Kurusovai nepatīk dalīt savu partneri ar kādu citu meiteni
Aleksandra ir ļoti enerģiska. Ikdienas skriešana nebojā viņas veselību un garastāvokli - viņai tas ir patīkami, jo Sašai patīk darboties. Draugi viņu atbalsta, un tie, kuriem varētu skaust, nav blakus.
[20]
05.04.2008 08:04
Pašlaik viņa raksta bakalaura darbu, gatavojas Eirovīzijai un pasniedz dejošanu. Smaidīga un aktīva, bet viņa uzmanās, ko saka medijiem - to viņa ir iemācījusies šovbiznesā.
Bēgšana uz Ēģipti
Šonedēļ es atbraucu no Ēģiptes, kur pavadīju nedēļu. Pirms nedēļas man bija tāds apnikums, ka es vispār vairāk neko nevarēju padarīt. Man bija visa kā tik daudz, biju tā nogurusi, kā nekad dzīvē neesmu jutusies. Es tiešām vairs nevarēju: gāju pasniegt nodarbības, mans ķermenis bija tur, bet mans prāts bija kaut kur citur... Es nodomāju, ka tiešām man ir jāizbrauc atpūsties no visa. Tagad jūtu enerģijas pieplūdumu un atkal varu darboties. Jūtos ļoti labi. Šis ir bijis vienīgais gadījums, kad visu gribējās mest pie malas.
Tu vari tikai aizbraukt no visa. Ja tu sēdēsi mājās, tevi tāpat dabūs rokā: vai nu tevi sazvanīs, vai atbrauks pie tevis. Neviens tevi nevar dabūt rokā, kad tu aizbrauc. Taču sazvanīt var, bet es necēlu telefonu. Man bija, bet es necēlu - es gribēju, lai mani neviens netraucē.
Ar ko tu pašlaik nodarbojies?
Es mācos Latvijas Universitātē moderno valodu fakultātē angļu-vācu valodu ceturtajā studiju gadā un tagad rakstu bakalaura darbu. Tas ir diezgan grūti. Nav tā, ka tu vienu dienu apsēdies un uzraksti. Ir jāpasēž, jāpadomā, tas ir nopietni. Kaut ko esmu sākusi darīt, bet nu minimāli. Rakstu darbu par žestiem, bodylanguage - kā tulkošanā izmanto ķermeņa valodu. Tas ir diezgan interesanti. Mēs sāksim tagad nopietni gatavoties Eirovīzjai.
Cik tālu tikāt ar gatavošanos Eirovīzijai?
Kāda ir tava attieksme pret Eirovīziju?
Es agrāk skatījos Eirovīziju pa televizoru, man bija interesanti vērot konkursu. Sekoju, kā iet Latvijai. Es nekad nedomāju, ka varētu piedalīties Eirovīzijā un pie tam vēl dziedāt. Man bija sākumā neliels šoks, kad Roberto piedāvāja piedalīties šajā trio projektā. Tas ir dziedāšanas šovs, tev jābūt profesionālim, lai piedalītos, bet es neesmu dziedātāja. Viņš iedeva paklausīties dziesmu un mani pierunāja. Es piekritu pieredzes dēļ, nevis joka pēc. Es nedomāju, ka aiziesim tik tālu. Man bija gandrīz katru dienu vokālās nodarbības pēc pusfināla un tagad būs vairāk. Mani mācīs vēl labāk dziedāt, bet es mācīšu dejot Roberto.
Cik stundas guli?
Ar to gulēšanu - dažreiz sanāk četras, piecas stundas. Pēdējā laikā es nevaru agri aiziet gulēt. Es eju gulēt 01:30 - tas visagrākais. Man darbs - nodarbības (gandrīz katru dienu) beidzas 22:30. Atnāku mājās, padzeru tēju, pasēžu pie datora un izlasu vēstules „Draugos” - labās un sliktās. Tā arī paiet tas laiks. Tad eju gulēt, un no rīta atkal agri jāceļas. Ja man nevajag celties agri, tad es ceļos vēlākais 10:00. Man šķiet, ka, ja piecelšos 10:03, tad puse dienas ir pagājusi. Psiholoģiski kaut kāds klikšķis. Ja ceļos 10:10 vai 10:05, man šķiet, ka diena jau ir pazaudēta, pagājusi un viss - nevar, nevar... Es varu gulēt četras stundas un varu astoņas stundas - labi jūtos. Ja es gulēšu četras stundas katru nakti nedēļas garumā, tad nu es gan jutīšu, bet tā negadās.
