Ceļu policists liek kļūt par dzērājšoferi

Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko/apreibinošo vielu iespaidā ir nelietīgs un zemisks pārkāpums pret ceļu satiksmes drošību! Punkts. Taču ne mazāk zemiski un noziedzīgi pārkāpumi pret ceļu satiksmes drošību ir gadījumi, kad ceļu policists liek vadītājam, kurš nekur netaisās braukt, sēsties pie stūres un braukt, lai varētu apsūdzēt pārkāpuma izdarīšanā!

Šī ne tik reti piekoptā taktika šoreiz tika nofilmēta ar videoreģistratoru, kas paglāba vadītāju no soda (administratīvā pārkāpuma lieta Nr. 122007314 tika izbeigta ar Ludzas rajona tiesas 2014.gada 13.maija spriedumu. Tas gan vēl nav stājies spēkā). Ir gan vēl traģiskāki gadījumi, kur policisti safabricē ziņojumu, ka persona brauca, kaut auto nav pakustējies (drīzumā uzrakstīsim par pozitīviem tiesu prakses piemēriem šādās situācijās, apskatot, kā, manipulējot ar policistu dienesta ziņojumiem, gājējs pārtop par vadītāju).

Viss sākās 2014.gada 11.aprīļa vakarā, kad kravas automašīnas vadītājs K.Š. Ludzā stāvvietā novietoja savu darba kravas automašīnu. Izrādījās, ka stāvvietas «kabatas» otrā galā ir sabiedriskā transporta pietura. Vadītājs devās uz viesnīcu, kur bārā vakarā lietoja alkoholu. Nākamajā dienā bija sarunāta tikšanās ar brāli, kurš ieradīsies no Vācijas atvaļinājumā. 12.aprīļa rītā K.Š. izrakstījās no viesnīcas un devās uz savu automašīnu paņemt dažas mantas. Viņš iekāpa savā mašīnā, paņēma mantas un grasījās iet prom, bet tajā brīdī piebrauca policijas automašīna. Acīmredzot policists Aigars Igaunis bija noslēpies un cerēja, ka vadītājs brauks un, kā parasti «uz pohām», būs kāda promilīte. Šādas aizdomas pamatotas ar precīzo piebraukšanas brīdi, kad K.Š. jau grasījās doties prom. Kā arī ar to, ka tiesa saskaņā ar mūsu lūgumu pieprasīja GPS izdrukas un videoierakstu no policijas automašīnas Renault Laguna. Tiesa nesaņēma ne vienu, ne otru.

Tad policists sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, jo piekabe esot bijusi mazāk nekā 25 m attālumā no sabiedriskā transporta pieturas. Policists A.Igaunis izteica K.Š. rakstisku brīdinājumu. Tad policists A.Igaunis lika K.Š. izbraukt no pieturas, jo automašīna traucējot sabiedriskajam transportam, un novietot automašīnu citā atļautā vietā turpat netālu. Policists A.Igaunis iesēdās dienesta automašīnā, pabrauca pārdesmit metrus uz priekšu un iegriezās ēku pagalmā. Tikko K.Š. izkustējās no vietas, tā policists A.Igaunis izbrauca no pagalma un apturēja K.Š. vadīto automašīnu, lika iepūst alkometrā un sastādīja protokolu par automašīnas vadīšanu 1,30 promiļu reibumā. Savā dienesta ziņojumā policists A.Igaunis norāda: «Lai transportlīdzeklis Mercedes Benz neturpinātu traucēt pilsētas maršruta mikroautobusam iebraukt autobusu pieturā, K.Š. tika palūgts novērst ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Es apsēdos dienesta automašīnā Renault Laguna [..] un aizbraucu patrulēt pa Ludzas pilsētu. Patrulēšanas laikā Ludzā Latgales ielā 124B ieraudzīju, ka pretī lēni brauc automašīna Mercedes Benz[..], nedaudz iebraucot pretējā braukšanas joslā. Es nolēmu apturēt augstākminēto transportlīdzekli [..]»

