Artis Gustovskis: Kurzeme joprojām spēj pārsteigt ikvienu ceļotāju

Tuvojoties Kuldīgas pilsētas festivālam „Dzīres Kuldīgā 2015”, kas norisināsies no 16. līdz 19. jūlijam, Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Artis Gustovskis stāsta par interesantākajiem tūrisma galamērķiem Kurzemē un to, kāpēc jāapceļo dzimtā zeme.

Izvēlēties tūrisma galamērķus Latvijā

Latvija ir lieliska! Tā ir kā apslēpta pērle – ceļotājs var atklāt tik daudz jauna vēl un vēl, sākot no aizraujošiem vēsturiskiem pieminekļiem, beidzot ar piemirstām, unikālām kultūrvēsturiskām tradīcijām mazos lauku ciematiņos. Viss ir atkarīgs no paša ceļotāja individuālajām vēlmēm un inteliģences. Latvija ikvienam interesentam var piedāvāt mazus, burvīgus, uz dabas un kultūrvēsturiskiem resursiem balstītus, galamērķus, piemēram, Papi, Alsungu, Kolku vai Ķemerus. Protams, arī tādas īpašas pērles kā Cēsis, Kuldīga un Rucava - vietas, kur joprojām rodas īpašas sajūtas un mīt vēsturiskas leģendas. Latvija ir pilna ar šādām vietām! Tūristam, kurš meklē vērtības, Latvijā vienmēr būs daudz jaunu atklājumu!

Kurzemē apskatīt ne tikai Liepāju un Ventspili

Kurzeme patiesībā balstās uz sešiem lieliem vaļiem - bez Ventspils un Liepājas vēl ir Kuldīga, Talsi, Tukums un Saldus. Caur šiem sešiem vārtiem virzās galvenās tūristu plūsmas Kurzemē. Vispopulārākais tūristu galamērķis, atbilstoši pētījumiem, šobrīd ir Ventspils. Jāpiezīmē, ka līdzīgi, kā, piemēram, lielās Vācijas tūrisma aģentūras grupas virza pārsvarā starp Viļņu, Rīgu un Tallinu, tāpat arī Lietuvas, Igaunijas un Latvijas tūristi uz Kurzemi virzās uz šiem sešiem punktiem caur mazākām tūristu vietām un galamērķiem. Šie t.s. mazie galamērķi ir Kandava, Sabile, Alsunga, Jūrkalne, savukārt, no Lietuvas puses – Rucava, Pape, Nīca, u.c. Katru gadu Kurzemes mazpilsētas ieņem kādu noteiktu nišu un pielāgojas konkrētam tūristu segmentam. Piemēram, dabas tūristi, kas sadalās putnu vērotājos, u.c., iecienījuši Papes dabas parku, Slīteri, Ķemerus vai Abavas dabas parku, u.tml.. Ģimeņu tūristi dodas uz Ventspili; jūras baudītāji – gar visu garo piekrasti no Lietuvas līdz Rīgai. Savukārt, cilvēki, kuri vēlas aplūkot pilis, brauc uz Ēdoli, Jaunpili, Dundagu, utt. Tie, kuriem interesē vēsture un arhitektūra, brauc uz Kuldīgu, Talsiem, Liepāju, u.tml., bet vīna baudītāji dodas no Kandavas caur Sabili un Rendu uz Kuldīgu un Aizputi, kur gandrīz katrā vīna darītavā ir citādāks vīns.

Akcija "Apceļo Kurzemi"

Akcija „ Apceļo Kurzemi” norisinās jau septīto gadu un šī gada tēma ir „Kurzemes meistarstiķi”. Kā jau vēsta nosaukums, katrā apceļošanas vietā ir kaut kas īpašs! Šajā apceļošanas akcijā iekļauti apskates objekti - darbnīcas un ražotāji, kas raksturīgi tikai Kurzemei vai ar kuriem, kā saka pie mums Kurzemē, dižojamies! Šogad akcijas laikā ceļotājiem ir iespēja iepazīties ar dažādām tradīcijām un ieražām Kurzemē: maizes cepšanu, zivju kūpināšanu, medus sviešanu un seno žogu veidošanu, kā arī ar tik neparastām saimniecībām, kā šitaki sēņu un strausu audzētavām, ķirbju un lavandu laukiem, bišu dravām un bišu dziedinātavu. Ar amatu prasmēm iepazīties var audēju, keramikas, sveču liešanas, kokapstrādes, dzintaru aproču un seno kuršu rotu tapšanas darbnīcās. Akcijas laikā būs iespējams uzzināt, kurš ir lielākais piedzīvojumu parks, un, kas ir laba daba Kurzemē.

Kurzemnieki viesmīlībā neatpaliek no izdaudzinātajiem latgaļiem

Mēs esam daudz mācījušies no mūsu kaimiņiem citos reģionos! Ja būtu tituls “viesmīlīgākais viesnīcas personāls Latvijā”, tad ticu, ka kurzemnieki, piemēram, no Rūmenes muižas droši iegūtu šādu balvu un spētu sacensties ar personāla viesmīlību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Manuprāt, viesmīlību protams var mācīties, bet patiesībā tas ir dabas dots talants kā pārdošanas māksla vai gleznošana. Daudziem šis talants ir dots, jāliek tikai lietā!

