"Triānas parks" solistei Francijā nācies dzīvot kopmītnēs kopā ar žurkām

ASV – vel neesmu bijusi, bet tas noteikti ir laika jautājums. Ļoti vēlētos redzēt Ņujorkas mākslas pasauli

Āzija – mani vilina tās kultūra un tradīcijas, kuras esmu iepazinusi tikai literatūrā, nākotne ir doma aizceļot arī līdz turienei.

Baski – mācoties Francijā man bija tā laime sapazīties ar daudz dažādiem cilvēkiem no visām pasaules malām, un mani labākie draugi bija no Bilbao, ļoti jautri un atsaucīgi cilvēki, kuru valoda ir briesmīgi sarežģīta.

Caureja – Viesojoties Atēnās nobaudīju jūras veltes, divas dienas mocībās 

Čemodāns – braucot ceļojumos vienmēr esmu piekrāmējusi savu čemodānu tik traki, ka tas knapi iet ciet

Dejošana – Flamenko izrādās nav visas Spānijas tradicionāla deja, tā nāk no Spānijas dienvidiem – Andalūzijas. Tā kā tā ir ļoti krāšņa un temperamentīga, tad iemantojusi tradicionālās spāņu dejas titulu. Vērojot dejotājus, skudriņas skrien pa muguru un rodas vēlme arī tā iemācīties dejot, bet iespējam, ka to nemaz nevar iemācīties, tam ir jābūt iekšā.

Eifelis – Pirmo reizi viesojos Parīzē ziemā un pirmais, ko ieraudzīju, bija Eifeļa tornis, kas man likās briesmīgi maziņš, jo biju gaidījusi gigantisku metāla konstrukciju, pie tam ārā laiks bija pelēks un auksts, tomēr tad, kad dzīvoju Parīzē pēc jau 3 gadiem, Eifelis likās viena no skaistākajām Parīzes vietām. Pavasarī, kad zied glicīniju koki un apkārt smaržo ziedi, Parīze Sēnas krasta liekas lieliskākā vieta pasaulē.

Ēdiens – braukājot apkārt, ir jāuzmanās no kultūršoka, pirmā tā pazīme esot ēšana lielos apmēros. Iespējams, ka tas skāra arī mani, jo no Francijas atgriezos mājas par 5 kg smagāka.

Fuengirola – vieta Spānijā, no kuras nāk viena no manām mīļākajām dziedātājām – Chambao. Skaista mūzika, skaisti vārdi.

Gibraltārs – viesojoties Spānijā aizbraucu līdz Gibraltāram, kāpām arī kalnā, kurā ir daudz mērkaķu un kas nepārtraukti diedelē ēdienu. Skats bija fantastisks, jo otrā krastā jau varēja redzēt Āfrikas krastus.

Ģimene – atrodoties tālu prom no mājām ilgāku laiku, pamazām izkristalizējas lietas, kas patiešām dzīvē Tev ir svarīgākās, bet kuras ikdienā tu nenovērtē. Iesaku ikvienam jaunietim uz kādu laiku aizbraukt kaut kur prom tālāk no mājām un saprast, kāda ir viņa personīgā vērtību skala.

Haizivis – Francijas ziemeļos, Buloņā, ir akvārijs, kura varēja vērot interesantu roņu priekšnesumu, tropiskas zivis, kā arī haizivis, kas pēc skata nemaz neizskatījās tik draudīgas 

Igaunija – esmu bijusi dažādās Eiropas valstīs, bet joprojām neesmu bijusi Igaunijā. Pēdējo reizi, piedaloties tūrisma seminārā Parīzē, izlasīju dažus bukletus par Igauniju un sapratu, ka kādu dienu būtu jauki turp doties kopā ar ģimeni.

Īmo jeb Emo – jauniešu virziens Eiropā, kas ar savu vizuālo tēlu cenšas pievērst citu cilvēku uzmanību un likt sevī ieklausīties. Parīzē tādu jauniešu ir mazāk nekā Rīgā, bet Spānija tādus nemanīju gandrīz nemaz.

Jaunais gads – 2007. gadu sagaidīju Spānijas dienvidos, kamēr Latvijā bija auksts, es uz viesnīcas balkona sauļojos, pastaigājos pa pludmali un baudīju cerveza ar tapām.

