijs?

-      Jā, mans hobijs ir viss, ar ko es nodarbojos, jo hobijs ir tas, ar ko patīk nodarboties. Un man, uzskatu, ir paveicies, jo man patīk viss, ko daru! Hobiju man vairāk bija, kad biju jaunāka. Tad bija zīmēšana, orientēšanās un vēl šādi tādi, mainīgi.

-     Ko Jūs darāt brīžos, kad vienkārši gribas no visa atslēgties – vienkārši tikai un vienīgi atpūsties! Kā, Jūsuprāt, varētu definēt ideālu atpūtu?

-      Aizeju uz kino – ideāla vieta, lai atslēgtos. Reizēm, kad gadās slikta nedēļa, es katru dienu aizeju uz kādu filmu – pasēžu, paraudu. Ja gadās kāda romantiskā komēdija, padomāju par dzīvi un eju tālāk. Ideāla atpūta ir tad, ja ir labi visiem, gan bērnam, gan vecākiem, un tas ir super, ja dažādas paaudzes spēj atrast kopīgu valodu, lai atpūstos, vienalga, kādā situācijā!

-     Vai esat veselīga dzīvesveida piekritēja, un kas, Jūsuprāt, ir tik tiešām veselīgs dzīvesveids?

-     Nu jau gandrīz trīs mēnešus varu teikt, ka - jā. Esmu nomainījusi ēdienkarti un, ak, Dievs, kā ir izmainījies mans garastāvoklis! Vienkārši SUPER! Tik tiešām, veselīgs dzīvesveids ir tad, kad tu ēd to, ko gribi, un tas, ko tu ēd, ir veselīgs. Sākumā bija diezgan grūti atteikties no frī kartupeļiem un visādiem ceptiem brīnumiem, bet tagad, kad tas ir izdevies, es jūtos tik viegla un laimīga!

-     Veselīgs dzīvesveids cilvēku pasargā dažādos veidos, taču ziema tik un tā ir viltīgs gadalaiks, ceļo vīrusi. Kā Jūs pasargājat sevi no saslimšanas? Varbūt ir kāda īpaša metode, piemēram, ik vakara zāļu tēja vai ķiploku maize?

-      Piparmētru tēja, svaigu ķiploku maizītes un ticība tam, ka es nesaslimšu! Un, ja tomēr kāds vīruss mani noķer, tad izliekos, ka neesmu to pamanījusi, un vienkārši viss pāriet. Izklausās muļķīgi, bet līdz šim tas ir nostrādājis.

-     Ko Jūs darāt, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā?

-     Es vienkārši baudu dzīvi kopā ar savu bērnu. Viņš skrien, es arī skrienu – viens otru ķeram. Un tā katru dienu. Daudz smaidu – dažreiz arī gribas vienkārši kādam svešam cilvēkam uzsmaidīt. Daru to, un ir jauki, ja atbild ar to pašu, jo pēc tam paliek tik labi, kad zini, ka esi kādam licis pasmaidīt. Kādreiz biju liela, liela pesimiste, bet tagad man nekas vairs neliks par tādu kļūt! Optimisms, smaids un staigāšana  kājām ir tas, kas uztur mani formā! Nu labi – šad un tad aizeju arī uz sporta zāli.

-     Tad nu visbeidzot viens tāds jautrāks jautājums, – vai ir kāds kuriozs, kas Jums spilgti palicis atmiņā no kādas koncertēšanas vai kāda cita pasākuma?

-      Mmm... te nu baigi jādomā. Opā – vienu atcerējos... Šovasar „Dziesmas manai paaudzei” noslēguma koncertā Tukumā mans suns, kurš līdz tam mirklim nevienam pat zobus nebija parādījis, gandrīz sakoda Fredi! Manam sunim laikam nebija humora izjūtas. Vēl ir bijis, – kad pagājušajos Ziemassvētkos braucu ar draugiem pa Latviju ar labdarības koncertiem pa dažādiem bērnunamiem un pansionātiem, aizbraucot uz vienu no vietām, zvanīju iestādes direktorei, lai noskaidrotu, kā tad īsti līdz viņiem var nokļūt, bet viņa man paziņoja, ka neesot noticējusi, ka mēs atbraukšot, un tādēļ vienkārši visus bērnus esot aizsūtījusi kaut kur atpūsties!!