Kurzemnieki prot dzīrot

Kurzemnieku raksturu droši vien ir ietekmējuši baltu gēni, kuršu vikingu gēni un dzīvesveids, tāpat arī jūra un vēji, skarbums, nemitīgie kari kuršu zemēs, arī valdnieki un ieceļotāji, kas veidojuši šīs zemes attīstību. Kurzemnieku asinīs tek jūra, un arī mēs paši esam kā jūra. Kāda ir jūra, tāds ir kurzemnieks! Kā jūs domājat, kāda ir jūra?

Vai kurzemnieki prot dzīrot?! O, jā gan! Jau vēsturiski gan kuršu koniņu svinību rituāli, gan arī hercoga Jēkaba laika kurzemnieku dzīrošanas apraksti liecina, ka kurši ir bijuši diženi dzīrotāji gan senatnē, gan mūsdienās. Katrā Kurzemes novadā tiek svinēti vēsturiskie svētki un dzīres jeb vienkārši mūsdienīgi pasākumi un festivāli. Piemēram, Līvas tirgus Liepājā, Saldumu svētki Saldū, rožu svētki Tukumā, Dižmāras tirgus Talsos, Vīna svētki Sabilē un Dzīres Kuldīgā.

"Dzīres Kuldīgā" – 20. reizi

Kuldīga aicina tuvus un tālus viesus uz lustīgāko nedēļas nogali šovasar, no 16. līdz 19. jūlijam, svinot Kuldīgas pilsētas festivāla „Dzīres Kuldīgā” 20. jubileju. „Jubilārs” gatavs katram svētku viesim pievērst īpašu uzmanību, ieraujot raibā notikumu un piedzīvojumu virpulī, kurā katrs noteikti atradīs ko tieši sev piemērotu. Kā jau jubilejas reizē, godātas tiks gan ,,Dzīru” leģendārās tradīcijas, kuru īpašā aura pulcē skatītāju tūkstošus, gan piedāvāts kas jauns, Kuldīgā un Latvijā vēl neredzēts.

Pārsteigumi sāksies jau „Dzīru” atklāšanā - ceturtdien, 16. jūlijā, ar krāšņu ūdens šovu Kuldīgā viesosies franču teātris ,,Ilotopie”. Pēc šī krāšņā raibuma pavisam nesteidzīgi varēsiet sev atklāt naksnīgo Kuldīgas ieliņu šarmu un pagalmu noslēpumus vai gremdēties skaņu un sajūtu pasaulē klasiskās mūzikas nakts koncertā ,,Mūzika mēnessgaismā”.

Īpaši raibs un plašs šogad solās būt Dzīru tirgus, uz kuru pieteikties jau tagad steidz tirgotāji no malu malām. Festivāla galvenajā dienā - sestdien, 18. jūlijā, tiks sagaidīta svētku kulminācija – lielais, atraktīvais Dzīru gājiens un svētku dižballe. „Dzīres Kuldīgā” nevar aprakstīt, tās jāredz, jādzird un jāsajūt pašiem! Plašāku informāciju par tām atradīsiet www.kuldiga.lv/lv/kuldiga/svetki/dzires-kuldiga

Ko liek galdā Kurzemē

Vēdera prieki ir ļoti individuāls jautājums – citus vairāk aizrauj hercoga Jēkaba aizsāktās vīna darināšanas tradīcijas Abavas ielejā XVII gs., kas ir senākās vīnogu vīna tradīcijas Baltijā, savukārt, citiem labāk tīk mūsdienu garšas -izcilais Vara Santa rabarberu vīna Aizputē, Alvila Elkšņa upeņu vīns Kuldīgā, Mārtiņa Vāgnera vīns Rendā, Ginesa rekordu grāmatā ierakstītais Sabiles vīnakalna vīns Drubazās un Mārtiņa Barkāna sidrs un vīns, kas ir augstākās kvalitātes Baltijas valstīs. Tāpat ir virkne izcilu maizes cepēju, kas cep maizīti pēc senām receptēm. Tomēr, ja man jānosauc, kas noteikti jāpagaršo, atbraucot uz Kurzemi, tad mans TOP-10 būtu šāds:

1.    Pussausais ābolu sidrs

2.    Riesling vīnogu vīns Rendā

3.    Sklandrauši Alsungā

4.    Senie kuršu ēdieni Rucavas “Zvanītājos”

5.    Kūpinātās zivis Pāvilostā

6.    Pūres šokolādes ekskluzīvā trifeļu kolekcija

7.    Kuldīgā ražotie ābolu čipši

8.    Leģendārās Saldus gotiņas

9.    Tradicionālais Dundagas pūtelis

10.  "Liepājas menciņi" un kokteilis "Dzintara Liepāja".

Brauciet ciemos uz Kurzemi un nobaudiet visu, ko sirds kāro, jo, kā vēsta mūžsenais teiciens – labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt!