Gvido Linga:"Rokenrols noliek pie vietas"

Dāvids. Tev tak jubileja!

Gvido Linga. Jā. 18 gadu jubilejas koncerts būs 26.maijā!

D. Tagad beidzot varēsiet šņabi dzert un pa klubiem tusēt.

L. To mēs ar Lingu darām jau visus šos 18 gadus.

D. Kādreiz, atceros, tu gan izskatījies briesmīgs! Pats dzīvoju laukos un arī, protams, biju stilīgs bez gala, bet nu kaut ko tādu nebiju redzējis! Bikses ar spraužamadatām...

L. ...un zeķbikses! Redzi, man bija gan saplēsti džinsi, gan viss kaut kas. Bet ar zeķbiksēm kājās ikdienā gluži vis nestaigāju. Tad mani krievi vienkārši nosistu uz ielas.

D. Arī tagad nosistu.

L. Jā, jā, bet tad tas bija tāds skatuviskais tēls! Ar to mēs arī paņēmām. Saki, ko gribi, bet vismaz kaut kas uz skatuves ir vajadzīgs. Ja nemāki spēlēt, jāizceļas vismaz ar izskatu.

D. Nuja! Kā tad nemāki spēlēt?

L. Es tajā laikā vēl nemācēju spēlēt! Mums bija taustiņnieks, kurš mācēja spēlēt, un viņš tad arī saturēja to grupu. Pirmajā lielajā koncertā Dzegužkalnā apsargi stāvēja ar seju pret publiku. Kad mēs uznācām, viņi pagriezās otrādi — publiku sargāja no mums! Man pārtrūka ģitārai visas stīgas, un es vienkārši bļāvu… Nezinu, kā tas tagad ierakstā skanētu. Droši vien labāk nedzirdēt.

D. Mani tomēr tā mode interesē. Saki, varbūt 18 gadu jubilejas koncertā arī būsi zeķbiksēs?

L. Droši vien ne. Bet varbūt vienu tādu izgājienu tomēr vajadzētu…

D. Tev pietiktu dūšas ieiet dāmu veikalā un nopirkt sev zeķbikses?

L. Pofig. Man nav problēmu ieiet veikalā un nopirkt arī tamponus vai paketes.

D. Man tā bija, kad gāju uz veikalu modelēm kurpes meklēt. Vienai 42.izmērs. Ieeju veikalā un prasu: "Atvainojiet, vai jums ir 42.izmēra sieviešu kurpes?" Pārdevēja tā kautrīgi: "Nē, nav gan."

L. Mazums — mājās pie spoguļa var pastaigāt... Es kādreiz, kad bija pārģērbšanās balles, vienmēr pārģērbos par vecu, resnu mauku. Baigi labi izskatījās.

D. Signe melo, Krodziņš... Vai pats domāji, ka tādi hiti sanāks?

L. Tajā laikā nekad tā nedomāju. Krodziņš turklāt bija absolūts joks. Kādreiz pat tā kā kautrējāmies par to. Bet laiki mainās, un mainās arī attieksme. Kādreiz domāju, ka attieksme cilvēkam nekad nemainās, bet mainās jau tāpat.

D. Es arī tikai 40 gados iemācījos mainīt viedokli.

L. Tas ir normāli. Man vispār prieks, ka esam paspējuši trāpīt tādā riktīgā pārmijniekā.

D.. Tu varētu vēl arī tādā vecumā kā Rolling Stones dziedāt un lēkāt pa skatuvi?

L. Man šķiet, ka tas ir vienīgais glābiņš šajā pasaulē, jo visa tā mūzika, braukāšana un naktīs negulēšana noliek pie vietas.