Kvazimodo – Notre Dame katedrāle Parīzē tiešām ir maģiska vieta, kurā atrodoties pārņem mistiska sajūta – tiešām daiļā Esmeralda un Kvazimodo ir kādreiz bijuši šeit?

Ķīna – Valsts, kas tāpat kā citas austrumu valstis, mani vilina jau sen. Nesen dzirdēju par skandālu, kad Bjorka, viena no manām mīļākajām dziedātajām, sava koncerta laikā sāka skaļi kliegt mikrofonā frāzi „Brīvību Tibetai”.

Lille – maza pilsētiņa Francijas ziemeļos, kurā pavadīju 5 mēnešu studējot. Ideāla lokācija līdz lielākajām Eiropas pilsētām – 1 stunda līdz Parīzei, 30 minūtes līdz Briselei un 2 Stundas līdz Londonai.

Ļubov – Franču augstākā sabiedrībā ļoti lielā vērtē ir Krievijas mākslas pasaule un dažādas frāzes, nemaz nerunājot par to, ka Latvija joprojām daudziem asociējas ar Padomju Savienību.

Malaga – skaista pilsēta Spānijas dienvidos – Andalūzijā, mazas baltas mājas un plus 25 Jaunajā gadā.

Nauda – dzīvojot patstāvīgi, maksājot par komunālajiem pakalpojumiem, ēdienu un citam lietam, iemācies taupīgi rīkoties ar naudu, pie tam dzīvojot dažādās Eiropas valstīs, kur lielāka daļa preču ir daudz dārgāka nekā Latvijā.

Ņujorka – jau trīs reizes emu sapņojusi, ka esmu Ņujorkā, ceru, ka šis sapnis reiz piepildīsies 

Olimpiskās spēles – Atēnās viesojos pavisam nesen, tur redzēju arī Akropoli un citas Atēnu tūristu iecienītas vietas, tomēr otru reizi domāju, ka turp nevēlētos doties – ielās valda liela netīrība un ir daudz klaiņojošu suņu.

Parīze – pilsēta, kurā nodzīvoju 3 mēnešus, pavasaris ir skaistākais laiks, kad to apmeklēt kā tūristam.

Robežas – Šengenas zonas privilēģijas baudīju, kad devos ceļā no Lilles uz Amsterdamu. Mūsu autobusu neapturēja nevienu reizi.

Stokholma – Ģimenes izbraukumā pirms 4 gadiem viesojamies pie draugiem, skaista pilsēta ar daudz tiltiem, tolaik cenu starpība starp Stokholmu un Rīgu likās ļoti liela.

Šalle – Kāpjot augstajā Eifelī pa trepītēm bija ļoti liels vējš, šalle tika aizpūsta prom, bet es iegādājos jaunu tuvākajā suvenīru bodē.

Truši – Lillē dzīvoju studentu pilsētiņā, no rītiem ļoti agri ejot uz skolu pa parkiem un zaļo zālīti, varēja redzēt ļoti daudz mazu trušu, kas slēpās krūmos.

Upe – Sēna ir viena no sapņainākajām un skaistākajām upēm, ko esmu redzējusi, pastaigājoties pa neskaitāmajiem tiltiem vai braucot ar riteni pa Parīzes ielām, pārņem neaprakstāma sajūta.

Ūdens – izrādās, ka ūdens trūkums un problēmas, kas saistītas ar tuksneša zonas palielināšanos skar arī Spānijas dienvidus.

Vāveres – Londonā Haidparkā redzēju tik daudz vāveru, ka manam fotoaparātam izbeidzās baterijas viņas fotografējot.

Ziema – dzīvojot Francijas ziemeļos, secināju, ka cilvēki nemaz nezin, kas ir ziemas prieki – ragaviņu šļūkšana un pikošanās, jo ziemā no debesīm krīt tikai ūdens piles.

Žurkas – dzīvojot kopmītnēs Francijā, nācās satikt dažādus dzīvniekus, kas arī vēlējās dzīvot ar mums

Foto: Kaspars Ūdris

irlaiks.lv