Lembergs no prokuratūras prasīs miljonu un izdalīs bērniem
Ventspils mērs Aivars Lembergs par goda un cieņas aizskaršanu tā dēvētajā Grinberga lietā gatavo pieteikumu tiesai, lai pieprasītu kompensāciju, kuras apmērs būšot "līdz vienam miljonam latu", - šodien preses konferencē pastāstīja Lembregs, sakot, ka precīza naudas summa gan vēl neesot aprēķināta.
Lembergs vēlas, lai attiecīgo kompensāciju piedzītu no prokuratūras amatpersonām, nevis no nodokļu maksātāju naudas. Ja tiesa lems par labu Lembergam, saņemto kompensāciju viņš plāno ieguldīt, lai segtu reālos izdevumus viņa advokātiem, nedaudz pietaupītu nākamajiem gaidāmajiem tiesas procesiem, kā arī ziedotu labdarībai bērniem.
Savukārt no Tieslietu ministrijas Lembergs vēlētos piedzīt "vairākus desmitus tūkstošus latu" par reāli nodarītajiem zaudējumiem, nolīgstot advokātus Grinberga lietā.
Lai gan likumdošanā noteiktā maksimālā summa par advokāta vienas stundas darbu ir 10 lati, Lembergs norāda, ka par tik mazu naudu neviens advokāts nestrādā, tādēļ 134 stundas tiesās pavadītā laika viņam izmaksājušas krietnu naudas summu.
Lembergs arī informēja, ka ar vairākiem iesniegumiem vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot izvērtēt divu prokuroru - Māra Lejas un Jāņa Ilstera - atbildību tā sauktās Grinberga lietas ierosināšanā un virzīšanā uz tiesu.
Lembergs uzskata, ka Leja būtu saucams pie kriminālatbildības, jo viņš esot izdarījis kriminālpārkāpumu, ceļot apsūdzību Lembergam tā dēvētajā Grinberga lietā, lai gan esot bijis zināms, ka apsūdzētais neesot vainīgs. Arī Ilsters esot saucams pie kriminālatbildības, jo esot izsniedzis nelikumīgu un prettiesisku prokurora priekšrakstu par Ojāra Grinberga (JL) iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā. To, ka šis priekšraksts bijis nelikumīgs, esot atzinusi arī tiesa.
Iepriekš Lembergs jau sacīja, ka ar advokātiem gatavo sūdzību iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Sūdzības pamatā būšot fakti par Lemberga "nepamatoto apcietināšanu, Satversmes 90.panta pārkāpumiem, kas paredz, ka katram ir tiesības zināt savas tiesības, un par Lembergam noteikto aizliegumu piedalīties masu pasākumos - piketos, gājienos, mītiņos" u.c.
Kā uzsvēra Lembergs, Latvija jau līdz šim ir zaudējusi daudzās ECT prāvās, kas nozīmējot, ka mūsu valstī rupji tiek pārkāptas cilvēktiesības.
ECT Lembergs nolēmis vērsties, lai piespiestu domāt likumdevēju un valdību, nepieļaujot, ka valsts pārkāpj cilvēktiesības un "bradā pa dzīviem cilvēkiem". Tā kā daudziem dažādu apstākļu dēļ nav iespējas vērsties ECT, Lembergs domā, ka ar savu sūdzību viņš varētu izdarīt pakalpojumu visai valstij.
Lembergs uzskata, ka situācija, ka par "šiem cilvēktiesību pārkāpumiem" neviena amatpersona nav nekādā veidā atbildīga, neesot normāla.
Viņš arī atzīmēja, ka ECT lēmumos piedzītās kompensācijas valsts maksā no nodokļu maksātāju naudas.