SOROKINAM ģimene ir svarīgāka par izaicinājumu

Kanādas pilsētā Halifaksā Latvijas hokeja izlasei gaidāma pirmā spēlē pasaules čempionātā – pretinieki būs ASV izlase.

Uz Kanādu devās 24 hokejisti, un viens no viņiem varēja būt arī Oļegs Sorokins, kurš tomēr izlēma palikt mājās ģimenes apstākļu dēļ. Pavisam drīz pasaulē jānāk viņa meitiņai. Bet saikne ar hokeju viņam būs, jo Oļegs būs studijas eksperts spēļu translāciju starplaikos.

Nopietns izaicinājums

Pazīstamais hokejists ar smaidu atzīst, ka būt studijas ekspertam, protams, ir vieglāk nekā spēlēt, jo nav iekšējās psiholoģiskās spriedzes, kas pārņem, atrodoties laukumā. "Daudzreiz gribas pateikt vairāk, nekā atļauj laiks, piemēram, pastāstīt tādas lietas par hokeju, lai cilvēki labāk izprastu spēli un to, kāpēc notiek tā, kā notiek," saka Oļegs Sorokins. Viņš sola, ka, sēžot eksperta krēslā, centīsies katrā situācijā meklēt pozitīvo, un aicina arī skatītājus nepelt mūsu hokejistus, ja kaut kas nesanāks, kā cerēts, jo, pēc viņa domām, šis čempionāts būs grūtākais, kāds jebkad ir bijis – vismaz grupu turnīrs. Milzīgs izaicinājums, kas notiek hokeja dzimtenē.

"Manas sajūtas? Patiesībā jau ir tāds kā žēlums, ka neaizbraucu. Kad spēlēju Dānijā, tur bija viens stadions ar ļoti mazu laukumu, un es vienmēr uz šo laukumu braucu un spēlēju ar pilnu atdevi. Šķita, ka tādam laukumam jābūt pasaules čempionātā... Lai gan es jau tad zināju, ka uz čempionātu tomēr nebraukšu. Ir tādas lietas dzīvē, kas svarīgākas par izaicinājumiem," stāsta Oļegs, tūliņ piebilstot, ka puiši noteikti labi darīs savu darbu un izlasē ir spēlētāji, kuri var aizstāt jebkuru.

Ģimene ir prioritāte

Hokejists ir strikts – ģimene pirmajā vietā. Savulaik pie tādiem pašiem secinājumiem bija nonācis arī vārtsargs Artūrs Irbe, kurš 1996. gadā neaizbrauca uz pasaules čempionātu, jo pasaulē bija jānāk viņa dēlam Atim, un 2000. gadā – arī nu jau aizsaulē aizgājušais Sergejs Žoltoks. "Man šķiet, ka mazuļa gaidīšana ir laiks, kad jebkura sieviete grib, lai vīrs ir kopā ar viņu. Tādā ziņā esmu ļoti apmierināts ar savu lēmumu, ka tas nav tikai vārdos, bet arī darbos," spriež Oļegs. Ģimenes kā prioritātes pozīcija bijusi krietni vājāka Padomju Savienības laikos, kad, kā stāsta Oļegs Sorokins, ģimene redzēja tēvu kopumā mēnesi vai pusotru gadā, skaitot to kopā pa dienām. Krievijā šāda kārtība joprojām esot diezgan populāra – daudzas komandas dzīvo bāzē, un viss tiek veltīts tikai hokejam. "Vai tas ir labāk vai sliktāk – nezinu, spriedīsim nākamgad. Es ceru, ka mēs dzīvosim mājas apstākļos, vismaz es nevaru iedomāties, ka Rīgas Dinamo varētu dzīvot kaut kur citur bāzē," teic hokejists, kurš panācis vienošanos ar jaunizveidoto komandu. Tātad nākamo sezonu varēs aizvadīt tuvāk mājām. "Man ir pagrūti spēlēt, kad esmu viens – protams, nedēļu vai divas var pabūt ārzemēs, bet vienmēr patīkamākais ir brīdis, kad atnāku mājās un tur ir mana ģimene. Tā ir tā mājas sajūta, uz kuru visi vienmēr tiecas. Varbūt jaunības gados ne, bet, jo vecāks kļūsti, jo vairāk gribas būt kopā ar ģimeni. Pat ja visi jau guļ, kad pārnāku mājās, viņi ir tur, un tā ir kolosāla sajūta," stāsta hokejists.