D. Kā noliek pie vietas?

L. Neieslīgsti kaut kādās mietpilsoņu štellēs.

D. Neieslīgsti!? Skatos, tev māja, bērni, klusums, miers...

L. Es jau negribu sevi lauzt un dzīvot katakombās. Man bija 28 gadi, kad sapratu, ka gribu sievu un bērnus. Tā arī notika. Kad bija bērns, sapratu, ka vajag arī kaut kur dzīvot. Īrēt dārgi, vieglāk paņemt kaut ko un uzcelt. Rokenrols ir tas, ka vari izpausties un darīt, ko gribi. Kādreiz domāju, visi jaunieši kaut kur spēlē, ja ne grupā, tad vieni paši ģitāru, vai dzejoļus, vai dziesmu tekstus raksta… Bet par suņu dakteri būt — tas, vecīt, ir apbrīnojami! Visi jau grib būt roka stāri vai popzvaigznes. Bet par dakteri strādāt ir daudz apbrīnojamāk. Ja uztaisīsi sūdīgu dziesmu, neaizies gabals. Nu un?! Bet ja kļūdīsies operācijā…

D. Ko tava ģimene par šito visu saka? Nav greizsirdīgi, ka pa naktīm vazājies?

L. Es jau nevazājos.

D. Bet haltūras taču kaut kādas ir!

L. Tās nav haltūras! Tad jau Latvijā visa šī darbība ir viena vienīga haltūra. Lielie konči jebkurai grupai ir ļoti reti. Arī Prāta vētra var uztaisīt pa diviem gadiem vienu. Pārējās tātad visas ir haltūras?! Man patīk spēlēt. Man ir vairāki pamatdarbi, un šis ir viens no maniem darbiem — hobijiem.

D. Ko tu vēl dari?

L. Latvijas radio 2 strādāju, vēl Latvijas Mūzikas kanālā.

D. Alus tev garšo?

L. Alkohols man vispār garšo kā tāds da jebkādā veidā. Vienīgi vīns pēdējā lakā vairs ne. Kādreiz Vācijā gan pirkām lēto vināru tetrapakās. Divus izņem, un normāli.

D. Kā tas nākas, ka abi ar bračku esat slaveni?

L. Nezinu, kas es būtu bijis, ja nebūtu bračkas priekšā. Viņš jau bija tā lokomotīve. Mēs agri palikām tikai ar mammu, tēvs nositās, un tādēļ draugs, domubiedrs, fāters — tas viss man bija brālis. Arī cilvēks, kam līdzināties.

D. Viņš man šķiet ļoti kārtīgs.

L. Nu beidz! Viņš ir traks. Bet māmiņa gan mums baigais malacis — kā var tādus divus ekstravagantos izvilkt. Kā atceros, kad pirmoreiz atnācu mājās ar sarkaniem matiem, zeķbiksēs… pēc fotografēšanās tai slavenajai bildei. Tagad domāju, kā man nebija bail iet pa ielu? Vispār jau bija it kā bailes atrauties pa seju; ar vienu aci skaties, kur kādi aizdomīgie, lai var laisties lapās, bet tai pašā laikā ekstāze, jo tā bija revolūcija! Nekas tamlīdzīgs Latvijā nebija redzēts. Un ne tikai Latvijā vien. Un Igors bija idejiskais fāters tam visam. Līdz šim brīdim ir. Visas jaunās idejas dziesmām tiek pārrunātas ar Igoru. Viņš sāka ar hipiju kustību, izaudzēja garus matus. No lietišķajiem viņu taisījās mest ārā, tad viņš atnāca ar pilnīgi pliku pauri, vēlāk izbalināja matus pilnīgi baltus. Šoks skolā bija riktīgs. Mūzika… viss man nācis no bračkas.

***

CV

Gvido Linga, mūziķis

Viens no Latvijas Mūzikas kanāla radītājiem

Bijušais grupas Zig zag līderis

Precējies. Ir sieva Evija, dēli Svens un Dans

Manīts LTV7 jaunā raidījuma

Būvējam ģimeni ekspertu rindās

Beidzot pilngadīgs, jo grupai Linga šogad aprit 18 gadu