Kļavu sulas šogad pieejamas neierasti agri

Par spīti sniegam un februārim, Latvijā šobrīd  pilnā sparā rīt sulu tecināšanas laiks. Kļavu sulas šogad iespējams tecināt vismaz divas nedēļas agrāk nekā citus gadus, vēsta portāls Skaties.lv.

Ar urbi un lielo polietilēna maisu Auces novada iedzīvotājs Guntis Klūga dodas uz mežu. Viņš svaigas, kļavu un bērzu sulas sācis tecināt pirms nepilniem 10 gadiem un pa šo laiku nu jau ir apguvis svaigo sulu tecināšanas mākslu. To apgūt var katrs, taču tas notiek praksē.

Sulu tecinātāju galvenais likums – izvēlēties pareizo koku, vislabāk saulainā vietā un pēc iespējas tālāk no lielceļiem augošu kļavu, neurbt par dziļu un pēc tecināšanas cauruma vietu aizdarīt ar tapiņu, jo jebkura brūce ir atvērta infekcijām un koks var nokalst.

Būtībā no visiem lapu kokiem varētu iegūt sulas, bet no tiem kokiem, kas aug pie mums, tecina tikai no bērziem un kļavām, jo pārējās sulās nav tik daudz cukura un ir augsts miecvielu saturs, kas sulas padara rūgtas.

Galvenā atšķirība abām sulām ir tā, ka kļavu sula rodas aptuveni mēnesi agrāk nekā bērzu sulas. Kļavu sulas attīra organismu, uzlabo vielmaiņu un baro ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm. Kļavu sulas ir daudz saldākas nekā bērzu, kurās cukura daudzums nepārsniedz 2%. Šogad tās sāka tecināt jau pirms 2 nedēļām – laikapstākļi tam pašlaik ir īpaši labvēlīgi.

Svaigās sulas jau ir parādījušās tirdzniecības vietās. Latvijā nav likumu, kas noteiktu tām kvalitātes prasības. Pērkot sulas, jāpievērš uzmanība, kādos traukos sulas tiek tirgotas un kā tās vizuāli izskatās. Tā kā šis nav augsta riska produkts, sulas paraugus Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolieri uz analīzēm neņem. Tas nozīmē, ka pašiem pircējiem arī jābūt uzmanīgiem.