Skaistā Rīga skaisti saposta 26. Vispārējiem latviešu Dziesmusvētkiem un 16. Deju svētkiem

Sagaidot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Latvijas galvaspilsēta Rīga ir īpaši noformēta lielajam notikumam.

Ikvienu, kurš ieradīsies Rīgā, jau pie pilsētas robežas, centrā un arī apkaimēs sveiks mākslinieku Kriša Skrastiņa un Ievas Riekstiņas veidotie svētku asociatīvie tēli „Stāvēju, dziedāju…”, kuru krāsu un grafiskajā risinājumā ir izmantoti vēsturisko novadu tautas tērpu motīvi.

Esplanādē rīdziniekus un svētku dalībniekus sagaida vides mākslas objekts „Saules laipa”, kas simboliski savieno ikdienu ar svētkiem, veidojot svinīgu ceļu uz pasākuma norises vietu.

„Darba veidošanā izmantotas priedes, kuras gadu laikā akumulējušas Mežaparka estrādē skanējušās dziesmas, nu pārtapušas materiālā, kas „ieausts” mākslas objektā, tādējādi ļaujot priedēm simboliski atgriezties Dziesmu un deju svētkos,” stāsta objekta autors Atis Izands.

Pilsētas centrā, Līvu laukumā, izvietots interaktīvs projekts „Pielaiko”, kura pamatā ir stāsts par tautastērpa nozīmi tautas kultūras identitātē.

„Tautastērps ir latviešu kultūras identitātes vizuālā izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem, kas atspoguļo vērtības un gadsimtiem senas tradīcijas. Projekts ļaus ikvienam interesentam pielaikot novadu tautas tērpus,” projekta ideju raksturo tā veidotāji no „Aktsiaselts Adam Bd” filiāles „Adam Decolight Latvia”.

Skandalozais igauņu kolektīvs, kurš ar viltu izcīnīja piedalīšanos mūsu svētkos FOTOGALERIJĀ PĒDĒJĀ BILDĒ

Jau valsts jubilejas gada sākumā Rīgā uzstādītais vides mākslas objekts „Goda vārti” stāsta par svarīgiem notikumiem šajā gadā un aicina ikvienu stāties simboliskā sardzē par Latvijas vērtībām – Brīvību, Valodu, Saulgriežiem, Dabu, Dziesmu un Deju svētkiem un citām. Svētku laikā „Goda vārtos” būs redzama īpaša VEF Kultūras pils TDA „Rotaļa” dejotāju izdejota horeogrāfija, kurā attēlots svētku simbols. Savukārt goda sardzē par svētkiem kā Latvijas vērtību stāvēs tautas tērpu darinātāja un autobusa šoferis, kas daudzu gadu garumā vedis svētku dalībniekus.

LASIET ARĪ: Pirmais skandāls: igauņi piemāna Latviju un notēlo latviešus Dziesmu svētku gājienā

Mežaparkā, dodoties uz Lielo estrādi, ikvienu sagaidīs vides mākslas objekts „Dziesmu kubs”, kas simbolizē bagātīgo tautas dziesmu krātuvi. „Dziesmu kuba” vizuālie ornamenti idejiski atspoguļo četrus gadalaikus. Par centrālo elementu izmatota Saules zīme, kas iezīmē vasaru, Jumis – rudeni, Aka – ziemu, bet Austras koks vēsta pavasari,” par Atpūtas alejā izvietoto objektu stāsta tā autors A.Izands. Arī šajā projektā „ieaustas” Mežaparka priedes.

Katros valstij nozīmīgos svētkos, pilsētas un novadus, pagastus un lauku sētas rotā valsts karogs. Latvijas jubilejas gadu valsts karogi Rīgā iezīmēs līdz pat svētku kulminācijai 18. novembrī, bet Dziesmu un Deju svētku laikā pilsētā būs izvietoti 1200 karogi. Īpaši patriotisku noskaņu radīs 100 Latvijas valsts karogu aleja Mežaparkā, padarot svētku norises laiku vēl svinīgāku. Alejas noformējuma veidotāji ir Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži”.

„XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku plakātu un programmas izvietošanai pilsētvidē ir izveidoti jauna dizaina lielformāta mobilie stendiar mūsdienīgu LED profilu apgaismojumu,” informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Vienlaikus viņš apliecina, ka pilsēta svētkiem saposta.

Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!