Mārtiņš Sirmais: "Strādāju televīzijā .... haļava "

Dāvids. Vai zini, ka par tevi fano visa Latvija? Esi pāršāvis gan Mārtiņu Rītiņu, gan Bušu, visus...

Mārtiņš Sirmais. Gan jau pāries! (Iesmejas.)

D. Par nomināciju esi lepns?

M. Man tas tā, īstenībā — vienalga.

D. Kādu šovu tu varētu vadīt?

M. Neko citu es nemāku. Ja man paprasa recepti, to gan varu izstāstīt.


D. Kādi ir tavi hobiji?

M. Ēst.

D. Pēc tevis neizskatās — tievs kā skals! Kad nolēmi, ka taisīsi citiem ēst?

M. Garo vai īso stāstu?

D. Īso!

M. Dikļos bija jābeidz 9.klase. Nu, ko darīt tālāk? Katru vakaru skatījos grāmatiņu, kurā sarakstītas dažādas profesijas un skolas. Vienīgais, kas izsijājās, — man kaut cik patika gatavot ēst. Bet principā nekas cits nepatika. Un vēl joprojām tā ir.

D. Agrāk bija pantiņš: "Strādāt negribas nemaz, laikam būšu dzejnieks." Tādu domu neapsvēri?

M. Mans vectēvs aizrāvās ar šito lietu, bet es ne.


D. Vai ārzemju televīzijās skaties gatavošanas šovus?

M. Man ir rādījuši. Bet, tā kā man Dikļos nav televizora, vakaros neko vairāk par Panorāmu neskatos.


D. Bet ir jau arī Latvijā dažādi Rīta mikšļi, Cepumi un vēl viss kaut kas!

M. Jā, esmu redzējis visus.

D. Neizjūti konkurenci?

M. Nē.

D. Tev iznākusi smuka grāmata.

M. Tā jau sen ir pārdota. Man arī vairāk nav, jo visiem esmu izdalījis.

D. Tomēr tik švaki bija, ka jādala? Nepirka?

M. Nē, nē, izpirka divus metienus. Tagad laikam arī krievu valodā taisīs.

D. Vai tu varētu arī kriminaļņiku uzrakstīt?

M. Mierīgi, es no tā ļoti daudz ko saprotu. (Smejas.)

D. Vai ģimene ar tevi lepojas?

M. Domāju, ka jā. Man jau vecāki ir gudrīši. Es tāds salīdzinoši muļķītis esmu.

D. Pagaidi, pavāram taču jābūt funktierim!

M. Es salīdzināju ar vecākiem…


D. Redzēju raidījumu, kurā tu pildīji vēdzeli — man pilnīgi nelabi sametās. Tev nav bail no tiem kukaiņiem, ar kuriem ņemies?

M. Es jau baigi nepsihoju. Galvenokārt ņemu tikai to, kas Latvijā audzis. Un tas, kas Latvijā, tas jau viss redzēts...

D. Vēdzeli pirmo reizi ieraudzīju tavā raidījumā! Man būtu bail tādai klāt skarties...

M. Es tās jau sen pazīstu. Kad biju sīks, mums Dikļos bija slūžas. Mēs tur vēdzeles ar dakšiņām dūrām. Un man nav bail.

D. Ko tu neēstu ne par kādu naudu?

M. Droši vien mazus bērnus! Ir daudz lietu, kuras es neēstu... Koku neēstu, pelnus arī ne.

D. Bet tārpus?

M. Esmu ēdis. Tas man interesanti kā pavāram — kā kas garšo. Bet nav tā, ka es fanotu par to.

D. Ko tu vēl dari bez televīzijas?

M. Tagad pārvācos uz Dikļiem. Audzēšu dārzu.

D. Dzīvosi laukos un pārdosi puķu stādus?

M. Nē, nē. Es audzēšu visu kaut ko. Pirkšu stādus, esmu jau sasējis šo to.


D. Tu vispār zini, kas laukos ar tiem stādiem būs jādara?

M. Esmu beidzis lauksaimniecības tehnikumu. Velku ārā vecās pierakstu kladītes un lasu, ko teikuši profesionāli agronomi. Apkārt, kā jau laukos, ir arī tantiņas, kurām paprasīt padomu.

D. Ko vēl bez lauku darbiem dari?

M. Šur tur pastrādāju restorānos ar ēdienkartēm… Bet tagad pēdējos divus gadus ir haļava — televīzijā.

D. Un cilvēki tevi par to mīl!

M. Lai mīl! Pāries. Nav jau mūža mīlestība vai ģimene.

D. Man kāda meitene sajūsmināti stāstīja, kā tu vienā raidījumā uz katla vāka vietā esot licis pannu!

M. Jā, man vienkārši nav vāku. Es tos nepērku — nafig tērēt naudu vākiem, ja varu uzlikt pannu.

D. Kā tu vari zināt, kurā kāpostā ir vieni vienīgi minerālmēsli, bet otrs bioloģiski audzis?

M. Ja skatās veikalā, tur pārsvarā nekas nav bez ķīmijas audzēts… Ja strādā ar pārtiku diendienā, tad jau pēc izskata, pēc sezonas to var redzēt. Pēc garšas točno var pazīt.

D. Kas tev pašam no sirds garšo?

M. Stulbs jautājums — stulba atbilde.

D. Kāda?

M. Pavāram nedrīkst riktīgi garšot kāda lieta. Tāpat kā tev — ja ļoti patīk brunči, vai tad tu visiem šūsi tikai tos brunčus?

D. Man garšo bumbieri.

M. Bet nu nevar, ja tev arī garšo, visos ēdienos bāzt iekšā bumbierus!


D. Ko dari brīvajā laikā?

M. Roku dārzu un daru visus pārējos lauku darbus, kas palīdz domām atpūsties.

Avots: Diena