AISHA ar draudzenēm izkonkurē turcietes

"Gājām pa ielu un ievērojām atpakaļgaitā braucošu policijas mašīnu. Mēs jau nobijāmies, domājām, ka esam ko sastrādājušas, ja jau tā mašīna mums seko. Tajā sēdošie policisti uz mums skatījās, nenolaizdami acu, un pēkšņi dzirdam - bāc! Milzīgs blīkšķis, un poliču autiņš bija ietriecies stabā! Izkāpa policisti, pagalam nokaunējušies un nolaiduši acis, bet viņu vidū esošā policiste - sieviete smējās pilnā balsī!" atceras Aisha.

"Vēlāk staigājām pa pilsētu, iepirkāmies. Izdzirdējām, ka kaut kur tuvumā skan skaļa mūzika. Devāmies turp un redzējām, ka pie kādas picērijas dejoja turcietes savos tradicionālajos tērpos. Pēkšņi sāka skanēt viena forša dziesma, un arī mēs turpat blakus uz ielas sākām dejot. Cilvēki, kas pirms tam bija skatījušies turciešu dejošanā, no viņām novērsās, sapulcējās ap mums un sāka aplaudēt, fotogrāfēt un filmēt! Pēc šīs dziesmas pārstājām dejot un devāmies tālāk, kaut arī picērijas īpašnieki lūdzāš, lai nākam iekšā, mums viss būšot par velti... Mēs taču negājām dejot par vienu picu, dejojām tāpat, prieka pēc, spontāni. Pēc četriem kvartāliem mūs negaidīti "piedzina" tās picērijas viesmīlis un lūdzās:"Meitenes, jums ir jānāk atpakaļ! Mūsu picērijai šodien ir atklāšana, un īpašnieki grib, lai jūs vēlreiz nodejojat!" Tūlīt atbraukšot televīzija, mēs varēšot dabūt visu par brīvu, un tā tālāk. Mana draudzene saka: "Nu tad divsimt dolāru katrai, un mēs dejosim!" Naudu acīmredzot viņi nebija gatavi maksāt, redzēja, ka mūs pielauzt neizdosies, un viesmīlis, nabadziņš, bēdīgs aizgāja atpakaļ."