Gunārs Kalniņš: "Neesmu vairs prostitūta"

Gunāram tika prognozēta spoža dziedātāja nākotne, un panākumi neizpalika, taču tie nebija viņa pašmērķis.

Mūziķim tagad nav svarīgs ne paša tēls, ne hitu radīšana - Gunārs piepildījumu radis gospeļu dziedājumos, strādājot ar savu kori "gg choir".

Ticība tavā dzīvē ienāca caur mūziku, vai otrādi?

Vai Tu pats dzīvo saskaņā ar kristīgās ticības pamatuzstādījumiem, kuru ietvaros radušies arī gospeļi?

- Noteikti jau, ka ne. Bet parādiet man kaut vienu cilvēku, kurš tā dara. Pieskaitu sevi pie tiem, kas tikai mācās kļūt par labāku cilvēku.

Kāda ir tava publiskā tēla vēsture, un cik tas ir saskanīgs ar tavu iekšējo pasauli?

- Par to būtu adekvāti runāt pirms četriem gadiem, kad man bija noteikts, menedžmenta veidots tēls. Bet tagad es no tā visa esmu norobežojies. Mani tas vairs neinteresē. Mūzikai ar kaut kādiem tēliem un menedžmentu ir diezgan mazs sakars, tas ir tik pārejoši un bezjēdzīgi... Esmu izvēlējies nodarboties tikai ar mūziku. Esmu viens no retajiem izņēmumiem, kuri vairs nav prostitūta un nepārdodas kuram katram, lai tikai nopelnītu savus simt latus.

Tu nekad neesi bijis dziļā bedrē, kad tev nav bijis ko darīt? 

- Esmu. Pie tam ļoti ilgi - trīs gadus. Tam periodam nav bijis viegli iziet cauri. Dabīgi, ar visām tām blakus muļķībām, kas nāk tādās reizēs klāt. Bet tas bija to vērts.

Tu esi nodevis sevi kādreiz?

- Jā, esmu nodevis un par to rūgti samaksājis.

Intervijas fragments no "Rīgas Balss"