Poikāns atzīstas : "Esmu Neo"

Valsts Ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu noplūdes lietā aizturētais Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns izmeklētājiem atzinies, ka ir tā pati persona, kura sabiedrībā plašāk pazīstama ar segvārdu Neo.

[1] 13.05.2010 10:48

Policijas sāktajā kriminālprocesā Poikānu aizstāvēs bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks zvērināts advokāts Aleksejs Loskutovs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Loskutovs, Poikāns atzīst savas faktiskās darbības saistībā ar datu iegūšanu, bet viņš uzsver, ka tas, vai šīs darbības bijušas prettiesiskas, vēl ir diskutējams jautājums.

Pagaidām vēl nav zināms, vai izmeklētāji Poikānam kā drošības līdzekli pieprasīs apcietinājumu, aģentūrai LETA sacīja Loskutovs.

Kā ziņots, VP priekšnieks ģenerālis Valdis Voins Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" teica, ka par drošības līdzekli Neo ceturtdien lems tiesa. Kriminālprocesa likums paredz, ka tiesa lemj par drošības līdzekli, kas ir saistīts ar brīvības atņemšanu. Ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli varētu piemērot bez tiesas lēmuma.

Šodien Rīgā notiks vairākas protesta akcijas pret Poikāna aizturēšanu.

Kā ziņots, par Neo un "Ceturtās atmodas tautas armijas" (4ATA) aktivitātēm publiski kļuva zināms 14.februārī, kad Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" paziņoja, ka no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.

Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) kriminālprocess sākts šā gada 11.februārī pēc Krimināllikuma 244.panta 2.daļas - par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Tāpat process sākts pēc Krimināllikuma 145.panta - par sveša personiska noslēpuma tīšu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kam pēc sava amata vai nodarbošanās jāglabā slepenībā tai uzticētās vai zināmas kļuvušas ziņas. Šis likuma pants paredz soda sankciju - arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Saistībā ar šo lietu kratīšana veikta arī raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā. Naglai piemērots liecinieces statuss.