Oļega Sorokina dienas režīms šobrīd esot visai saspringts, jo jāpabeidz mājas celtniecība Mārupē. Lielāko vairumu darbu gribētos izdarīt līdz meitas piedzimšanai. Viņa un sievas Ingas ģimenē jau aug divpadsmit gadus vecie dvīņi Edgars un Diāna. Hokejists atzīst, ka neesot stingrais tētis – dažreiz gan tāds mēģina būt, bet ne visai veiksmīgi. Drīzāk – atbildīgs tētis. "Cik labs vai slikts – gan jau es to kādreiz pārdomāšu un sapratīšu, vai arī bērni to parādīs, kad būs izauguši," nedaudz domīgi bilst hokejists. Edgars un Diāna ļoti gaida ģimenē ienākam trešo atvasi, un, kā norāda Oļegs, ja viņš, gaidot meitu, nopircis vienu lietu, bērni jau paguvuši sapirkt vairākas mazas lietiņas.

Jāatrod savi elki

Par tradīciju jau kļuvusi Oļega Sorokina rīkotā hokeja nedēļa bērniem, un arī šis gads nebūs izņēmums. Hokeja nedēļa paredzēta jūnija sākumā, un šobrīd ir doma pasākumu paplašināt līdz divām vai trim reizēm vasaras periodā. Kā ierasts, treneru sastāvu veidos Latvijas izlases hokejisti. "Es ceru, ka šogad izdosies paņemt visus bērnus, kuri grib piedalīties hokeja nedēļā, jo parasti bija tā, ka viņu skaitu limitēju. Pirmajā gadā bija ap simt cilvēkiem, kurus sadalīju četrās grupās. Man allaž bijusi svarīga kvalitāte, nevis kvantitāte," stāsta Oļegs. Hokeja nedēļa, pēc viņa domām, ir laba iespēja redzēt kopējo situāciju un sniegt bērniem prieku, ļaujot paslidot kopā ar izlases hokejistiem. "Bērniem ir jāzina puiši, kuri spēlē izlasē, un jāmēģina atrast spēlētājus, kuriem viņi gribētu līdzināties. Latvijā ir daudz mazo hokejistu, bet ir jautājums, cik no viņiem ar to gribēs profesionāli saistīt savu dzīvi," spriež hokejists un piebilst – lai tā notiktu, hokejs ir jāmīl. Un tā tam jābūt attiecībā uz jebkuru sporta spēli un būtībā ne tikai runājot par sportu. "Es nekad neesmu uzskatīts par spožu talantu, bet man vienmēr piemitušas lielas darbaspējas. Visu jaunību esmu riktīgi rukājis un tagad, uz to atskatoties, secinu, ka bija brīži, kad šķita – man nevajadzēja palikt hokejā. Bet es šo spēli ļoti mīlēju, un redz, lai kāds es tur būtu, esmu paspēlējis Latvijas izlasē, aizvadīti septiņi pasaules čempionāti. Kaut kas dzīvē ir sasniegts, un es daru to lietu, kas man patīk, turklāt man par to maksā naudu. Tas ir labākais, kas var būt! Tādēļ daudzreiz arī hokeja pasākumā vecākiem un bērniem saku: "Ja jūs tā īsti, no sirds negribat, hokejs nav tas sporta veids." Hokejs nav lēts prieks, un kādēļ velti izdot naudu, ja bērns nemaz negrib ar to nodarboties? Bet, ja vēlēšanās ir, tur var daudz kas iznākt," ir pārliecināts Oļegs Sorokins.

