ROBERTO:"Virtuve tāpat kā mūzika ir māksla”

Kurš ir Tavs mīļākais ēdiens?

Kad dzīvoju Sardīnijā, Itālijā, es nenovērtēju cik patiesībā laba ir mūsu virtuve. Tikai tad, kad sāku vairāk braukāt apkārt pa pasauli, es sapratu, ka mūsu ikdienišķās tomātu mērces jeb sugo kā mēs tās saucam Itālijā, lazaņja ir tik unikālas.  Es šeit skumstu pēc mammas gatavotajiem ēdieniem un īstas itāļu virtuves. Pamazām es sāku pierast arī pie citu valstu virtuvēm kā, piemēram, pie latviešu ēdieniem. Kad biju Francijā man tur ļoti garšoja viņu konditorejas izstrādājumi, īpaši kūkas. Kad atbraucu uz Latviju bija jāpierod pirmkārt pie kefīra, jo tāds dzēriens mums Itālijā nav. Sākumā domāju, ka nekad neko tādu nemēģināšu, taču tagad man tas garšo. Vislabāk man Latvijā garšo zivis, īpaši lasis. Zivis šeit Latvijā ir īpaši garšīgas, tās ir ļoti svaigas un sulīgas, tāda sajūta, ka tās ir tikko nomakšķerētas. Vēl man garšo zupas, īpaši soļanka. Siltie ēdieni vispār ir veselīgi un tādēļ es cenšos uzturā pēc iespējas biežāk lietot arī zupas. Protams, arī gaļa man garšo.
Runājot par itāļu virtuvi man tur garšo viss- picas, makaroni, lazaņjas. Manuprāt, Itālijā ēdieni ir kvalitatīvāki, vismaz eļļas un milti noteikti.

Kā jau katrai lietai ir savi plusi un mīnusi arī saistībā ar ēdieniem tādi ir, tāpēc, kurš ir tas ēdiens, kurš Tev patiešām negaršo?

Man ļoti negaršo dilles. Man ir vienalga, ka tās ir veselīgas, dilles Latvijā ir sastopamas gandrīz katrā ēdienā- vai tā ir karbonāde, vai makaroni, vienmēr tur klāt ir dilles. Manuprāt, tās sabojā ēdiena garšu. Un vēl man ļoti negaršo asinsdesa. Tikai vienreiz to esmu ēdis un ar to man pietika. Tā vienīgā reize bija tad, kad vēl dzīvoju ģimenē, mana latviešu mamma man deva pamēģināt šo briesmīgo ēdienu, taču par cik biju kautrīgs un man bija kauns viņai atteikt, man nācās visu man uzlikto porciju apēst. Tās nav labas atmiņas. Vēl man ļoti garšo arī biezpiens, arī biezpiena tortes. Kad vēl dzīvoju Itālijā, man ļoti negaršoja dārzeņi, taču Latvijā esmu iemācījies ēst gurķus, tomātus un tagad man dārzeņi tīri labi iet pie sirds. Ir itāļi, kuriem Latvijā ir problēmas ar kafiju, viņi to nevar šeit iedzert. Man par laimi tādu problēmu nav, esmu iemācījies šeit dzert arī balto kafiju. Jā, un vēl man negaršo trekni ēdieni, speķis.

Mums Latvijā ir daudz Itāļu restorāni. Kāda ir atšķirība starp Itāļu restorāniem Itālijā un Latvijā?

Latvijā ir ļoti daudz viltotu itāļu restorānu. Tikai reti kurā restorānā tiek pasniegti īsti itāļu ēdieni un tikai reti, kurā valda īsta Itālijas atmosfēra. Šādus īstus itāļu restorānus Latvijā zinu tikai divus un tie ir- Un momento, kur es mēdzu katru dienu ieturēt pusdienas un Re Rose, kuru īpašnieki ir itāļi. Pārējie restorāni tikai izmanto Itālijas vārdu savā virtuvē, taču tajos nav jūtama ne tā atmosfēra, ne arī ēdiena atbilstība itāļu virtuves tradīcijām. Vienreiz bija smieklīgs atgadījums, kur kādā restorānā pasūtot lazaņju man tika atnests Itālijas karoga krāsās pasūtītais ēdiens, nu kas tā par lazaņju?

Vai Tu pats mēdz gatavot un varbūt ir kāda recepte, kuru vari ieteikt Irlaiks.lv apmeklētājiem?

Par cik neesmu nekāds lielais pavārs, tad gatavoju tikai viegli pagatavojamus ēdienus. Tas parasti ir tad, kad man ir brīvs laiks un nav ko mājās darīt, bet tādu mirkļu ir visai maz. Es varētu ieteikt pagatavot pastu ar pipariem un ķiplokiem.
Uz pannas uzlej eļļu, uzliek pastu un ķiplokus un uzber piparus- tas ir ātri un vienkārši un garšo patiešām labi!

Vai Tu ievēro kādus īpašus ēšanas rituālus, piemēram, kādu dienu ēd tikai gaļu, kādu- tikai zivis un kādu dienu neēd nemaz?

