SIPENIECEI pirmajā vietā uzdzīve

"Arī tagad eju uz ballītēm, dažādām jubilejām un pati organizēju svētkus. Es iesaku cilvēkiem svinēt dzīvi. Ko tu zini, cik ilgi dzīvosi," piebilst Sipeniece.

"Protams, tagad esmu mamma, un, ja sievietēm līdz ar bērna piedzimšanu ir pamodies mātes instinkts, viņām bērni kļūst par prioritāti uz visu mūžu. Patiesībā man tā nav traģēdija, ja kādu vakaru jāatsakās no ballītes tikai tāpēc, ka nav kur atstāt bērnus. Mājās būšana ir viena ellīga strādāšana. Es nekad negribētu būt par mājsaimnieci.

Nekad! Tas jau nenozīmē, ka es būtu slikta saimniece vai neprotu ēst taisīt un puķes iestādīt. Bet man ir vajadzīgs darbs ārpus mājas. Tagad esmu atpakaļ apritē no bērna kopšanas atvaļinājuma. Taču saikne ar pasauli, pateicoties dueļa ierakstiem, man nepārtrūka ne mirkli. Es visām māmiņām ieteiktu laiku pa laikam kaut vai ar varu sevi izraut laikā no mājas, citādi var ieciklēties: nekas vairs nav svarīgāks par bēbi, un tu jau sāc runāt viņa valodā, kļūstot garlaicīga sev, nemaz nerunājot par citiem".

Avots: Rīgas Balss