Guntars Račs: "Par ko un kāpēc balsot Eirovīzijā?"

Es ne velti pieminēju pusfinālu, jo šogad kārtējo reizi mainoties noteikumiem ir tā, ka praktiski visu dalībvalstu pārstāvji vispirms izies pusfināla dzirnas. Un tas arī ir pareizs risinājums. Var vienīgi strīdēties par to, kāpēc dažas no “lielajām” dalībvalstīm tomēr ir uzreiz kvalificētas finālam, bet ne mums par to spriest. Kā jau visus šajā pasaulē, vienmēr kāds būs “vienlīdzīgāks” par otru.

Tagad par to, kas sestdien notiks pašu mājās.

Es sevi, domāju, ka pamatoti, varu uzskatīt par pietiekami pieredzējušu Eirovīzijas ekspertu, lai tas, ko es te rakstu, būtu vērā ņemams. Es netaisos tagad kādu aicināt balsot par to vai citu dalībnieku. Nē. Es jūs gribētu aicināt balsot par to dziesmu un izpildītāju, kura priekšnesums jums šo sestdien tā vienkārši un cilvēcīgi patiks.

Un aizmirstiet par neesošajām formulām un pārdomām par to, kas varētu vai nevarētu patikt Maķedonijas, Krievijas vai Anglijas skatītājiem. It kā to kāds uz šīs pasaules varētu zināt un it kā ir kāds, kurš varētu paredzēt, kāds būs mūsu uzstāšanās konteksts Belgradā. Ko darīsim, ja pirms pirātiem uzstāsies slavenais Īrijas tītars? Un ko darīsim, ja pirms Ērgļa uzstāsies Lietuvietis ar balādi? Mēs to nevaram paredzēt un nekad neparedzēsim. Tāpat bezgala neauglīgi ir tagad apspriest to, vai galvenais šajā konkursā ir dziesmas un izpildījuma mākslinieciskā kvalitāte vai tomēr visu nosaka šovs. Pērn, kad biju Helsinkos un uz vietas vēroju dalībvalstu mākslinieku uzstāšanos, biju pilnībā pārliecināts, ka slavenais DJ Bobo, kura uzstāšanās bija viens vienīgs šovs ar ugunīm un briesmoņiem, jau ir finālā un pretendēs uz uzvaru, bet nekā, viņš nepārvarēja pat pusfināla slieksni, kuru pārvarēt izdevās Bonapartiem.lv ar salīdzinoši vienkāršu dziesmu. Aiz borta palika arī vairākas Eirovīzijas kontekstā salīdzinoši labas, melodiskas un vienkāršas dziesmas, jo cilvēkiem tajā brīdī tas šķita garlaicīgi.

Citu gadu garlaicīgs nešķita Valtera un Kažas vienkāršais un sirsnīgais uznāciens. Ne tur sprāga, ne tur dega. Ar iepriekšminētajiem piemēriem, es tikai vēlējos vēlreiz atgādināt, ka tādas vienas uzvaras formulas nav un nemaz nevar būt. Varbūt šogad cilvēki vēlēsies tītaru, varbūt vēlēsies disko dziesmu, bet varbūt kādu hard rock Aleluja?

Man vienmēr šķitis amizants LTV vēlējums visiem skatītājiem noteikti izvērtēt to, kā mūsu pārstāvi Eirovīzijā novērtēs citu valstu skatītāji. Nu pasakiet man, kā mēs to varam zināt un kaut nojaust. Nekā. Visdrīzāk to nezina pat paši, tā saucamie “citu valstu skatītāji”. Ja atmetam ģeopolitisko balsojuma neizbēgamību, vai tad mēs šobrīd kaut nojaušam kas patiks Latvijas skatītājam skatoties Eirovīzijas finālu Belgradā? Nu taču nē! Tieši tāpēc, balstoties uz savu pieredzi šajos procesos un novērojumiem, es aicinu jūs šo sestdien atpūsties pie TV ekrāniem un, ja gatavojaties balsot, balsojiet par tiem, kuri jums patiks. Vienkārši. Patīk - nepatīk. Viss. Nekādu formulu, nekādu galvas lauzīšanu par Moldāvu vai Gruzīnu skatītāju gaumi.

No Latvijas dalības Eirovīzijā nav atkarīga mūsu valsts nākotne vai vieta un prestižs draudzīgo Eiropas valstu saimē. To apliecināja pat mūsu uzvara šajā konkursā. Pēc kura nemainījās nekas, ja vien neskaita inflācijas līmeni šajā valstī :)

Patīk? Balsojiet! Nepatīk? Nebalsojiet!

Pat, ja šis jūsu favorīts neaizbrauks uz Balkāniem, vai nav jauki apzināties, ka esi balsojis pēc savas sirdsapziņas un par to, kurš tev patīk? Nu ko tur sarežģīt!

Bet, ja Eirovīzija riebjas, neskaties un nebalso. LNT tajā laikā rādīs filmu "Astronauts - fermeris"….

Guntars Račs, speciāli doremi.lv