Hokejisti pret basketbolistiem

Hokejistam pieder ne tikai vārdi, ka hokejs jāmīl, bet arī frāze, ka vienlīdz svarīgi atrast brīžus atpūtai un tas noteikti atmaksāsies. Oļegs pasmejas un apstiprina, ka domas nav mainījis. "Mana atpūta pārsvarā ir aktīvā. Vasarā ārkārtīgi patīk uzspēlēt futbolu – hokejisti pret basketbolistiem. Mums ar viņiem ir labas attiecības, lai gan viņi visi par mums garāki," smejas Oļegs. Savstarpējā sacensība vienmēr esot sīva, bet tā tomēr ir patīkama atpūta.

Oļegs Sorokins uzskata, ka cilvēkiem būtu jāielāgo, ka sportiskajām aktivitātēm ir liela nozīme mūsu dzīvē. "Mēs nenormāli skrienam, visu dzīvi mēģinām kaut kur lidot. Pat veikali strādā visu diennakti, un tas nav normāli. Cilvēkiem nav laika ģimenei! Kad spēlēju Austrijā, tur veikalus slēdza ciet jau septiņos vakarā. Prasīju, kādēļ tā, un saņēmu atbildi, ka prioritāte ir ģimene un jābūt mājās, lai varētu viņiem veltīt laiku. Man šķiet, ka tas ir kolosāli. Bet mums viss notiek vienā skriešanā... Ceru, ka pienāks laiks, kad dominēs citas vērtības un cilvēki vairāk apmeklēs sporta zāles, ies skriet, staigās pa parku. Būtībā nācijas labklājība ir atkarīga no veseliem cilvēkiem," pārdomās dalās hokejists.

Vēl bez futbola Oļegam patīk apmeklēt dažādus koncertus – bijis gan uz Depeche Mode, gan braucis uz Tallinu, lai noklausītos un noskatītos Metallica koncertu, ko atzīst par kolosālu. Vaicāts, vai viņš ir smagās mūzikas cienītājs, Oļegs atteic, ka šo stilu patiesi izjūt vairāk nekā citus – "vairāk instrumentu iekšā", bet tajā pašā laikā nenonievā ne Backstreet Boys, ne Britniju Spīrsu. "AC/DC ir dziesma Thunderstruck – tur ir tāda kolosāla ritma pāreja dziesmas vidū, ka joprojām klausoties kaifā kratu galvu," atklāj hokejists. Šāds mūzikas stils esot tuvs hokejam, jo nereti skan ģērbtuvēs, piemēram, Somijā puiši klausījušies Metallica. Mazliet uzkurina emocijas. "Mašīnā dažreiz braucu pilnīgā klusumā – mierīgi, kaut ko domājot, ieklausoties ielā, mašīnās, visā apkārtējā," teic Oļegs. No pašmāju māksliniekiem viņš ir labos draugos ar prātvētriniekiem Jāni Jubaltu un Renāru Kauperu, un, spēlējot ārzemēs, ģērbtuvē pirms spēles Oļegs uzlicis tieši viņu disku. "Skudriņas sāk skriet, kad, ieejot ārzemēs veikalā H&M, dzirdu, ka skan Prāta vētras disks. Super! Viņi arī dara to, ko mīl!"

***

VIEDOKLIS

Artūrs Irbe, Latvijas titulētākais vārtsargs:

"Oļegs Sorokins pagājušajā pasaules čempionātā bija stabilākais aizsargs, viņš nenoliedzami ir viens no aizsardzības balstiem. Viņš ir ļoti patstāvīgs savos lēmumos, sportists ar savu viedokli. Stipra personība. Oļega izvēle šogad nebraukt uz čempionātu, bet palikt pie ģimenes, norāda, ka viņam dzīvē ir skaidras prioritātes."

***

OĻEGS SOROKINS

• Hokejists, pozīcija – aizsargs

• Dzimis 1974. gada 4. janvārī Rīgā

• Spēlējis gan viņpus okeānam, gan Somijā, Slovākijā, Krievijā, Latvijā, Dānijā, Austrijā, Zviedrijā

• Šobrīd panācis vienošanos ar jaunizveidoto Rīgas Dinamo

• Precējies, sieva Inga, bērni Edgars un Diāna, drīz gaidāms trešais mazulis – meitiņa

• Patīk aktīvā atpūta, vislabprātāk spēlē futbolu

• Labprāt apmeklē dažādus koncertus