Omulīgais tips Normunds Jakušonoks

Dāvids. Vai jūs esat sekstets?

Normunds Jakušonoks. Jā, ja no vārda "sekss".

D. Vai tas nav divdomīgi un nenostāda tevi neērtā situācijā?

J. Absolūti ne.

D. Cilvēku neizglītotība bieži mēdz būt briesmīga…

J. Bet tā ir tikai pašu cilvēku vaina, ne mūsējā. Šis variants konkursā var nostrādāt — redz, katram no bonapartiem ir sava seksualitāte!

D. Vai tik daudz izvirtību uz pasaules maz ir?

J. Ir, tici man! Vienai patīk mazi, otrai lieli, vienai tievi, citai resni… Mēs sekstetā esam visām gaumēm. Un kas tad Eirovīzijā balso? Mājsaimnieces!

D. Ak tā? Varbūt man savā deklarācijā arī ierakstīt nevis "pašnodarbinātais", bet "mājsaimniece"?! Vai, tavuprāt, nav svarīgi, kur balsot — vēlēšanās vai Eirovīzijā?

J. Galvenais ir piedalīties.

D. Kā tev ar itāļu valodu? Sajēdz, ko dziedi?

J. Es zinu pāris vārdu, ko man savulaik iemācīja Labvēlīgā tipa ģitārists. Dziļākas sajēgas nav, lai gan esmu nopircis itāļu valodas sarunvārdnīcu. Arī somu valodas vārdnīca man būs līdzi. Itāļu valoda ir ļoti internacionāla, vārdi viegli paliek atmiņā.

D. Piemēram, pica…

J. Arī mūzikas terminiem visiem pamatā ir itāļu valoda. Tā kā angliski zinu tikai trīs vārdus un auf Wiedersehen, itāliski man iet pat vieglāk.

D. Šitā es videnē no angļu valodas eksāmena izgāju ārā, pateicis auf Wiedersehen. 24.jūnijā astoņos no rīta, paģirains…

J. Bet es tiešām angliski nezinu nekā…

D. Nekas, Buratīno un Pinokio arī ir itāļi.

J. Pinokio drīzāk.

D. Vai tu būtu gatavs viņu tēlot pilnmetrāžas filmā?

J. Esmu gatavs tēlot da jebko, ja valodas zināšanas netraucētu. Tikko bija daži piedāvājumi, bet šī valodu nezināšana, kas man pašam liekas traģiska…

D. Kāpēc neiemācies? Vai jūties kā vidējais krievvalodīgais Latvijā — ar grūtu galvu?

J. Domā, man nav jūtu?! Nu nelien galvā. Viss kas cits lien, valodas nelien.

D. Kā domā, vai itāļi par jums balsos?

J. Itāļi nevar balsot. Viņi nepiedalās Eirovīzijā.

D. Tātad Itālija nav Eiropā… Man jau sen radās aizdomas, uz Roberto skatoties…

J. Tāds, lūk, ir mājsaimnieču viedoklis.

D. Tu taču tikko biji arī Maskavā!

J. Jā.

D. Ļeņinu redzēji?

J. Nē.

D. Putinu redzēji?

J. Nē.

D. Bet Pugačovu?

J. Nē, arī Pugačovu neredzēju. Redzēju Ļeņinu. Dzīvu.

D. Tu ko? Tik daudz vari iedzert!

J. Pa Sarkano laukumu staigā i dzīvi Ļeņini, i Staļini, ar kuriem var fotografēties. Par naudu. Mēs vienam Ļeņinam sakām: "Davai, sfotografirujemsa!" Mums: "Maksājiet!" Mēs: "Lai sarkano strēlnieku mazdēli, kas tevi apsargāja, vēl maksātu!?" Ļeņins uzreiz: "O, mūsējie pilsētā! Nāciet fotografēties!"

D. Jūs visi seši cits citam vēl neesat noriebušies?

J. Zini, Krievijā bijām ar Labvēlīgo tipu, uz Somiju brauksim ar Bonapartiem. Personālijas mainās! Menedžments gan viens un tas pats.