Tātad policists A.Igaunis ar ziņojumu mēģināja radīt ilūziju, ka viņš šķīries no K.Š., patrulējis pa pilsētu, tad K.Š. lietojis alkoholu un braucis, izdarot jaunu CSN pārkāpumu. Tiesā policists A.Igaunis liecināja: «Pateicu vadītājam aizvākt mašīnu. [..] Pats pabraucu 150 m uz priekšu, veikala Maxima stāvvietā apgriezos, lai brauktu pakaļ kolēģim. Automašīnas Mercedes vadītājs brauca pa ceļa kreiso pusi, bet Latvijā kustība notiek pa labo pusi, tāpēc nolēmu apturēt.» Tiesā policists A.Igaunis nespēja izskaidrot, kāpēc nav protokola par braukšanu pa nepareizo ceļa pusi. Tāpat policists A.Igaunis nespēja izskaidrot, kāpēc netika veikts videoieraksts (drīzāk tika veikts, bet tiek slēpts no tiesas, lai nevarētu dzirdēt, ka pats konkrēti lika K.Š. sēsties pie stūres un braukt). Katrā ziņā ir būtiskas pretrunas starp policista A.Igauņa ziņojumā rakstīto, tiesā teikto un K.Š. automašīnas videoreģistratora ierakstā redzamo.

Videoierakstā ir skaidri redzams, ka policists A.Igaunis nekur neaizbrauca patrulēt, bet paslēpās pārdesmit metrus tālāk. Policijas pārstāvis A.Lipskis tiesā paskaidroja, ka nekur nevajadzēja braukt, tikai pabraukt 10 m atpakaļ (uz priekšu nevarēja, jo tur ir videoierakstā skaidri redzamas stāvvietas beigas). Taču viņš tā arī nespēja paskaidrot, kā tas atbrīvotu sabiedriskā transporta pieturu, ja kravas auto piebrauktu tai tuvāk. Tikko K.Š. izkustināja savu automašīnu, tā policists A.Igaunis izbrauca uz ceļa un apturēja K.Š. Diezgan pašsaprotami, ka policists A.Igaunis sākotnēji nesagaidīja braukšanas faktu. Sastādot protokolu par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, policists sajuta alkohola smaku, bet, lai varētu noformēt protokolu par braukšanu dzērumā, bija nepieciešams braukšanas fakts. Tāpēc policists A.Igaunis lika K.Š. sēsties pie stūres un braukt. Pēc dažu metru braukšanas apturēja un uzreiz lika iepūst alkometrā. Kāpēc policists A.Igaunis tā darīja!? Divas versijas. A.Igaunis policijas iecirknī esot teicis K.Š., ka vajadzēja parunāties, tad varētu «pagriezt muguru», bet policijas auto to nedrīkstēja darīt, jo tiek veikts audioieraksts. Protams, ka šādai sarunai nevar būt pierādījumu. Otra versija, kas nevienam nav noslēpums, ka policijai katru gadu ar budžeta likumu ir uzlikts pienākums sastādīt protokolus par vairākiem miljoniem EUR. No ierindas policistiem priekšniecība pieprasa noteiktu protokolu daudzumu par noteiktām summām, lai izpildītu likuma prasības pildīt valsts budžetu.

Nobeigumā par šā notikuma juridisko kvalifikāciju. Pirmkārt, policists A.Igaunis rupji pārkāpa likumu «Par policiju», kur 3.panta pirmā daļa noteikusi policijas uzdevumu «novērst likumpārkāpumus». Policija šajā gadījumā ne tikai pārkāpa šo prasību, bet pat apzināti provocēja iereibuša kravas automašīnas vadītāja sēšanos pie stūres, kam varēja būt arī traģiskas sekas. Kas notiktu, ja vadītājs sāktu bēgt ar kravas automašīnu pilsētā!?

Otrkārt, K.Š. nedrīkstēja nepakļauties policijas darbinieka rīkojumam aizbraukt automašīnu no vietas, kur tā traucē maršruta autobusiem un mikroautobusiem. Likuma «Par policiju» 22.panta (Policijas darbinieka tiesiskā aizsardzība) pirmā daļa nosaka: «Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.» Šā panta trešā daļa nosaka: «Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.» Līdz ar to K.Š. policijas darbinieku prasība pārbraukt automašīnu bija obligāta un bija obligāti jāizpilda! Pretējā gadījumā viņš tiktu sodīts par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām.

Treškārt, K.Š., izpildot policijas darbinieku obligātās prasības, nav izdarījis administratīvo pārkāpumu. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmajā daļā sniegta administratīvā pārkāpuma definīcija: «Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.» Līdz ar to ir redzams, ka K.Š. nav pieļāvis ne nodomu, ne neuzmanību. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 4.3. punkta otrajā rindkopā teikts: «Kā vairākkārtīgi atzinusi Administratīvā apgabaltiesa, no likuma «Par policiju» 22.panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.»