Andris Kivičs no krūtīm spiež 140 kg

Pirms kāzām „Privātās Dzīves” rakstītajās dienasgrāmatās Andris atklāja savas derības ar Elīnu, ka līdz kāzām viņam uz vēdera presītes būs četri kvadrātiņi, bet Elīnai 51 kilograms.

Par sporta zāli, par metodēm kā to sasniegt, mūziķim ir daudz ko stāstīt. Populārais mūziķis un grupas Z-Scars līderis Andris Kivičs arī presē bieži manāms kreklos bez piedurknēm, atsedzot tetovētas un muskuļotas rokas.

Andris atzīst, ka viņam patīk izskatīties labi un tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ viņš apmeklē sporta zāli.

Irlaiks.lv lūdza Andri pastāstīt par saviem treniņiem, metodēm un arī uztura bagātinātājiem, ko daudzi cilvēki jauc ar dopingu vai hormonu preparātiem.

- Cik gadus jau nodarbojies ar trenažieru zāles apmeklēšanu?

- Patiesībā jau diezgan ilgi, bet ar dažādiem speciāliem un ne tik speciāliem pārtraukumiem. Apmēram pirms pieciem gadiem man bija periods, kad es gāju uz zāli katru otro dienu astoņus mēnešus no vietas. Un tas nemaz nešķita nogurdinoši vai apnicīgi, tas bija sava veida dzīvesveids. Tas bija laiks, kad es dabūju tādu kārtīgu bāzīti. Pluss vēl tas, ka mans tēvs bija svarcēlājs, tāpēc labu formu man izdodas sasniegt diezgan ātri – burtiski divu nedēļu laikā. Nesen nogāju uz zāli kādus četrus mēnešus, tagad uztaisīju mēnesi garu pauzīti. Septembrī atsākšu atkal. Nu tā, gadās kaut kādi pārtraukumi, nevar nepārtraukti un ļoti ilglaicīgi!

- Kāpēc tieši trenažieri, nevis, piemēram, teniss vai skvošs?

- Es trenažierus miksēju ar peldēšanu, skriešanu un tamlīdzīgām lietām. Man patīk izskatīties labi un justies stipram, tāpēc arī trenažieri. Uzskatu, ka ar trenažieriem visātrāk un vislabāk var sasniegt gribētos rezultātus. Mani tiešām interesē salīdzināt savus rezultātus, tāpēc arī gribas censties un izaicināt sevi: es to varu vai nevaru? Agrāk biju basketbolists, bet nācās to beigt spēlēt, jo abiem ceļiem bija diezgan nopietnas operācijas. Hokeju un futbolu es varu spēlēt tīri labi, bet ar tenisu, volejbolu vai basketbolu ir problēmas, tajos ir diezgan nopietnas slodzes ceļiem. Izvēlos to, ko varu darīt, to, kas gan patīk, gan arī ko veselība atļauj.

- Vai tas nozīmē to, ka trenažieru zālē mazāk trenē tieši kājas?

- Patiesībā nē! Piemēram, tenisā un basketbolā ļoti nodarbinātas ir ceļgalu locītavas, savukārt zālē tās kustības ceļgaliem ir vienmērīgākas, plastiskākas.

- Kā pieauguši Tavi rezultāti?

- Kādreiz man bija mērķis: guļus uzspiest 90 kg smagu svaru stieni, tad 100, 120, 130… Tagad man ir mērķis uzspiest 150 kg, par 10 kg uzlabojot savu pašreizējo rekordu, kas ir 140 kg! Ceru, ka drīzumā arī izdosies!

- Vai Tu lieto arī kādus uztura bagātinātājus, ieturi diētas un tamlīdzīgi?