D. Vai Zirgs (Ģirts Lūsis, Labvēlīgā tipa ģitārists) ir tas, kurš jūs visus velk vienā vezumā?

J. Jā, viņš arī Maskavā mēģināja tēlot ekskursovodu. Šoferi gaida, ka Zirgs kā vecākais teiks, kur jābrauc, bet viņam sapratnes par Maskavas līkumiem un izmēriem — nekādas!

D. Cik nervu zāļu izdzēri, hoķi skatoties?

J. Tur uz vietas tak neko nevarēja ienest! Pat ne nervu zāles. Bungas aizliedza, alus nebija. Nabaga bundzinieki stāvēja ārā un dauzīja.

D. Vai kāds arī tos bundziniekus dauzīja?

J. Varbūt ka pēc tam arī dauzīja. Bet viņi smalkāk dara. Piemēram, vienam no mūsu grupas puišiem pa priekšu gāja vīrs, kuram izkrita naudas žūksnītis. Šis, protams, paceļ un grib atdot. Pēkšņi parādās milicis. Pazaudētājs paziņo, ka viņam izkrituši divi naudas žūksnīši! Kur otrs? Milicis: "Davai, rādi, kas tev makā!" Paskatās milicis, nu nav nekā. Visi aiziet. Puisis skatās — a makā eiro vairs nav, tikai lati atstāti!

D. Ja jau mēs par naudu — tev taču pieder puse Latvijas krogu un mūzikas klubu! Vai nav par traku?

J. Trešā daļa. Puse vēl ne.

D. Un tu vēl dziedi!? Vai negribi baudīt vecumdienas šūpuļkrēslā?

J. Fakts, ka gribu. Bet man vēl nav vecumdienu. Pat četrdesmitgadnieka krīze nav pienākusi.

D. Man gan jau bezmiegs bailēs no prostatīta piemeties. Kas būs tālāk?

J. Impotence. Bet man vēl strādāt un strādāt, lai vecumdienās varu normāli atpūsties.

D. Līdz cik tad gadiem var dziedāt?

J. Kamēr var klausīties, tikmēr var dziedāt. Nu, patīk jau man…

D. Kādi tev nākotnes plāni?

J. Tāli vai tuvi?

D. Cik tuvredzīgs vai tālredzīgs esi?

J. Esmu šausmīgi tuvredzīgs. Tuvākais plāns ir izbraukāt Somiju.

D. Biznesu neesi domājis vēl kādu?

J. Daudz un dikti. Visādas idejas ir. Bija ideja uztaisīt normālu hokeja krogu, bet pēc šitiem zaudējumiem…

D. Bet, jo vairāk zaudē, jo vairāk izdzer, es domāju…

J. Izdzer jebkurā gadījumā, tur iemesls nav vajadzīgs. Starp citu, Maskavā pēc zaudējuma Zviedrijai nolēmām svinēt sēras viesnīcas vestibilā. Sēdējām un dziedājām krieviski. Galds tika uzklāts triju minūšu laikā. Beigās sapratu, ka ja stoļka ņe vipju — pēc katras dziesmas cilvēki nesa pa puslitram. Uz mirkli aizgāju, un jau pēc minūtēm 20 uzradās mans aizstājējs — staigāja ap galdiņiem, dziedāja un pelnīja naudu!

D. Kādi tev vēl vaļasprieki?

J. Man tiem nav laika... Bet vispār es ar tām satelīttelevīzijām aizraujos.

D. Repše ar lidmašīnām, tu ar satelīttelevīzijām… Vai jūs neesat no viena spiegošanas pulciņa?

J. Nē, tā nav spiegošana. Viss atļauts, viss skaisti. Stāv uz jumta trīs šķīvji: viens grozāmais…

D. …ar otru var aizlidot.

J. Vot, te mums ar Repši kaut kas arī kopīgs! Tie šķīvīši.

***

CV

Labvēlīgā tipa taustiņinstrumentālists

Vairāku mūzikas klubu, tai skaitā Četru baltu kreklu, īpašnieks

Dzimis 1970.gada 6.jūnijā Rīgā

Studējis RTU Radiotehnikas un LU Filoloģijas fakultātē

Dienējis padomju armijā, muzicējot karavīru ansamblī Zvaigznīte

Kopš 2004.gadā darbojas TV3 šovā Dziesmu duelis

2005.gadā iesaistījās arī TV3 Brīnumzemes šovā