Andris Ābelīte ņem bankā kredītu,lai nopirktu suni

Jau divus gadus viņi dzīvo savā privātmājā 20 minūšu mašīnas brauciena attālumā no Rīgas centra, un jau gadu viņu mājas lutekle ir šicū šķirnes kucīte Grieta.

Paņēma kredītu un nopirka suni

Gadu un četrus mēnešus vecā Grieta Andra un Baibas ģimenē ir jau otrais suns – pirmais bija Grāfs, melns taksītis. Andris saka: nebijām plānojuši iegādāties suni. "Gājām pa lielveikalu, zoo veikalā ieraudzījām viņu krātiņā un sapratām, ka viņš jāatbrīvo. Viņš tā skatījās uz mums, tādām acīm... Mums palika žēl," pirmo tikšanos ar taksīti atminas Baiba. "Naudas mums nebija, bet mēs paņēmām bankā kredītu un nopirkām to suni!" viņa priecīgi turpina. Lai arī Grāfs šodien vairs nedzīvo viņu ģimenē, stāstam par viņu ir laimīgas beigas – viņam ir pašam sava māja, kurā viņš jūtas labi, un jauki saimnieki. "Kad mēs pārdevām māju un aizgājām dzīvot uz Rīgu, Grāfs jau bija paguvis pierast pie dzīves brīvā dabā, un, kad ievedām viņu Rīgas dzīvoklī, viņš nesaprata, kas tagad jādara... Viņš nesaprata, kur viņu esam atveduši, viņš visu laiku protestēja. Kad pārvācoties braukājām no vienas mājas uz otru, viņš pirmajā reizē pats ielēca mašīnā un brauca ar mums uz Rīgu, bet nākamajā vairs neparko negribēja braukt uz pilsētu. Pilnīgi nezinājām, ko iesākt," stāsta Baiba un priecājas par jaukajiem cilvēkiem, kas nopirka viņu nu jau bijušo māju. "Viņiem sava suņa nebija, Grāfs viņiem ļoti patika, un tā nu viņš palika savās mājās..."

Andris un Baiba gan neslēpj, ka bija ļoti žēl suņuku atstāt. Kādu laiku abi vēl itin bieži nobrauca garām gar savu veco māju – nevis lai uz māju paskatītos, bet lai ieraudzītu taksīti... "Vēl pavisam nesen braucām garām un, jā, redzējām – riktīgi izaudzis, tāda gara desa, kā multenēs rāda..." stāsta mūziķis. Viņš atceras, ka taksim bija ļoti smags raksturs. "Kad pirmajā dienā viņu atvedām mājās, mēs viņam pateicām, ka viņš ir tik cēls, tik smuks, ka viņam nekas nebūs jādara – tikai jāguļ gultā. Nu tad pēc tam arī sapratām, ka raksturs viņam arī ir precīzi tāds: nu spītīgs nenormāli! Viņš nedarīja pilnīgi neko, ko pats negribēja."

Katru vakaru vannā

Baiba stāsta, ka Andris visu laiku runājis, ka grib mājās sunīti. "Es jau runāju tāpat vien, bet Baiba to uztvēra ļoti personiski," mūziķis smaida un izstāsta, ka Grieta pie viņiem ieradusies pirms gada, viņa vārda dienā – 30. novembrī.

"Mēs daudz bijām runājuši, ka mūsu ikdiena ir tik saspringta un aizņemta, ka dzīvniekam ļoti daudz sanāks mājās būt vienam, tāpēc nevaram atļauties lielu suni. Mazu var daudz kur paņemt līdzi. Un tad nu es ļoti ilgi internetā tādu meklēju, līdz atradu Grietu. Kad viņu paņēmām, viņai bija vien pāris mēneši, un viņa bija mazs, mazs balts kamoliņš, ar dažiem brūniem pleķīšiem, un varēja redzēt tikai actiņas. Kā mazs jēriņš..."

