Latvijas "stārs" Lauris REINIKS nokaitina ASV vietējos latviešus

Vēstules fragmenti:

Jums raksta Lauris Reiniks - dziedātājs, komponists, TV šovu vadītājs un aktieris no Latvijas, kurš šobrīd dzīvo un mācās aktieru skolā Losandželosā.

Esmu viesojies Kalifornijā jau no 16 gadu vecuma, kad mācījos šeit vidusskolā. Kopš tā laika esmu šeit bijis katru gadu, atpūšoties un izbaudot anonimitāti. Bet nekad neesmu šeit piekritis uzstāties ar koncertiem vai kādām šovu programmām.... Kāpēc? Tūlīt paskaidrošu... Esmu noskatījies no malas, kā tas notiek šeit, un man tas absolūti nešķiet simpātiski.

Sāksim ar to, ka māksliniekiem no Latvijas Amerika jau sen vairs nav kaut kas neaizsniedzams, tāls un sapņu līmenī. Mēs paši varam atļauties ceļot, atpūsties un izvēlēties, kur braukt, arī uz Ameriku. Pieļauju, ka daļa no mums dzīvo pat labāk kā jūs. Lai man piedod daži vecākās paaudzes latvieši, kas parasti organizē latviešu mākslinieku vizītes Amerikā, bet jūs nesniedzat Latvijas latviešiem „iespēju”. Šobrīd sen vairs nav Atmodas laiks vai padomju laiki, kad šāda veida uzaicinājumi aktieriem vai mūziķiem būtu kaut kas ekskluzīvs.

Latvijas mākslinieki, atsaucoties uz jūsu uzaicinājumu, izdara pakalpojumu jums, nevis otrādi, jo Latvijā ir pietiekami daudz darba un iespēju, lai vienkārši brauktu prom tāpat vien, kaut vai uz Ameriku, tāpēc mākslinieki sagaida arī piemērotu uzņemšanu. Es nerunāju par „Star treatment”, es runāju par normālu uzņemšanu. Latvijas mākslinieki sniedz dāvanas jums, nevis otrādi.

Ja vietējā žurnāliste var pateikt, ka tie, kas neprot rakstīt Endzelīna latviešu valodā, būtu jāsūta uz Sibīriju... Es atvainojos, tas nozīmē, ka visa mūsdienu Latvija ir jāsūta uz turieni, jo arī es uzskatu, ka tas ir muļķīgi rakstīt valodā, kas jau gadsimtu netiek lietota Latvijā.

Ja viesojoties austrumkrastā, kāda mājas saimniece latviešu kora diriģentei, kura ir apaukstējusies un uzaicināta uz vakariņām, var likt novilkt jaku, piebilstot, ka viņu mājās tā nav pieņemts, un aizvedot uz lidostu, atgādināt, lai viņa novērtē, cik liels pakalpojums ir izdarīts aizvedot viņu uz lidostu. Kas tas vispār ir?!? Ja aktieri vai mūziķi viesojoties vēlas iedzert tēju, un organizatori pārsteigumā saķer galvu un kā milzu pakalpojumu atnes to....

Ja ir runas par honorāriem, un vaimanāšana par summām, tad Amerikas latvieši laikam ir piemirsuši, ka braukt šeit uzstāties nav nekāds izdevīgais pasākums, jo dolāra kurss pret latu un Eiro ir ļoti zems, un, kas jums ir daudz, mums nekas īpašs.... Es atvainojos, bet tā tas ir. Un vēl, ja jūs aicināt kādu, tad tā arī pasakiet, nevis, pagriežat visu otrādi, it kā latvieši paši uzprasītos braukt uz šejieni. Neviens nekur sen neuzprasās braukt! Ja jums ir vēlēšanās kādu aicināt, dariet to, bet izturieties ar cieņu.

Šīs pārdomas man radās šodien, kad LA latviešu namā noskatījos lielisko izrādi „Pērku jūsu vīru” un pavēroju lietas no malas. Un atvainojiet, būdams Latvijas latvietis, nolēmu izlaist skolu pirmdien un parādīt saviem kolēģiem latviešu māksliniekiem Losandželosu - Holivudu, Beverly Hills un „Universal Studios”...

Atvainojos, ja kādu aizvainoju, bet tā nu tas ir...

Pēc laika Laurim nācās atkal rakstīt vēstuli, lai atbildētu uz daudzajiem sašutuma pilnajiem komentāriem:

„Cienījamie lasītāji!

Nespēju vienaldzīgi reaģēt uz manu iepriekš publicēto rakstu un tam uzlikto virsrakstu, tāpēc rakstu jums vēlreiz, lai precizētu dažas lietas. Vispirms, jāsaka, ka mans raksts nebija adresēts Kalifornijas latviešiem, bet gan visiem latviešiem visā Amerikā un pasaulē, kas gatavojas uzņemt kādu mākslinieku, vai regulāri ar to nodarbojas.

Kā jau minēju iepriekš, mans aprakstīto notikumu stāsts bija tikai kā darvas piliens medus mucā, jo šādi notikumi ar ne pārāk labu uzņemšanu notiek samērā reti. Bet tie ir tik spilgti, ka mākslinieki to rūgtumu paturējuši sevī un nav publiski par to runājuši.

Daudzus „spilgtus” notikumus es pat ētisku apsvērumu dēļ, neminēju iepriekšējā rakstā. Bet atkārtošu vēlreiz, tas nebija attiecināts uz Losandželosas latviešiem. Tikai gadījums ar aktieriem, un vienīgi konkrētas personas dēļ. Notikumi bija notikuši dažādās Amerikas vietās. Mans nodoms nebija kurināt naidu vai radīt drāmu, īpaši saistībā ar Kaliforniju, jo šeit, manuprāt, ir viena no lieliskākajām latviešu kopienām Amerikā.

Pagaidām turpinu mācīties un reklamēt Latviju Holivudā. Pirms pāris dienām, piemēram, biju kā viesis uzaicināts uz ABC Dancing With The Stars filmēšanu, jo es esmu Latvijas TV3 šova „Dejo ar Zvaigzni” 1.sezonas uzvarētājs un kopā ar Tom Bergeron (vairāku populāru TV raidījumu vadītājs ASV – red.) ierakstījām sveicienu Latvijas 2.sezonas dalībniekiem. Tomam uzdāvināju arī Latvijas baseball cepurīti un savu jaunāko albumu „Nakts Veikalā”. Arī aktrises Priscilla Presley un Jane Seymore, ar ko sēdēju blakus, tagad zina, kas un kur ir Latvija, tāpat arī šova dalībnieki visi to tagad zina. Sniedzu interviju arī ABC7 Entertainment News, kurā Latvijas vārds izskanēs vairākkārt.

Vēlreiz visiem novēlu saglabāt latvisko garu un lepnumu par savu dzimteni, un ar cieņu izturēties vienam pret otru.”