Viens liels JAKUŠONOKS

Pa kluso palūrējis, kas notiek zālē, Normunds Jakušonoks īsi pirms Bonapartu iznāciena Eirovīzijas finālā juta, ka strauji sāk dauzīties sirds. Tauriņš, fraka, cilindrs un ordenis pie krūts sarkanā lentē. Viņam bija īsta svētku sajūta!

Normunds iznāca uz skatuves Questa Notte vidū, lai nodziedātu trešo — savu solo pantu. Skatītāju zāli pāršalca aplausi. Vieni viņā atpazina Labvēlīgā tipa omulīgo pianistu. Otri — mūziķi, kurš Lielās Brīnumzemes šovā lieliski prot piespēlēt Baibai Sipeniecei. Dziesmu duelī viņš spēj izglābt katru, kam aizmirsušies dziesmas vārdi. Vēl citi Normundu varbūt atceras sēžam pie taustiņiem raidījumā Dziesma manai paaudzei vai arī redzētu duetā Karakums, kas dzied dziesmas no populārām krievu kinofilmām. Turklāt vēl Normundam labi veicas mūzikas klubu biznesā.

Vienmēr smaidīgais un ar dzīvi apmierinātais mūziķis ir visur. Uzskaitot projektus, kuros viņš piedalās, ar desmit pirkstiem par maz. Turklāt šķiet, ka viss, kam Normunds ķeras klāt, izdodas. "Eju gulēt divos naktī un līdz divpadsmitiem dienā mani nevar sazvanīt," Normunds brīdina.

Ja uz Latvijas kartes atzīmētu ceļus, ko viņš diendienā mēro visu savu muzikālo projektu labad, sanāktu pamatīgs zirnekļa tīkls. Šogad tas aizstiepsies arī pāri Baltijas jūrai. Ar dziesmu Questa Notte, kas uzvarēja vietējā Eirovīzijas finālā, Bonoparti.lv dosies uz Helsinkiem iekarot Eiropas skatītāju simpātijas. "Nu, tālāk jau nav kur!" Normunds uzjautrinās. Taču balsī jūtams prieks un lepnums.

ZELTA MEDAĻNIEKS

"Krauj tik, krauj," Normunds smaidot māj ar galvu, kad pirms raidījuma Dziesmu duelis tērpu māksliniece Elita Patmalniece viņam uz galvas veido ekstravagantu aksesuāru krāvumu. Viņš nekurnot velk mugurā Elitas izvēlēto brokāta žaketi ar mežģīņu žabo. Vēl neskaitāmus pilnīgi neiespējamus apģērba gabalus. "Atšķirībā no Ulda Marhilēviča, kurš tad to negrib vilkt, tad šito," stāsta Baiba Sipeniece. "Normunds vienmēr ir mierā pilnīgi ar visu."

Vienkāršā džemperī un džinsos, nākamās dienas rītā ap pusdienlaiku pamodies savās mājās Bišumuižā, Normunds ceļ galdā kvasu un maizītes. Visas izejamās drēbes — pompozās žaketes, vestes, mežģīņu krekli — kārtīgi saliktas istabas stūrī uz pakaramā. Ikdienā tīk vienkāršība. "Viņš nevipendrivajetsa," — tā Sipeniece. Būdams viens no pieprasītākajiem ballīšu un TV šovu vadītājiem un vēl arī vairāku klubu īpašnieks, Normunds varētu dzīvot ar plašu vēzienu. Taču viņam pietiek ar mazu istabiņu vecāku mājās. Nesen te veikts remonts — salikti jauni logi un sienas nokrāsotas Normunda mīļākajā — silti dzeltenā krāsā. Vienīgā ekstra šeit ir plazmas ekrāns pa visu sienu ar vairākiem tūkstošiem satelītprogrammu. No gultas ar pulti viņš var darboties arī internetā — uz lielā ekrāna "iebraukt" Delfos un Draugos.lv. Pāris tūkstošus vērtais TV iekārts govs ķēdē. Nē, viņš nav vēlējies būt oriģināls! "Tas tikai bija ātrāk, nekā braukt uz veikalu meklēt plauktiņu."

"Vai Pārdaugavā vēl kādam uz mājas jumta ir tik daudz visādu šķīvju un antenu?" Sipeniece prāto. Normundam ir pati jaunākā un labākā elektrotehnika. Tā ir viņa sirdslieta.

