Pauls Butkēvičs: „Zārks jau nevar palikt tukšā!”

„Kam ir tiesības pretendēt uz patiesību? Patiesība šodien ir viena, vakar bija cita, rīt būs atkal pavisam cita. Taču tie vārdi, kas izskan manā dziesmu albumā, sasaucas ar to, kas bija pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem. Jo patiesībā jau nekas nav mainījies,” ir pārliecināts Pauls Butkēvičs.

Viņa jaunais dziesmu albums savā būtībā, savā kailumā un savā patiesumā ir tāds pats, kādi 1965. gadā bija „Četri balti krekli”...

Dziesmu albumā kopā ar Paulu Butkēviču dzied arī madlieniete Elīna Cileviča. Pēc izglītības – svētku režisore, bet ikdienā – mūzikas skolotāja Ķeipenē. Ar viņu aktieris satikās pirms diviem gadiem Madlienas bibliotēkas rīkotajā atceres pasākumā politiski represētajiem, tāpēc arī Madlienas bibliotēku var uzskatīt par šīs sadarbības šūpuli. Dzīvē jau tā notiek: tie cilvēki, kuriem reiz jāsatiekas, agrāk vai vēlāk arī satiekas.

„Kad pirms pāris gadiem teātris aiz manis aizvēra durvis, šeit tās durvis atvērās. Raiņa kraukļi pie Saulcerītes zārka saka vēl trakāk: „Zārks jau nevar palikt tukšā...” Tā gan laikam nevajag rakstīt,” saka aktieris un uzreiz arī piebilst: „Bet kāpēc nē?! Tā taču ir! Viens šajā tekstā domā par aizgājēju, bet cits: „He, es zārkā gulēdams, spļauj griestos svilpodams...” Kā tad!”

Sadarbībā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi