Ainars Virga un Guntars Račs veido savu “Liepājas stāstu”
Šī gada 17.martā Liepājas Ledus Hallē notiks koncertuzvedums "Liepājas stāsts". Tā libreta autors ir Guntars Račs, mūziku komponējis Ainars Virga.
Pasākuma režisors būs Juris Rijnieks. Uzvedumā piedalīsies grupa "Līvi" un Ivo Fomina grupa, kā arī vairāki viesmūziķi, koris un Liepājas teātra aktieri. Pasākumu plānojusi filmēt arī Latvijas televīzija.
Guntars Račs par jauno darbu:
“ Ikvienam, kurš dzīvo šajā “pilsētā, kurā piedzimst vējš..”, noteikti, ir pašam savs “ Liepājas stāsts”, bet šis ir par tiem , kuriem 1980. gadā bija 16. Šis ir mūsu skatījums uz laiku un notikumiem, kuru aculiecinieki esam bijuši mēs paši. Lai arī daudzas lietas ir izdomātas, tomēr daudz kas no šajā stāstā ir reāli piedzīvots.
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigas un astoņdesmito gadu sākums bija īsts Liepājas rokmūzikas “zelta laikmets”. Veco hipiju un rokeru laiks.
Laiks, kad neskatoties uz aizliegumiem un padomju funkcionāru kontroli, arvien spēcīgāk sevi pieteica jaunā rokmūzika un grupas, kuras Liepājai izcīnīja Latvijas rokmūzikas galvaspilsētas statusu uz ilgiem laikiem.
Šis irs stāsts par mūziku un laiku, kad jaunās dziesmas vēl bija jāved apstiprināt uz Rīgu, kad milicija un varas funkcionāri uzraudzīja ikvienu radošo procesu, kad koncertos klausītājiem bija obligāti jāsēž savos krēslos, bet par pārlieku gariem matiem sodīja ar reālu sodu.
Tieši šajā laikā īpaši aktuāla kļuva arī grupu savstarpējā konkurence un cīņa par vietu zem saules un šajā ziņā intrigu mūsu pilsētā nekad nav trūcis. Kurš labāks? Kuram labāka ģitāra? Kuram “firmīgākas” bungas? Kurš prot ātrāk spēlēt gammas? Kurš galu galā var vairāk izdzert koncerta laikā!
Tolaik pastāvēja pašdarbības ansambļi un pastāvēja profesionālie izpildītāji, kuri baudīja oficiālo iestāžu atbalstu. Arī starp pašdarbniekiem bija labie un sliktie. Tādi, kuri gāja dienēt padomju armijā un tādi, kuri visādi izvairījās.
Nekas nebija viennozīmīgi, jo līdzās oficiālajam viedoklim sabiedrībā vienmēr valdīja citi viedokļi un uzskati un īpaši aktualizējās disidentu jautājums gan politiskajās ,gan mākslinieciskajās izpausmēs Un ar rokmūzikas palīdzību bieži vien tika pausti pavisam citādāki viedokļi, kā tie, kas vienbalsīgi tika pieņemti komjaunatnes kongresu lēmumos par jaunatni.
Astoņdesmito gadu sākumā rokmūzika sāka atklāti konfliktēt ar tolaik oficiāli atzīto estrādes mūziku un uz šī fona veidojās jauna protesta paaudze un dziesmas.
Bet arī toreiz Liepājnieki mīlēja, cieta, raudāja un priecājās. Un kā visos laikos mīlestība, bija svarīgāka par visu citu šajā pasaulē.
Un arī šis ir stāsts par mīlestību. Par mīlestību laikā kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”...”