Agnese ZELTIŅA: "Man nav lūpās sapumpēts botulīns"

Agnesi Zeltiņu un viņas partneri Dāvi no šova "Zvaigžņu lietus" izbalsoja pirms pāris nedēļām, taču baumas un klačiņas turpina pavadīt Agnesi arī tagad. Tad nu Agnese pati stāsta par visu, ko citi tikai baumo.

Agnese ZELTIŅA: "Man nav lūpās sapumpēts botulīns"
Komentāri[96] 13.03.2008 14:00

Aktrise Agnese Zeltiņa pēc šova "Zvaigžņu lietus" pamešanas domā atgriezties uz teātra skatuves un ir sniegusi plašāku interviju laikrakstam "Diena" par sevi, šovu, pīlēm un zosīm. 

Ko tu saki par baumām: tava somiņa maksājot 900 latu, lūpā sapumpēts botulīns?

Pie tā, ka mani interpretē, preparē un loka visādos veidos, esmu pieradusi. Tikai negaidīju, ka pēc atgriešanās Latvijā tas būs tik ciniski. Botulīnu man sien klāt Maskavas sakarā, jo tur visas špricējas. Bet es neko nešpricēju! Grimētāja man pirms "Dejo ar zvaigzni" tiešraides teica: nāc, es tev palielināšu lūpas! Tie bija grima jociņi, es neesmu tik cacīga, lai visu laiku sekotu sev līdzi spogulī, vai viss kārtībā!

Kā tu skaties uz piedāvājumiem piedalīties reklāmās, šovos, veikalu atvēršanas svētkos? Šķiet, ka tu esi visur, vienīgi uz teātra skatuves kādu laiku vairs ne.

Esmu dzirdējusi visādas diskusijas par manu piedalīšanos Garnier reklāmā, bet tas ir cienījams! Garnier reklāmām ņem pasaules mēroga stārus.

Tas, ka viņi joprojām sadarbojas ar mani, man ir liels kompliments. Iespējams, vēl man būs Richmond. Tomēr tikko bija precedents: man piedāvāja filmēties reklāmā par podu tīrāmo līdzekli. Es aizbraucu uz kastingu, un samaksa, ko viņi piedāvāja, bija pilnīgi neadekvāta. Man neviens darbs nav smādējams, bet, ja es ko tādu reklamēju, par to vajag maksāt ļoti lielu naudu.

Kā saka Valters Krauze, liela samaksa tiek prasīta tāpēc, ka, piekrītot, piemēram, alus reklāmai, cilvēki viņu pusgadu uztver kā staigājošu alus pudeli.

Ir gan arī versija: naudu apēdīsi, bet kauns paliks. Tomēr Latvija nav tā valsts, kurā var vīzdegunīgi sasliet gaisā degunu un teikt — to es nedarīšu! Tā tu vari vispār palikt bez darba. No Maskavas man zvana un aicina uz kastingiem katru nedēļu, bet Rīgā gada laikā tikai par podu piezvanīja.

Latvijā ir mazs tirgus, un nevar no sevis taisīt princesi. Te iet kautiņi par to, kas būs Zelta zivtiņas reklāmu nākamie aktieri.

Jā, bet iznāk, ka tagad tu pamatā esi reklāmu seja un šovu dalībniece.

(Ironizē.) Lieliskā aktrise bez teātra, podu tīrītāja…

Vari mierināt sevi, ka uz privātām ballītēm Maskavā brauc arī Parisa Hiltone un citas megazvaigznes.

Protams! Atbrauc pie tirgus direktora Dženifera Lopesa par miljonu, un viesi tiek cienāti ar piecdesmit kilogramiem melno ikru. Tas ir līmenis! To es cienu!


Kāpēc tu neatgriezies teātrī?

Teātris nav nekāds glābiņš. Tas neko nepiedāvā novecojošām aktrisēm.

Tu taču esi talantīga, un lomu tev netrūktu. Kāpēc devies uz Maskavu?

Daudzi manas izvēles varbūt nesaprata. Cilvēki Latvijā vēl tagad atsakās saprast, ka toreiz aizbraucu uz Maskavu, lai atbalstītu savu vīru, bet atgriezos nevis šķiršanās dēļ, bet lai būtu kopā ar saviem bērniem.

Ja kāds domā, ka Zeltiņai kaut kas Maskavā nesanāca, tāpēc viņa atskrēja atpakaļ uz Latviju, saku — mani motīvi nebija tik vienkārši! Kontaktus ar Maskavu neesmu pārrāvusi. Aprīlī mani gaida ļoti nozīmīgas kinoproves.

Man reiz kāda žurnāliste uzdeva jautājumu, vai, filmējoties Maskavā, esmu kļuvusi par bagātu sievieti. Man bija jāsaka, ka viņa nezina, kādas Maskavā ir cenas un kādus izdevumus prasa šī pilsēta, ja gribi normāli dzīvot. Savu aktrises likmi divos gados nevarēju tik ļoti pacelt, bet, protams, man tā bija pieklājīga.


Tagad, kad laiks pagājis un tu mētājies gan šovos, gan reklāmās, nav žēl, ka atteici teātrim,kad bija piedāvājums?

