Vija Artmane atklāj, ka viņas meitas tēvs nav viņas vīrs

tādas jau tās sievietes ir!!!

mazliet skumji palika, pēc raksta krievu saitā:
http://www.rusactors.ru/a/artmane/index.shtml

По ее собственным словам, Артмане болезненно пережила разрыв Латвии и России. "Латвия для меня мала, мне не хватает пространства, я не привыкла так узко жить. От общения с русскими я преобразилась. У русских открытая душа, уникальное восприятие человека. Латыши другие. Русские очень близки мне, несколько лет назад я даже приняла православие".

Te nav nekādu jaunumu! To visi Latvijā zināja.
Kas te ko brīnīties?

sevi nolikt nu tas PRaram, bet mirušus gānīt tas jau ir pretīgi.....

Nav nemaz tik svarīgi, vai bērnu audzina tieši īstie vecāki, galvenais, ka tie vecāki, kas bērnam ir, viņu mīl!

no 2004. gada intervijas:
http://gazeta.aif.ru/online/aif/1235/25_01
— Могу сказать только одно. Я свою супружескую постель ни с кем, кроме мужа, не делила, — говорит Вия Артмане.

pēc 4 gadiem atcerējās tomēr, ka meita no cita :)

Ar šarmanto Matvejevu viņa filmējās taču "Dzimtas asinis", kas ieguva Starptautisku atzinību, kopā brauca uz festivāliem saņemt balvas!
Aktrise Vija Artmane šo NOSLĒPUMU atklāja tikai TAGAD tāpēc, ka krievu aktieris Jevģenijs Matvejevs no 2003.gada nav vairs šai saulē!

Es tāpat kā cien. māksliniece uzskatu, ka Matvejevs bija daudz pievilcīgāks vīrietis un cilvēks nekā Dimiters (kurš tāpat, kā dzird, ar uzticību "neslimoja"). Bet nu abi- gan Arturs, gan Jevgeņijs- viņā saulē un lai viņiem Dieva žēlastība un mūžīgs miers. Cik Vija un Arturs viens otram pāri darījuši vai pievīluši, to zin tikai viņi paši. Bet, lai nu kā, Vija Artmane bija aktrise, kura mācēja paņemt skatītāju savā varā un patiesi ĻOTI skaista un pievilcīga sieviete. Filmas to diemžēl nespēj pilnībā atspoguļot un fotogrāfijas jau nu ne tik. Un tas viss bez tiem brīnumlīdzekļiem un operācijām, ar ko cīnās mūsdienu zvaigznes.Smalki, harmoniski sejas vaibsti, pievilcīga to kombinācija, dabīgi sievišķīgs augums... Jā, ir lietas, no kurām vajadzēja turēties malā, bet ko nu vairs... Par to labo, ko darījusi citiem, būdama "augšās" labi ieredzēta, par talantu piedosim cilvēkam, jo neviens neesam tikai balti. Varbūt mums dažam vēl lielāka ēna aiz muguras. Un, lai vai kāds būtu dēls, runājot par māti, neriesim, jo mātei jau tāpat ir grūti, tad kāpēc vēl likt klāt neciešamo sāpi, ka rej viņas bērnu viņas moku stundā?!