Detlefs citiem škiet jocīgs

"Detlef’s Zoo"

Tiem, kuri joprojām ir neizpratnē, paskaidroju – tas ir Detlefs. Pavisam nesen Radio SWH dīdžejs Artis Volfs ēterā atminējās tos laikus, kad puisim atlika vien radīt jaunu dziesmu un viņš jau bija topu pirmajās vietās. Vai tad kas ir mainījies? It kā jau ne. Pēc nelielas klusēšanas atgriezušies, topus un radio ēteru Detlefs ar grupu iekaro arī tagad. Kādēļ es saku: "It kā nav mainījies?!" Tāpēc, ka nekas jau nestāv uz vietas, viss attīstās, arī šī puiša dzīvē un grupā!

– Pagājušo gadu Gada balvā jūs prezentējāt jaunu singlu un bundzinieku, šogad – jauna dziesma un ne tik bungotājs, bet arī ģitārists. Vai to jūs plānojat ieviest par savu tradīciju – tieši Gada balvā prezentēt kaut ko jaunu?

– He-he, nu laikam jau ne. Tāda tradīcija izveidojās, ne jau pateicoties man, tādu tradīciju iedibināja tie, kas mainījās grupas sastāvā. Taču es ceru, ka grupas sastāvs vairs nemainīsies.

– Kā tu atradi jaunos mūziķus? Mums ir ļoti grūti ar bundziniekiem Latvijā!

– Es pat nezinu, kā tas viss tur īsti atradās. Dace (Dace Paula – puiša atbalsts) kādam darbā bija jautājusi, kāds kaut kam kaut ko ieteica, lai piezvana tam, tas atkal pateica, lai piezvana tam, un... He-he! Bija jau sākumā grūti – tīri no cilvēciskā viedokļa. Arī muzikāli. Viņi man likās tādi pieredzējušāki, bet mēs pirms tam bijām vairāk tādu bērnu roku spēlējuši. Beigās viss jau ir labi. Tas ir pašsaprotami, tā jau ir ar jebkuru jaunu lietu – ir jāpierod. Tas, kas mūs satuvināja, bija Anglijas brauciens un darbs viņu studijā. Tas bija īsti vietā.

– Vari ko vairāk pastāstīt?

– Jā! Izskaitījām vairākus mums interesējošu producentu variantus, tad Guntars Račs caur viņu kompāniju „S Production” sadarbības sakārtoja šādi. Viņiem likās, ka tieši Džordžs ar savu studiju ir tas, kas mums vajadzīgs. Mums savukārt likās – ja brauc kaut kur rakstīties uz ārzemēm, tad brauc vismaz uz Angliju, ne tepat uz Zviedriju vai Somiju! Kaut kur tālāk no tās dzimtenes rokmūzikas auras! Džordžs ar savu sievu mūs uzņēma ļoti laipni, mums bija viegli sastrādāties.

– Viņi jums palīdzēja arī ko mainīt dziesmas skanējumā?

– Jā, Džordžs strādā arī kā producents! Tā kā viņš ir diezgan pieredzējis, nebija pamata viņam neklausīt vai neticēt. Un viņš kā anglis to visu dzird arī savādāk, nekā mēs.

– Kā ir mainījies skanējums kopš jūsu pirmā albuma?

– He-he, protams, ir mainījies! Droši vien liela daļa skanējuma mainījās līdz dalībnieku maiņu, bet es pats arī esmu izaudzis. Man ir parādījušās jaunas muzikālās vērtības! Kaut gan arī debijas albumā es izliku visu sevi līdz galam.

– To, ka tu gribi būt mūziķis, sen biji izdomājis?

– Nu droši vien jau tad, kad pirmo reizi sāku spēlēt ģitāru! Protams, es līdz galam tam īsti neticēju, kur nu vēl, ka es kādu dienu varētu ņemt un aizbraukt pie Džordža!

– Vai tev netraucē tas, ka tavi jaunie mūziķi spēlē arī citos projektos?

– Kādreiz man tas likās pilnīgi nepieņemami, bet tagad vairs netraucē. Jo īstenībā katrs jau sevi tādā veidā pilnveido, spēlējot arī citādu mūziku. Tā ka tas jau laikam labi! Protams, tas ir tikai gadījumos, ja tev ir pastāvīgs grupas sastāvs. Ja būtu tā, ka ik pa laikam jāaizņemas kāds mūziķis, protams, es ar to nebūtu mierā. Sākumā mani ļoti uztrauca, kura grupa viņiem ir svarīgāka, bet tagad kaut kā tas pārgājis.

– Tu aktīvi seko līdzi jaunumiem, kas parādās mūzikā?

– Sekot jau sekoju, bet varbūt ne tam, kas ir topos! Drīzāk sekoju tam, ko padzirdu, ko man iedod. Nav tā, ka man obligāti vajag to disku dabūt, kas ir topu pirmajās vietās! Nav tā, ka es iespringstu uz to, bet kaut ko zinu gan! Tas ir kaut kas jauns, jauna balss, jauns skanējums. Agrāk, kad par kaut ko fanoju, bija grūtāk pieņemt ko citu. Paklausies, secini – ai, tas nav „Green Day”, nē, tas neder!

– Par ko tu esi tā aktīvi fanojis?

– Tad, kad paši sākām tā aktīvāk spēlēt, man ļoti aktuāla grupa bija Green Day. Patika, protams, muzikāli, bet tajā visā bija arī kaut kas foršs. Vai tā bija keda, vai kas cits, es nezinu. Bet tam bija tāda sava aura. Tagad vairs nav tāda izteikta fanošana par kādu. Kādreiz, kad dzirdi tās dziesmas, atceries: „Ā, pareizi! Bija taču arī tādi laiki!”

– Tev ir kaut kādi mērķi, punkti, uz kuriem tu ej?

– Bet tev netraucētu tā lielā burzma, kas tur ir ielās?

– Es kādreiz dzīvoju Liepājā, he-he! Un kad pārvācos uz Rīgu, tas man likās pilnīgs vājprāts. Domāju, ka aizbrauktu citur un pierastu arī tur. Bet vai vajag?

Sarunas laikā, starp skanīgajiem smiekliem Uldis paspēja pateikt it kā ļoti nodrāztu frāzi: „Parasti jau viss notiek tā, kā tam jābūt!” Bet, skatoties uz to, kas notiek, es nevaru šos vārdus nepieminēt. Lai arī cik sāpīgi to atzīt – sastāva maiņa grupai ir nākusi tikai par labu. Detlef’s Zoo ģitārists Mareks Ansons, kas līdz šim spēlēja arī grupā „H2O” nu no tās ir aizgājis. Grupa viesojas neskaitāmos topos, raidījumos un žurnālos. Es atļaušos atkārtoties: „Viss notiek tā, kā tam jānotiek!”

Līva Oliņa , Žurnāls "Popcorn"