Kad Normunds mācījās skolā, vecāki bija pārliecināti, ka viņš kļūs par labu skolotāju vai inženieri. Rīgas 47.vidusskolu Normunds 1987.gadā absolvēja ar zelta medaļu. Mūzikas skolas pianistu klasi — ar izcilību. Kopš četrpadsmit gadu vecuma viņš darbojās arī bērnu instrumentālajā ansamblī Rondino. Vienlīdz lieliski spēlēja klavieres, risināja matemātikas uzdevumus un rakstīja sacerējumus.

Izlēma par labu radiotehnikas studijām. Vēlāk izmēģināja spēkus arī Latvijas Valsts universitātē Filoloģijas fakultātē. Taču studijas Normundu īsti nesaistīja. "Tā ir problēma daudziem jauniešiem, kuriem labi padodas viss. Nav skaidrības, ko tad īsti gribas." Viņš studijas pameta.

Izlēma palikt pie mūzikas. Vai iesniedza dokumentus konservatorijā? "Ja godīgi, klasiskā mūzika mani nekad īsti nav interesējusi." Pārmaiņu laikiem sākoties, 1990.gadā Normunds nodibināja ansambli Vella kalpi. Nedēļas nogalē spēlēja ballītēs arodbiedrību klubā Vecrīga. Rāva vaļā latviešu iemīļotākos šlāgerus. Arī pats rakstīja dziesmas. Drīz radās doma pašam izveidot mazu klubiņu, kur cilvēki varētu gan padejot, gan paēst. Biznesa plāns nostrādāja ar uzviju. Mazajam muzikālajam pagrabiņam Vecrīgā apmeklētāju netrūka. Vakaros Normunds nodarbojās ar kluba menedžmenta lietām, brīvdienās spēlēja ballītēs. Darbdienās piestrādāja 47.vidusskolā par mūzikas skolotāju. Normunda vecvecāki bijuši pedagogi, vecāki arī. Viņam šķita aizkustinoši dzimtas tradīciju turpināt. "Ar bērniem ļoti labi sapratāmies. Vēl tagad, nejauši satiekoties, viņi ar sajūsmu nāk klāt runāties."

Kādā sestdienas vakarā, kad Normunds Vecrīgā spēlēja kārtējā ballītē, kluba gaismotājs Ģirts Lūsis šurp atveda Andri Freidenfeldu. Viņi sarokojās. "Normunds." — "Fredis." Normunds atpazina TV raidījuma Pirmā prognoze vadītāju. Jau pirms pāris gadiem kā joks bija radusies muzikāla apvienība Labvēlīgais tips. Fredim un Ģirtam, kuri nepazīst notis, iepazīšanās ar Normundu bija kā kulaks uz acs. Viņi dungoja melodiju, bet Normunds nodungotās frāzes pārvērta dziesmās. Kopā viņi sadomāja vārdus. Fredis atceras: "Viņš man likās šausmīgi enerģisks cilvēks, riktīga pūce! Kad beidzās ballīte, viņš sēdās pie klavierēm un sākās nākamā ballīte līdz rītam."

Labvēlīgā tipa zvaigžņu stunda sita 1995.gada 1.aprīlī, kad viņi izdeva albumu Alumīnija cūka. Tas ieguva Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu kā labākais rock&pop&dance albums. "Toreiz vēl nebija ne jausmas par Normunda talantu un dziļumu. Bija zvaigzne — Fredis un viņa pavadonis — Normunds," atceras Sipeniece. Fredis nosauc Normundu par savu labāko background stāvētāju. "Ja es esmu uzbrucējs, tad viņš ir ne vien aizsargs un vārtsargs, bet vēl arī labu piespēli iedod."