Iespējams. Darīšu visu, lai būtu teātrī. Tomēr joprojām mani biedē tas, ka teātrī esi atkarīga no pavēles pie sienas un režisoru labvēlības. 

Kad atgriezos, kāda mana kolēģe teica, Maskavā tu cīnies ar haizivīm, Rīgā — ar zosīm un pīlēm. To, ka naudas Latvijā ir stipri mazāk, arī es izjūtu.

Vai vadīt šovu Dejo ar zvaigzni piekriti tāpēc, ka jau toreiz tev bija doma atgriezties un gribējās Latvijā kaut kā atzīmēties? Vēl pagājušajā ziemā taču dzīvoji Maskavā!

Iespējams. Bet arī tāpēc, ka nekad neko nozīmīgu nebiju darījusi televīzijā. Tiešraide man bija izaicinājums. Vispirms man piedāvāja dejot, bet atteicos, jo man bija problēmas ar ceļgalu. Toreiz biju ļoti saskumusi pēc Rīgas un ar lielu prieku vadīju šovu. Kā vienmēr, es šo darbu darīju, cik labi varēju. Varbūt pārcentos? Tos pārmetumus, ko man piedēvēja, — pārteikšanos un smaidīšanu — īsti pat nesapratu. Pārsakās taču visi!

Vēl tev knāba, ka laikam gribi izskatīties jaunāka.

Man ir trīsdesmit seši gadi, un izskatos daudz labāk nekā divdesmit gadu vecumā. Ja acīs ir pareizais mirdzums, krunciņas neko nenozīmē. Es, protams, darīšu visu, lai labo izskatu saglabātu, bet darīšu to šeit (pieliek pirkstu pie galvas ) Var stiept krunkas, cik grib, ja acis ir nogurušas, sieviete tik un tā izskatīsies veca. Es ceru, ka bērnu sevī nepazaudēšu. Ka neviens to nenožmiegs. Es vēl joprojām jūtos maziņa. Man nepatīk, ka visas dzīves izvēles, kas man ir, uzliek milzīgu atbildību. Ļoti gribētos būt bezatbildīgai…

Vai nav dīvaini, ka tik skaistai sievietei kā tev it nemaz nav iznācis tā viegli un skaisti dzīvot? Tu taču visu laiku smagi strādā!

Acīmredzot es nemāku tā viegli. Varbūt ieliksim sludinājumu? (Pasmaida.)

Vīriešus jau arī tu laikam izvēlies pēc sirds?

Pilnīgi pēc sirds! Nedomāju, ka tā ir mana kļūda un sliktākā īpašība. No otras puses, būtu jau labi būt cacai, kura starp mēģinājumiem un izrādēm staigā pa spa saloniem, viņai vienmēr ir nauda jaunam tērpam un nav ne par ko jāiespringst. Īstenībā jau aktrisei būtu vajadzīgs tieši šāds ceļš, ka viņu mīl, lutina, nokārto visu sadzīvi, bet viņa ir dīva un domā tikai par izrādēm. 


Taču šovs Zvaigžņu lietus — kādēļ tas tev bija vajadzīgs?

Man bija trīs motivācijas. Pirmkārt, akadēmiskā dziedāšana, ko mācījāmies pie Anitas Garančas. Otrkārt, man gribējās uztaisīt ministāstus uz skatuves. Diemžēl sapratu, ka intelektuālas etīdes šovā nerullēs, ka vajag šovu. Tomēr pats galvenais, kāpēc piedalījos šovā, — tā bija iespēja runāt ar cilvēkiem. Tā bija skatuve ar lielu auditoriju — daudz lielāku, nekā vienā vakarā atnāk uz teātri!

Sāpēja, kad uzzināji — esi izbalsota?

Es nepiedalījos, lai kaut ko pierādītu. Esmu pašpietiekama, un man nevienam nekas nav jāpierāda. Žēl man bija tikai par to, ka mani izbalsoja tad, kad balss atvērās un sāku labi dziedāt. Manuprāt, cilvēki domāja, ka mēs jau nu noteikti paliksim, un tāpēc nobalsoja par citiem. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki saka: pēc jūsu aiziešanas tas šovs ir vienkārši beidzies!

Brīžiem nejūties pārgurusi?

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka drīz vien sasniegšu tādu līmeni, ka man nevajadzēs rēķināties ne ar kādiem piedāvājumiem vai atraidījumiem. Būšu vērtība pati par sevi, kurai nevarēs piemērot nežēlīgā šovbiznesa likumus.

 

Pēc laikraksta "Diena" materiāliem

foto: Kaspars Ūdris slavenibas.lv , tv3, publicitates foto

Pēdejais komentārs

Lasīt visus komentārus [96] ››
malacis 15.05.2008 01:02
malacis Agnese ! Tikai uz priekšu!

Citi Iesaka

Citi Raksti

Paparacci.lv

Jaunākās

TOP 5

VIDEO

seko mums ›› VIPi.tv draugiem.lv VIPi.tv facebook VIPi.tv twitter VIPi.tv rss