Kādēļ tu sāki nodarboties ar dejošanu?
Mani vecāki aizveda, es pat divas reizes esmu pametusi dejošanu, jo nepatika. Viens iemesls bija tāds, ka bērnībā puišiem ir divas partneres. Vienu kārtu viņš nodejo ar vienu, tad otru - ar otru meiteni. Man tas nepatika: kā tad tā, man jādala savu partneri ar vēl kādu meiteni. Tad teicu, ka nedejošu. Pēc tam vecāki atrada man partneri, un tad 14 gados atkal sāku dejot - tā nopietni.
Vai uz klubiem ej?
Dažreiz, bet nu zini kā - baigi grūti tagad ir ar tiem klubiem, jo uzreiz visi cilvēki uz tevi skatās, uzreiz novēro, novērtē - no pirkstu galiem līdz matu galiem. Jūtu tos skatienus, un tas man ne īpaši... Taču aizeju, protams, gribas atslēgties no ikdienas - padejot, patrakot.
Vai ikdienā uz ielas tev pievērš uzmanību un runājas ar tevi?
Tu jūties zvaigzne? Vai vispār tādas ir?
Man draugi visu laiku tā: mūsu zvaigznīte, zvaigznīte. Es visu laiku viņiem saku, lai beidz taču ākstīties. Man nekad mūžā nav bijusi zvaigžņu slimība. Man nav tā, ka būtu deguns gaisā un es nerunātu un nepamanītu cilvēkus. Nē, es neuzskatu, ka esmu zvaigzne, esmu tāds pats cilvēks kā visi. Es vienkārši daru to, ko man patīk darīt. Trāpijās, ka tas, ko daru, parādās televizorā. Taču es domāju, ka ir zvaigznes, piemēram, Lauris Reiniks.
Kādas ir tavas attiecības ar Lauri? Esat pāris?
Uz šo jautājumu mēs neatbildam. Mums ir ļoti brīnišķīgas, ļoti draudzīgas attiecības, viņš ir perfekts, brīnišķīgs draugs. Lauris man ir daudz ko devis, daudz ko iemācījis. Viņš bija pirmais cilvēks, ar ko sastapos šovbiznesā, kad sākām dejot Dejo ar zvaigzni. Lauris tiešām deva man ļoti lietderīgus padomus: kā uzvesties, kā reaģēt, kā ko teikt, ko neteikt, kā ar kuriem jārunā, kuros mirkļos jāpaklusē, kurā mirklī otrādi - kaut kas vairāk jāpasaka... Esmu ļoti pateicīga viņam. Viņš nav tas, kas mani ieveda šovbizensā, bet viņš ir tas, kas man iemācīja visu. Lauris tagad ir Amerikā, mēs sazvanāmies, un es zinu, kā viņam iet, un viņš zina, kā man iet. Viss ir ļoti feini. Es uzskatu, ka viņš tiešām ir zvaigzne, bet viņam nekādā gadījumā nav zvaigžņu slimība. Ar viņu ir viegli kontaktēties, kaut gan es nezinu, vai visiem tā ir ar viņu.
Vai cilvēkam jābūt noslēgtam, jākontrolē, ko var teikt un ko nevar?
Ir jāmāk „filtrēt”, ko tu saki. Bieži ir tā, ka tu ko pasaki, un pēc tam cilvēki uzraksta to un kaut kā pagriež savādāk. Es saprotu, ka vajag sensācijas, lai būtu interesanti. Piemēram, šonedēļ „Privātajā Dzīvē” uz vāka sacīts, ka Aleksandrai ir jauns draugs, bet mēs tikai aizgājām apskatīties šovu Dejo ar zvaigzni. Nav patīkami, ka tevi uzliek uz vāka, ja tu vispār negribi parādīties presē, un vēl raksta, ka tev ir draugs vai nav draugs. Es ņemu to visu vieglāk, man nav nekādas tādas negācijas - lai ir, un viss. Man vienalga, ko saka, par ko runā, jo es neiešu strīdēties un tiesāties. Lai nu ir, kā ir. Katrs cilvēks dara savu darbu un par to saņem naudu. Lauris iemācīja man uztvert vieglāk negatīvās lietas.
Madara Valtere spotnet.lv
Foto: Kaspars Ūdris slavenibas.lv
atbildēt
0
