Freimanis: vienu manu gabalu no Eirovīzijas iegādājās kāda pasaulslavena grupa

Rimants Liepiņš: "Es nedomāju, ka tas ir tāds valstiski nozīmīgs vai reprezentējošs pasākums."

Bet, ja konkurss ir balagāns, kamdēļ Latvijā piedalīties gribētāju tik daudz?

Mārtiņš Freimanis: "Šobrīd vienīgā iespēja tikt ārā kaut kur, lai tevi noskatās kādi 170 miljoni ir šī te pati Eirovīzija. Labi, tā ir klaunāde, var ņirgāties par to, bet pienāk Eirovīzijas fināls un divas trešdaļas Latvijas vienkārši pielīp pie televizoriem."

Turklāt izrādās, mūziķiem kāpt uz Eirovīzijas skatuves liek kāds pavisam merkantils iemesls – šis konkurss gan dziesmas autoram, gan tā izpildītājiem ļauj lieliski papildināt maciņus.

Rimants Liepiņš: "Lielākoties naudas, kas vispār tiek nopelnītas autortiesību veidā visvairāk nopelna autori. Tāpēc ne jau velti zviedri ir apsēduši, nu skandināvi kā tādi, apsēduši šo šovu."

Mārtiņš Freimanis: "Tas ir pilnīgi automātiski, autopilotā, tavas dziesmas nonāk rotācijā visā Eiropā un tad gan tur tas piķis smuks nāk iekšā! Skan tā diezgan vulgāri, bet tā arī ir!"

Rimants Liepiņš: "Maksā arī tie mediji, kas šīs dziesmas atskaņo - nacionālās, Latvijas televīzija un valsts televīzijas un radio stacijas, kas spēlē Eirovīzijas repertuāru. Ja tās ir 48 televīzijas, tad tas čungurs būs lielāks nekā tevi rādīs Valmieras televīzija."

Turklāt šis konkurss ir lieliska iespēja iepazīties ar producentiem, kam notirgot savas meldijas.

Mārtiņš Freimanis: "Jā, labi es atzīšos, vienu manu gabalu no Eirovīzijas iegādājās kāda pasaules slavena grupa un tas jau vien ir priekš manis ieguvums!"

Turklāt izpildītājiem un autoriem ieripo rubulītis no diskiem ar Eirovīzijas dziesmām.