Tajā laikā Rīgas centrā Labvēlīgā tipa mūziķi atvēra klubu Karakums. Normundam tas uz vairākiem gadiem kļuva gandrīz vai par otrajām mājām. Ovāciju pavadīts, viņš katru nedēļas nogali dziedāja dziesmas no krievu kinofilmām. Atskanot Vaše blagoroģije, gospoža udača* kluba apmeklētāji sajūsmā spiedza, aplaudēja un dziedāja līdzi. Bija meitenes, kuras zināja visu Normunda repertuāru. Naktī pēc koncerta viņš kopā ar draudzenēm devās uz Dzirnavu ielas Lido sātīgi paēst. Normundam uz pleca varēja paraudāt un palūgt padomu. Vienmēr bija gatavs izpalīdzēt un uzjautrināt. Tikai grūti bija atkauties no pielūdzējām, kas visas gribēja būt viņa mīļotās. Piezīmju blociņā rindojās meiteņu telefona numuri. Viņš pret visām gribēja būt pieklājīgs un labs. Taču vairāk par ģimenes dzīvi Normundam patika būt uz skatuves, muzicēt un pēc kārtīgi padarīta darba labi izgulēties.

SPĒĻU AUTOMĀTI UN BALZAMIŅŠ

"Pa kuru laiku?" Normunds atbild ar pretjautājumu, kāpēc vēl nav precējies un ar bērniem. "Man ir kopdzīves pieredze ar sievietēm. Taču ar tādu dzīves ritmu kā man tagad apprecēties laikam būtu neprāts." Viņam taču tikai 36 gadi. Viss vēl priekšā!

Patlaban Normunda nedēļas paiet TV šovos, koncertos, ballītēs un arī organizējot sava kluba darbību. Tikko viņš kopā ar skatuves partneri vēl no Vecrīgas laikiem Daigu Petkēviču izdevis CD ar skaistākajiem latviešu šlāgeriem. Top arī scenārijs kluba Četri balti krekli septiņu gadu jubilejas pasākumam marta vidū. Jā, arī šis klubs ir viņa lolojums kopā ar draugu Oskaru Tutiņu. Literāri muzikālajā klubā Četri balti krekli spēlē tikai latviešu mūziku.

Septiņu gadu laikā atvērti divi klubi Rīgā un viens Jelgavā. Nodibināts arī pārtikas pārstrādes uzņēmums. Biznesā veicoties labi. "Tā tikai liekas — mūziķis, bohēma! Patiesībā viņam ir ļoti racionāls prāts," teic Sipeniece. Normundam pieder arī pirms vairākiem gadiem Rīgā iegādāti nekustamie īpašumi. No mājām Bišumuižā uz Rīgas centru viņš pārvietojas tikai ar taksometru. Pagalmā stāv vairākas mašīnas, bet neesot laika pašam sēsties pie stūres un lavierēt cauri sastrēgumiem.

"Ļoti talantīgs, darbaspējīgs un mierīgs. Ja sanervozējas, neko nesaka, bet labāk aizskrien uz kafejnīcu pēc 50 gramiem balzamiņa," Sipeniece stāsta. Reiz Brīnumzemes ieraksta laikā tehnisku problēmu dēļ raidījuma veidotāji nīkuši trīs stundas. Vieni pukojušies, citi sapūtušies. Bet Normunds aizskrējis uz bāru un visiem atnesis pa garšīgam kokteilim. "Miers, labestība un humors!"

Īsi pirms Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas Dailes teātrī Normundam gan no saviļņojuma mazliet trīcēja rokas. "Uztraukums joprojām ir vienmēr pirms uzstāšanās," viņš atzīstas. Kad Questa Notte Eirovīzijā ieguva 1.vietu, Normunds no emocijām gandrīz vai apraudājies. "Tas ir ļoti patīkami. Mēs ieguldījām milzīgu darbu." Jaunizveidotajā grupas mājaslapā http://www.bonaparti.lv/ par Normundu Jakušonoku rakstīts: "Grupas Labvēlīgais tips taustiņinstrumentālists, prāts, gods un sirdsapziņa. Dziesmu dueļa un Lielā Brīnumzemes šova muzikālais flagmanis."

"Brīžiem vairs pats nesaprotu, kā visu paspēju," viņš atzīstas. Varbūt lielās slodzes dēļ viņam piemeties netikums, šķiet, vienīgais, kāds viņam vispār ir: patīk izvēdināt galvu, paspēlējot spēļu automātos. Sipeniece: "Kā māte viņu baru. Viņš noliec galvu un saka: ir jau, ir tas nepareizi…"

Fredis domā, ka Normunds vēl ilgi nepagurs. "Tagad jau, kur vien skatos, visur priekšā viens liels Jakušonoks!"

*Jūsu Augstdzimtība Veiksme

Anda Burve - Rozīte