Kā Latvijā svinēja Līgo pirms vairāk nekā 70 gadiem?

Kā vēsta 1937. gada laikraksts "Brīvā Zeme" tad šajā gadā 180 000 rīdzinieku devās ārpus galvaspilsētas, lai Jāņus nosvinētu pie radiem vai draugiem laukos. Laikraksta žurnālists pat noskaidrojis, ka no Rīgas centrālās stacijas sv

ētkos izbraukuši 102 000 pasažieru un visvairāk braucēju ir bijis Daugavpils virzienā - 21 tūkstotis. Žurnālists ataino pilsētnieku došanos uz laukiem kā satraucošu un gaidpilnu braucienu: "Tai dienā, kad galvas pilsētas ielās sāk parādīties zaļumu vezumi ar meijām, ozollapu vaiņagiem un kalmju grīstēm, daudz tūkstošus rīdzinieku uztrauc savāda sajūta. Tā pamudina sasteigt darbu un jau laikus iegādāties ar mazo papīra gabaliņu, kas dod tiesības pa dzelzceļu nobraukt līdz tai stacijai, no kuras rīdziniekiem sākas Jāņu prieki. (...) Šādās reizēs neērtības nejūt, ceļa putekļi ir tikai sīkums un laba arī stāvēšana uz vagona kāpšļa, ja nav citas izejas."

Kā vēsta laikraksts, tad Rīgā vairākās pilsētas vietās - Centrāltirgū, Arkādija parkā, Dzegužkalnā un citur - tika rīkoti zāļu tirdziņi, kur rīdzinieki varēja iegādāties jāņuzāles un vainagus.

"Brīvā Zeme" stāsta par skaistu brīvdabas pasākumu un uzvedumu Līgo vakarā Jēkabpilī un Jaunlatgalē (tagad - Abrenē), savukārt viskrāšņākie ugunskuri esot degti uz Latvijas un Krievijas robežas: "Sevišķi krāšņus Līgo svētkus svinēja uz Latvijas - Krievijas robežas. Robežsargu un pierobežas iedzīvotāju kurtie uguns sārti un spožās raķetes vairāk nekā 100 km garā joslā, mazināja pārrobežas drūmo iespaidu, un rādīja, ka še savus svētkus svin brīva tauta."

Laikraksta "Brīvās Zemes" publikācija "Visā latviešu zemē dega līksmas jāņugunis" - http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=BRZ/1937/06/25&ChunkNum=-1&ID=Ar00200&PageLabel=2

Gadu vēlāk, 1938. gadā, laikraksts "Jaunākās Ziņas" stāsta par Līgo svētkiem Rīgā. Par spīti vēsajam un dzestrajam laikam, Rātslaukumā bija uzbūvēta deju grīda, kur notika dejas, bet pirms tam Daugavmalā pie Centrāltirgus tika rīkots plašs zāļu tirgus, kuru apmeklējuši ļoti daudz cilvēku. Žurnālists stāsta arī par svētkiem Jūrmalā, kur Majoros arī bijusi uzbūvēta deju grīda, bet jāņugunis kurtas arī jūras malā: "Rīgas jūrmalā par tradīciju kļuvuši Jāņu svētki liedagā. Jūrmalas pils.valde arī šogad bija parūpējusies par izpriecām un jāņugunīm. Neraugoties uz dzestro un vējaino laiku, krēslai iestājoties, liedagā saplūda milzums peldviesu un iebraucēju. Svinību centrā Majoros bija iekārtotas teltis un kioski ar atspirdzinājumiem un loterijas galds. Griezās karuseļi un skanēja jautra deju mūzika. Dejasgrīdu pilnīgi ielenca jaunatne."

Laikraksta "Jaunākās Ziņas" publikācija "Galvaspilsēta līgo" -

http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=JAZ/1938/06/25&ChunkNum=-1&ID=Ar01300&PageLabel=13

Visus šos materiālus un vēl daudzu citus iespējams atrast Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē www.periodika.lv, kurā ir apkopotas 350 000 pagājušā gadsimta laikrakstu lappuses. Periodika.lv tika realizēts kā LNB projekta "Digitālās bibliotēkas izveide - 2. kārta" prototips, savukārt līdz 2012. gadam šī projekta ietvaros ir ieskenētas un tiek apstrādātas 3 500 000 grāmatu un laikrakstu lappušu, kas ir aptuveni 10% no LNB krājumiem.

LNB projekta "Digitālās bibliotēkas izveide - 2. kārta" ietvaros pašlaik norit LNB krājumu materiālu pēcapstrāde, kas ļaus izstrādāt jaunus e-pakalpojumus, kā arī bibliotēkas kartīšu digitalizācija un kultūrvēsturisku interneta lapu saglabāšana. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu. Pilnā apjomā ar projekta rezultātiem sabiedrība varēs iepazīties 2012. gada vidū.