Baiba gan bija sapratusi, ka šīs sugas suņi pārāk lieli neaug, bet Grieta pa šo gadu esot krietni izaugusi. "Un spalva arī viņai šausmīgi aug. Es pati to ik palaikam apgriežu, tāpēc varbūt īsti skaista viņa tagad nav," Baiba smej, bet Andris piebilst, ka Grieta šobrīd satūnēta tā, lai viņai vieglāk skraidīt pa mežu – lai spalva nevelkas pa zemi. Tas pirmkārt. Un otrkārt – lai spalva nesaveļas, jo viņai nepatīk ķemmēties...

Mazgāties gan suņukam patīk – jo viņa ir jau ielāgojusi: ja būs tīra, tad varēs gulēt vienā gultā ar saviem saimniekiem... "Viņa katru vakaru grib iet mazgāties vannā," Baiba smej un stāsta, ka dažkārt viņa staigā gar gultu un šņakstinās, lai it kā parādītu: redziet, es mazgājos, es būšu tīra...

Neizskatījās pēc suņa

Andris atzīst, ka, pirmoreiz ieraudzījis Grietu, nodomājis, ka tā ir rotaļlieta. "Tā kā Grieta bija man pārsteigums un es neko nezināju, ka viņa ieradusies mūsu mājās, ienācu pa durvīm un nesapratu, kas tas ir: viņa stāvēja sastingusi, skatījās lielām acīm un tiešām neizskatījās pēc suņa..."

Bet Baibas izvēli par labu šicū sugas suņukam Andris novērtē: "Šim sunim ir ļoti labs raksturs. Vispār ne salīdzināt ar taksi! Pirmkārt, viņa ir blondīne," mūziķis smej un piebilst, ka tas arī visu izsaka. "Viņa ir šausmīgi mīļa, paklausīga, nedara blēņas. Un viņai ir tādas acis, kurām nav iespējams pretoties... Un viņa smaida. Jā! Kādreiz neticēju, kad kāds teica, ka suns prot smaidīt. Bet, kopš mums ir Grieta, es saprotu, ka tā patiešām ir! Viņa koķetē un rāda zobus. Citreiz viņa mūs neatpazīst, kad nākam pa tumsu, un sāk riet, taču, kad saprot, ka tie esam mēs, sāk smaidīt..."

Un visi baidās pakustēties

Kāpēc tieši Grieta? Baiba stāsta, ka vārdu baltajam pūkainītim ilgi nevarēja izdomāt. "Saucām viņu visādos vārdos, un Grieta bija vienīgais, uz kuru viņa atsaucās. Mana omīte gan teica, ka tādus vārdus dod kaziņām, ne suņiem, tad nu mēs teicām, ka patiesībā viņa ir Grēta... tikai latviskotā variantā... Nu jā, citiem ir dolčes un gabanas, un armani, un dolāri, bet mums ir Grieta!" lepni saka kucītes saimniece.

Starp citu, Grietai ir vēl viena saimniece – krustmāte Ilze. Kad Baibai un Andrim ir kāds tālāks brauciens prom no mājām, suņuku pie sevis labprāt paņem Baibas bijusī kolēģīte Ilze. "Viņa ir krustmāte mūsu sunītim. Kad Grieta bija pavisam maza, es viņu ņēmu līdzi uz darbu , un tur visi ar viņu spēlējās. Tā kā Ilze ļoti grib sunīti, bet pašlaik vēl tikai ceļ māju un gaida mirkli, kad varēs to atļauties, viņa labprāt paauklē mūsu suņuku. Patiesībā, viņa suni tā izlaiž, ka pēc tam mēs nezinām, kā viņu dabūt atpakaļ kaut kādos rāmjos..." Baiba smej un stāsta, ka Grieta jau arī ir nodevēja – pie krustmātes Ilzes viņai patīk labāk nekā savās mājās... "Nezinu, kā viņi tur guļ, bet suns ir pa vidu un visi baidās pakustēties – lai tikai suns nepamostos..." piebilst Andris.