-  Kad eju uz zāli, daudz ēdu, piemēram, biezpienu, pupiņas – ēdienu, kas satur daudz olbaltumvielas. Kas attiecas uz proteīniem un uztura bagātinātājiem, es visiem kā pavisam normālu lietu varētu ieteikt proteīnu kokteili. Piemēram, pārrēķinot karbonādēs, tas ir aptuveni 8-10 gaļas gabali. Neviens cilvēks nevar apēst šādu gaļas daudzumu, savukārt proteīnu kokteili izdzert var. Ja cilvēks nesen sācis trenēties, tad muskuļiem nepieciešama barība – barības vielas, minerālvielas u.t.t.

Proteīnu kokteilis šajā gadījumā ir labs risinājums! Ļoti daudzi sabiedrībā jauc šos uztura bagātinātājus, proteīnus, kreatīnus ar hormonu preparātiem, kas muskuļu masu veido mākslīgi, tie ir mākslīgi audi. Daži aiziet līdz tādam līmenim, ka izskatās jau nedabiski – tas ir šo hormonu preparātu rezultāts. Katram cilvēkam ir kaut kāds savs limits, ko viņš dabiskā ceļā var izdarīt: vienam 140, otram 150, trešajam 160 kg. Ja vecis ilgi mīņājas pie viena rezultāta un neprogresē, tad viņš bieži ķeras pie šiem līdzekļiem. Es nē! Man nav vēlēšanās nedabīgi uzpumpēties, man ir zināma sava fiziskā kondīcija, pie kuras es jūtos labi un arī izskatos labi, pārspīlēšana man nav vajadzīga.

- Tavuprāt, kādēļ sabiedrība jauc šos hormonu preparātus ar uztura bagātinātājiem?

-  Daudzi nezina, ka tā slodze, kas tiek uzlikta muskuļiem šādos treniņos, ir tik liela, ka ar zupiņu un otro ēdienu tu nespēj kompensēt to, ko esi atdevis treniņam. Tādējādi sanāk nodarīt pāri savam organismam, ir slikta pašsajūta, jo ķermenis nesaņem atpakaļ to pašu, ko ir atdevis. Ja treniņā esi atdevis 10 karbonādes, bet pēc tam uzņem atpakaļ divas, tad atlikušās astoņas karājās gaisā, labāk no tā nepaliek. Es runāju par savu piemēru, jo cilāju diezgan lielus svarus. Cits varbūt cilā mazākus, tas ir tīri individuāli.

- Vai Tu trenējies pēc kādas īpaši izstrādātas treniņprogrammas?

-     Mana programma ir ļoti primitīva. Man ir trīs lielās grupas: kājas, krūtis, mugura. Treniņos es katrai lielajai grupai lieku klāt mazās grupas – ja es taisu muguru, tad klāt noteikti nāk pleci, savukārt, ja lielā grupa ir kājas, tad paķeru klāt vēl ko citu. Respektīvi, tādā garā. Varu teikt, ka trenējos diezgan intensīvi, bet neilgi – reti kad ilgāk par stundu. Intensīvi strādājot, 40-45 minūtēs esmu cauri. Daudzi saka, ka ir slinkums iet uz zāli, bet ja tā padomā – tā taču ir tikai stunda no tavas dienas!

- Kā saņemties zāles apmeklējumam, ja ārā ir karsts un vairāk gribas braukt uz jūru?

-     Tādā gadījumā var normāli paskriet gar jūriņu, piepumpēties kādas 4 reizes pa 50. Tāpat var pataisīt pietupienus jūras krastā – tas viss arī iedod tonusu. Uzspēlēt pludmales volejbolu – visi šie vingrinājumi palīdz arī zālē, kad jātaisa spēka vingrinājumi. Katram noteikti ir arī pašam jāzina savs limits. Kāds, piemēram, uzspiež 5 reizes pa 70 kg, apgalvo, ka ar savu svaru jūtas ļoti labi, ir krampis. Jāskatās pēc personīgajām sajūtām – ir skaidrs, ka ļoti ātri neko panākt nevar. Tas jāzina visiem, kas apmeklē sporta zāli! Kas attiecas uz lieko svaru – to nost dabūt var tikpat ilgā laikā, kādā tas uzaudzēts, tas ir pavisam loģiski!