Šķēle neesot bijis Zooloģiskajā dārzā vismaz 15 gadus
Ieraudzījis intervētājas rokās uzdodamo jautājumu sarakstu uz divām lapām, Andris Šķēle kļūst bažīgs un teic, ka labāk interviju nemaz nesākt. Viņš neesot gatavs lielām intervijām.
– Pastāstiet, kāda bija jūsu ietekme Valsts prezidenta izvirzīšanas procesā?
– Nekāda. Zoodārzā neesmu bijis piecpadsmit gadus.
– Nevar būt! Bet man ir liecinieks, kas jūs tur redzēja sarunu laikā!
– Piecpadsmit gadus neesmu bijis zoodārzā. Bet ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem tiešām bija tikšanās kādā mājā Mežaparkā. Jā, ne pārāk tālu no zoodārza. Redziet, Mežaparkā dzīvo Indulis Emsis, un tas bija vienkārši ērti.
– Vai Valsts prezidentam Zatleram bija jāapmeklē tautas sapulce Doma laukumā 3. novembrī?
– Nezinu. Tas bija pasākums, ko organizēja ceturtās varas pārstāvji, pilnīgi angažēti, un pat jaunu nosaukumu izdomāja – tautas sapulce, lai gan likuma terminoloģijā ir paredzēta mītiņu, piketu un gājienu rīkošana. Manā uztverē, tie žurnālisti, kas tur uzstājās vai arī rīkoja šo pasākumu, vairs nevar pretendēt uz neatkarīga žurnālista statusu. Tas bija skaidrs mēģinājums atbalstīt sev tīkamu politisku spēku. Ar tautas vārdu tika piesegti personīgi centieni pēc varas.
– Vai ir kāda nozīme naudas izcelsmei, kas finansēja šo pasākumu, tā dēvēto lietussargu revolūciju?
– Nevajag pārspīlēt, lietojot tādus vārdus kā revolūcija ....
Protams, daudzi mītiņa dalībnieki tur atradās, lai izteiktu savu neapmierinātību ar valdības un parlamenta darbu. Un viņiem ir gan pamats tam, gan tiesības to darīt. Bet bija arī viltīgi ļaudis, kas šo demokrātisko pasākumu izmantoja savtīgi.
Es domāju, ka mēs nekad neuzzināsim Doma laukuma pasākuma patiesos finansētājus. Mums būs zināmi tikai tie, kas, savu visnotaļ pozitīvu cerību vadīti, būs ziedojuši atklāti un godīgi. Bet naudas jau bija vajadzīgs krietni vairāk.
Ne man pētīt, cik tur ir izlietots naudas. Doma laukuma kafejnīcās runā un arī dažas odiozas personas ir lielījušās, ka finansiāli atbalstījušas šo lietu, taču viņu uzvārdu oficiālajā ziedotāju sarakstā nez kāpēc nav.
– Kad jūs pārstājāt uzticēties Jurģim Liepniekam?
– Es viņam nekad pilnībā neuzticējos. Tik vien, kā to prasīja mūsu priekšnieka un padotā profesionālas darba attiecības.Tad, kad mēs strādājām kopā, viņš bija labs padotais un nekas vairāk. Visādi sekmēju viņa izaugsmi. Palīdzēju visā, ko varēju. Arī no viņa šo to iemācījos. Zināms vēsums un papildu distance mūsu attiecībās radās tikai tad, kad jutu, ka viņš sāk izmantot manu vārdu un savas, it kā īpašās, zināšanas par manu raksturu vai maniem lēmumiem savas profesionālās karjeras veidošanai. Vēsums būtiski pieauga iepriekšminētā īpašā likuma sakarā.
– Ir arī viena versija, ka Liepnieks tikai notēloja Šķēles uzmetēju digitalizācijas lietā...
– Ir tik daudz versiju... bet es negribētu, lai nopietnā preses izdevumā šīs baumas tiktu iztirzātas... tās atstājiet konkurējošās dienas avīzes ziņā.
– Liepnieks melo, saistot jūs ar digitalizācijas lietu?
– Ko nozīmē vārdi – saista ar lietu? Neesmu dzirdējis, ka viņš mani vainotu kādā noziegumā. Bet šajā, nu jau tiesā esošā procesā ir apsūdzētas personas, kuras man ir labi zināmas. Tas pats Liepnieks, Ēķis, tad viens no maniem advokātiem, kā arī mana konsultāciju uzņēmuma darbinieks. Ar šiem cilvēkiem vai nu esmu bijis, vai arī esmu saistīts šobrīd. Es personīgi ticu, ka manis nosauktie cilvēki nav ne plānojuši, ne veikuši noziedzīgas darbības. Neviens no viņiem. Un ziniet, man ir šādas tiesības tam ticēt.
– Tur jau tā lieta – kāpēc es vaicāju par tēlošanu – lai digitalizāciju pasniegtu kā normālu biznesa projektu...
– Manā rīcībā nav neviena apliecinājuma, ka apsūdzētie ir vēlējušies nepildīt līgumsaistības, nozagt naudu vai arī būtu nespējīgi realizēt šādu projektu. Kaut vai Ēķa kungs. Latvijā pirmās privātās televīzijas – LNT – izveidotājs. Viens no veiksmīgākajiem televīziju vadītājiem Austrumeiropā. Kurš vēl Latvijā ir ar tādu pieredzi televīzijas jomā ? Cik zinu, pat citu valstu teleindustrijas pārstāvji viņa padomus ir labprāt izmantojuši.