ASV PILSĒTAS BANKROTI

Detroita pieteikumu par maksātnespējas atzīšanu iesniedza jūlija beigās. Advokātiem ir jāpierāda, ka pilsēta ir izsmēlusi visas iespējas samaksāt rēķinus un segt parādus. Bet jau martā tie sastādīja kolosālu summu - gandrīz 20 miljardus dolāru.

Situācija pilsētā nostāja ir tik slikta, ka amerikāņu prese to ir nodēvējusi par Amerikas "trešo pasauli". Pēdējo 10 gadu laikā kādreiz plaukstošās pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās par ceturto daļu, un šobrīd nepārsniedz septiņsimt tūkstošus cilvēku. Veselos rajonos nav elektrības. Nedarbojas kanalizācijas sistēma. Ielas ir pārpildītas ar atkritumiem.

Turklāt Detroita – nav vienīgā nabadzīgā pilsēta Amerikā. Līdzīgu gadījumu ir simtiem.

Detroitai šobrīd pievērš tādu uzmanību, it kā tā būtu vienīgā spitālīgā, saka grāmatas par problēmām Detroitā un citās lielākajās ASV pilsētās autors Čārlijs Ledafs. Nekā tamlīdzīga nav, šādu pilsētu ir daudz, un to saraksts pastāvīgi palielinās.

"Kas nogalināja Detroitu? Rasu konflikti, ekonomiskā depresija un korupcija. Visi šīs kroplīgās parādības, šķiet, pārvēršas par amerikāņu dzīvesveidu. Detroita šajā ziņā nav vientuļa. Tai pēdās seko Baltimora, Atlanta, Losandželosa".

Troksnis ap Detroitu tika sacelts galvenokārt tāpēc, ka tā ir lielākā bankrotējusī pilsēta ASV, un situāciju tur nevar noslēpt. Tomēr, kā liecina informācija, augusta sākumā sevi par bankrotējušām pasludināja vēl 12 ASV pilsētas. Bet maksātnespējas situācijā vai tuvu tai ir gandrīz 350 vidējo un mazo pilsētu valstī un 113 lielo Ņujorkas tipa pilsētu konglomerātu municipalitātes.

Kalifornijā par bankrotu jau ir paziņojusi Stoktona, Sanbernadino, un Mamotleika. Uz bankrota robežas šobrīd balansē Losandželosa, Sandjego, Longbīča un Santa-Ana. Pensilvānijas štatā bankrotēja Skrentona. Rodailendas štatā rēķinus vairs nevar samaksāt Providensa, bankrots draud Harisburgai.

Mičiganas štatā, kā pastāstīja tā gubernators Riks Snaiders, bez Detroitas par bankrotējušām var uzskatīt vairāk nekā 250 mazāku apdzīvotu vietu.

Detroitai jau ir iecelts ārējais krīzes pārvaldnieks, bet mērs un municipālā padome faktiski ir atstādināta no pienākumiem.

Kā izkļūt no šīs situācijas, pagaidām ir grūti iedomāties, stāsta Detroitas municipalitātes loceklis Kens Kokrels. 

"Mēs šobrīd esam sasnieguši stadiju, kad ir bezjēdzīgi skaitīt, kādu svaru mēs esam zaudējuši. Runa, gandrīz burtiskā nozīmē, ir par "ekstremitāšu amputāciju". Bet šeit nekur tālu arī nevar tikt. Šobrīd mums ir jādomā par to, ko varētu izdarīt pat nevis lai palielinātu, bet vienkārši, lai ģenerētu pilsētas ieņēmumus un palielinātu Detroitas iedzīvotāju skaitu".

Lieta ir nonākusi tik tālu, ka pilsētas ārējais pārvaldnieks nopietni apsver iespēju pārdot Detroitas Mākslas institūta kolekciju. Šis ir viens no lielākajiem gleznu un skulptūru muzejiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet, ja Detroita nolems pārdot mākslas darbus, tad vienkārši sabruks ASV gleznu un skulptūru no tirgus, uzskata Amerikas mākslas novērtētāju asociācijas locekle Betija Krulika. Detroitas kolekcijas vērtība, saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, sastāda aptuveni divarpus miljardus dolāru.