Ierodas paēst pelmeņus

Tā kā mazais šicū sugas suņuks nav nekāds sargsuns, bet gan maza mīļa istabas spēļmantiņa, Andris ir domājis, ka privātmājā būtu vajadzīgs arī viens kārtīgs suns. "Kad mājai būs apkārt sēta, jā, varbūt būs arī otrs suns. Šis sēdēs istabā dīvānā, bet otrs sargās māju – šis būs brigadieris, otrs būs izpildītājs," saka Andris. Un Baiba jau zina: tas būs Bernes ganu suns. "Bet tas jau arī neesot sargsuns, viņam raksturā neesot sargāt māju. Tāds pats mīļš, tikai liels," Andris iebilst. "Nē, ja gribam sargsuni, Bernes ganu suns nederēs!" Bet Baiba ir neatlaidīga: "Mūsdienās, kad var uzstādīt mājai signalizāciju, sargsuns taču nemaz nav vajadzīgs!" Andris smaidot atteic: "Jā, un ieslēgsies signalizācija, un suns no bailēm dabūs caureju..."

Katrā ziņā Grietai jau nu gan otrs suns mājās netraucētu. Jau tagad viņa sadraudzējusies ar kaimiņu kucīti Teri, kas pie Andra un Baibas regulāri ierodas... paēst pelmeņus. "Kad viņa atnāca pirmoreiz – viņa naktī iet prom no savas mājas, lec pāri sētai –, mēs nenormāli pārbijāmies. Tas bija naktī, kad izdzirdējām, ka kāds diezgan bezkaunīgā veidā staigā pa terasi. Izrādās, tā bija kaimiņu suņumeitene, atnākusi ar vēl vienu suni. Mēs viņu ielaidām iekšā un pabarojām," stāsta mūziķis. Kopš tā laika viņa vienmēr, kad ierauga garām braucam Andra mašīnu, skrien pakaļ – jo zina, ka dabūs pelmeņus.

"Kad pie mums ieradās Grieta, domājām, ka Tere vairs nenāks, bet nāk tik un tā. Sākumā jau mūsu mazais nesaprata, kas tas par lielu suni. Un, tā kā viņas abas ir meitenes, sākumā bija diezgan niknas viena uz otru, rādīja zobus. Bet nu jau Grieta ir paaugusies, un abas ir tā kā sadraudzējušās, bet katra zina savu teritoriju," stāsta Baiba.

Nes mājās vīriešu zeķes

"It kā jau vajadzētu būt tā, ka Andris ir suņuka saimnieks, bet man liekas, ka es esmu tā, kas viņu audzina. Andris viņai visu ļauj. Viņš ierauga to blondīni un neko nespēj viņai aizrādīt," stāsta Baiba, bet Andris apgalvo, ka tā gluži nav – no viņa jau arī dažreiz dabū pa mizu. Kad izrevidē gružkastes, piemēram. Vai arī, kad atstiepj no kaimiņu mājas vīriešu zeķes... Tur strādā celtnieki, viņu drēbes noliktas pieejamā vietā, un tad nu Grieta pa turieni labprāt šiverē...

Bet ēdamo gan Grieta atkritumos nemeklē. Andris saka, ka viņa ir veģetāriete – kad ierauga ābolu vai bumbieri, pilnīgi trīc. Dārzeņi viņai garšo, arī augļi. Pat arbūzi. Un griķi. Profesionālo suņu barību kucīte ēd vienīgi tad, ja neko citu nedod. "Viņai garšo viss, ko mēs ēdam. Var jau būt, ka nav pareizi, kā mēs viņu barojam, bet viņa ēd, jūtas labi, spalva aug. Un pati arī pa šo gadu izaugusi kā zilonis..

***

GRIETA

- Šicū sugas kucīte; tā ir austrumu dekoratīvo suņu šķirne, kas tulkojumā no ķīniešu valodas nozīmē "drosmīgais lauva"

- Dzimusi 2006. gada 9. septembrī

- Ir šausmīgi mīļa, paklausīga, nedara blēņas

- Ēd ābolus, bumbierus, arbūzus un griķus

- Katru vakaru labprāt mazgājas vannā – lai tiktu gulēt gultā

- Prot smaidīt

Santa RAITA