Par cik esmu katolis, tad man piektdienās nav atļauts ēst gaļu, taču es to ikdienā neņemu vērā, taču vienreiz gadā pirms Lieldienām gan to cītīgi ievēroju un gaļu neēdu. Nekādu citu ēšanas rituālu man nav, taču, lai gan brokastis skaitās vissvarīgākā ēdienreize, tās man parasti ir ļoti vieglas- kafija un kāda bulciņa. Es nemēdzu no rītiem ēst desmaizes vai siermaizes ar sviestu kā dara lielākā daļa Latvijā dzīvojošo cilvēku. Man no rītiem negribas ēst un es tā esmu jau gadiem ilgi pieradis dzīvot. Pusdienas gan man ir kārtīgas un šo ēdienreizi parasti ieturu ārpus mājas. Arī vakariņas ir diezgan paprāvas un tās ieturu arī visbiežāk ārpus mājas, taču ja gadās vakariņot mājas, tad izmantoju jau gatavus ēdienus- salātus, vistiņu.

Kas, Tavuprāt, ir kopīgs mūziķim un pavāram?

Tas ir labs jautājums. ( Iestājas neliels klusums). Virtuve tāpat kā mūzika ir māksla, gan mūziķiem, gan pavāram ir jāstrādā ar iekšējām sajūtām. Ja tev ir ko dot, ko parādīt cilvēkiem, tad tu būsi gan labs mūziķis, gan labs pavārs. Bez fantāzijas un emocijām ne pavārs, ne mūziķis necik tālu netiks, tas pratīs cept tikai olas vai dziedāt citu mākslinieku kaverversijas. Ēst gatavošana labāk sokas mūzikas pavadījumā. Itālijā mēs dziedam gan dušā, gan gatavojot ēst, gan arī braucot mašīnā. Taču gan pavāram, gan mūziķim, kā arī jebkuras citas profesijas pārstāvim svarīgs ir smaids un pozitīva attieksme pret savu darbu un dzīvi. Ja tas būs, tad arī dzīvē veiksies vairāk. 

Vai ir gadījies ēst aizkulisēs vai uz skatuves?

Pirms koncertiem nav labi ēst, tas traucē dziedāšanai. Par cik dziedāšana patērē ļoti daudz enerģiju, tad pēc koncertiem gan gribās ēst. Pirms koncertiem mēs vienmēr iedzeram konjaku, parasti tas ir Hennesy.
Man ļoti patīk dziedāt laukos, ārpus Rīgas. Tur cilvēki ir ļoti mīļi un sirsnīgi, pēc koncertiem tie mūs sagaida ar klātiem galdiem, rosolu un pīrādziņiem. Šie cilvēki ar savu sirsnību, vienkāršību un viesmīlību mums liek justies ļoti labi un esam paēduši jau no tā viņu izstarotā siltuma (Roberto dzied duetā ar Elizabeti).

Cik daudz naudas vidēji mēnesī Tu tērē ēšanai?

(Klusums). Ne pārāk daudz. Es nevaru nosaukt konkrētu ciparu, taču ja salīdzina ar mašīnu sodiem, kas paldies Dievam pēdējā laikā man ir gadījušies retāk....(tieši šajā mirklī Roberto ierauga, ka gar restorāna logu aiziet divi policisti un tuvojas viņa piederošajai automašīnai. Viņš atvainojas un skrien pie policistiem, taču kā izrādās šoreiz viņš nebija tas, kas nopelnījās likumsargu sodu un sarunu varam turpināt)....vēl es ļoti daudz naudas tērēju par apģērbiem, aksesuāriem, ko nevar salīdzināt ar naudu, kas tiek tērēta ēšanai. Itālijā ir daudz reižu dārgāki restorāni un tur es noteikti tik bieži nevarētu atļauties pusdienot ārpus mājas.

Kuri ir tie produkti, kas vienmēr atrodami Tavā ledusskapī?

Hmm...manā ledusskapī vienmēr ir piens, ko dzeru no rīta pie kafijas. Un arī kafija ir ledusskapī. Es varu ieteikt visiem latviešiem turēt kafiju ledusskapī, jo tad tā kļūst daudz garšīgāka. Tur vēl ir arī kāds baltvīns vai šampanietis, protams, arī kāda itāļu mērce. Kad aizbraucu uz mājām Sardīnijā, mamma vienmēr atpakaļceļā pieliek pilnu somu ar ēdamo un līdz ar to man ledusskapī vienmēr ir arī kaut kas no Itālijas. Dažreiz manā ledusskapī ir arī gaļa.

Vai Tu lieto alkoholu un kas ir Tavs iecienītākais dzēriens šajā kategorijā?

Man garšo vodka ar red bull, šampanietis arī nav slikts. Dažreiz lietoju arī sarkanvīnu pie gaļas ēdieniem, bet par cik braucu ikdienā ar mašīnu, tad tas nesanāk tik bieži. Vispār alkoholu nelietoju bieži un man nepatīk piedzerties, es tam neredzu jēgu. Dzeru tikai tik daudz, lai būtu jautri. Parasti kontrolēju situāciju.

Tavs iecienītākais tosts

Es mēdzu kaut ko itāliski muldēt, piemēram, „Ciao bambino sorry” vai arī nodziedāt kādu itāļu dziesmu- „Felicita” vai „Vamos” vai pasaku kaut vai tikai „OLĒ!”

Avots: http://www.irlaiks.lv/