Latvijas upes kļuvušas par miljons forelēm bagātākas

18. jūnijā līdz ar pēdējo strauta foreļu ielaišanu Ogres upē, noslēdzās četrus gadus ilgušais projekts „Miljons foreļu atgriešanās”, kura ietvaros Latvijas upes tika papildinātas ar miljons strauta foreļu mazuļiem.

Lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju, kura padomju laikos tika praktiski iznīcināta, jau ceturto gadu pēc kārtas vasara sākas ar 250 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu 7 upju baseinos.

Pēdējie 50 tūkstoši foreļu mazuļi šodien ielaisti turpat, kur „Skonto Būve” iniciētais un finansētais projekts „Miljons foreļu atgriešanās” uzsāka 4 gadu startu - Ogres upē, Lielvārdes novadā. Savukārt pārējie 200 tūkstoši foreļu mazuļi šogad jau ir ielaisti Pededzes, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures un Gaujas upju baseinos.

Projektu 2011.gadā iniciēja „Skonto Būve”, finansējot miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Savukārt par strauta mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība „Mēs Zivīm”.

Projekta krusttēvs un dabas pētnieks Māris Olte, šodien Ogres upē izlaižot miljono strauta foreļu mazuli, norādīja, ka nu ielaistās foreles būs gatavas dabīgā ceļā vairot strauta foreļu populāciju un par to jāpateicas visiem projektā iesaistītajiem. Viņš atklāj: „Jau 15 gadus cenšos pierādīt, ka arī zivis ir cilvēki, un, ja jums četros gados izdotos tas, ko mēs izdarījām kopā ar „Skonto Būve”- pieaudzēt miljonu strauta foreļu klāt jau esošajām, es būtu priecīgs, gandarīts un par savas tautas nākotni vairs pārāk neuztrauktos.” Savukārt tuvākajā nākotnē pēc projekta noslēguma Māris Olte raugās pozitīvi, atklājot: „Lielākais projekta ieguvums ir šī iespēja, ka mēs visi- Guntis Rāvis, biedrības, zivju audzētāji un entuziasti esam satikušies, lieliski sastrādājušies un guvuši pārliecību, ka viss ir iespējams un vajag tikai darīt.”

Projekta iniciators un „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis pauda gandarījumu par četru gadu laikā paveikto: „Bieži ir jautāts – kāpēc to dari? Ne tikai lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju un veicinātu mazo upīšu sakopšanu. Zivis upē un sakopta vide veicinās lauku tūrismu, un forelēs nebūs jābrauc uz Norvēģiju, bet pie mums uz Vidzemes foreļupi varēs atbraukt kāds norvēģis. Ir patiess prieks, ka ideja šodien ir pārtapusi redzamā rezultātā un Latvijas upēs atkal ir sastopamas strauta foreles. Par to paldies jāsaka visiem, kas iesaistījās projekta īstenošanā- vides ekspertiem, zinātniekiem, audzētājiem, biedrībām, kas sniedza vērtīgas konsultācijas, palīdzēja izaudzēt šo patiešām apjomīgo foreļu mazuļu daudzumu, un arīdzan rūpējās par to, lai foreles pēc izaudzēšanas nonāktu tām dabīgajā vidē.”

Vērtējot projekta ieguldījumu Latvijas vides aizsardzībā un saglabāšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš uzsver: „Latvija ir bagāta ar ezeriem un upēm un mums pašiem ir jārūpējas par to, lai šie ūdeņi tiek saglabāti tīri un bagāti ar zivju resursiem. Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu dabas kapitāls, kas dod vērtīgu ieguldījumu arī ekonomikā. Līdztekus klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušana ir uzskatāma par visspēcīgāko pasaules vides apdraudējumu un abi minētie faktori ir nesaraujami saistīti. Zivju resursi ir būtiska ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības daļa, tāpēc foreļu mazuļu ielaišana upēs ir svarīgs ieguldījums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un mūsu nākotnē.”

„Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir iespēja veidot sabiedrības izpratni par vērtīgākajiem dabas resursiem, to atjaunošanu un saglabāšanu,” atzina biedrības „Mēs Zivīm” valdes priekšsēdētājs un šī projekta koordinators Ivars Dubra. Iezīmējot nākotnes perspektīvu, viņš atklāj: „Šis ir tikai sākums, un mums noteikti ir jāturpina ne tikai zivju resursu papildināšana, bet arī turpmāk jārūpējas par zivju aizsardzību, upju tīrīšanu no riepām būvgružiem un sadzīves atkritumiem. Kā piemēru varu minēt- nozāģētu koku redz visi, bet maluzvejnieku nodarīto skādi ieraudzīt vai pat sajust var tikai gadiem ejot. Koordinējot foreļu mazuļu izlaišanas, sastapu vietējos iedzīvotājus, kuriem nebija pat nojausmas, ka viņu piemājas upītēs var peldēt šīs karaliskās zivis. Tagad arī viņu attieksme pret ūdens resursiem kā saudzējamu vērtību ir mainījusies uz pozitīvo pusi.”

Strauta foreļu mazuļu izlaišanas vietas tika izvēlētas, vadoties pēc zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem. No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "BIOR" 2011.gadā tika saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā nemainījās, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Strauta foreļu mazuļus pēc "Skonto Būve" pasūtījuma izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas - "BIOR" zivju audzētava "Tome", SIA "Faps" un Z/s "Sillakas".