Atjaunota Dziesmu svētku parka strūklaka

Sagaidot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir veicis apjomīgu darbu, lai atjaunotu Dziesmu svētku parkā esošo strūklaku, kas priecēs rīdziniekus un pilsētas viesus arī pēc svētkiem.

Tika iztīrīts strūklakas baseins, aizvedot ievērojamu daudzumu samesto atkritumu un sakritušo lapu un zaru, sakoptas baseina sienas un salabotas tā pamatnē esošās plaisas, kā arī nostiprinātas apmales. Šobrīd baseins ir sagatavots svinīgajam Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākumam, kas notiks 1. jūlijā. Virs baseina ir izveidota speciāla peldošā instalācija Dziesmu svētku zīmes veidā.

Savukārt, noslēdzoties Dziesmu svētku svinīgajiem pasākumiem, tiks iedarbinātas arī visas četras tajā izvietotās strūklakas. Tās gaisā virs piepildītā ūdensbaseina izšaus mirdzošus pilienus un priecēs 8 hektārus plašā Viesturdārza jeb Dziesmu svētku parka apmeklētājus. Plānots, ka ūdens baseina ikdienas uzkopšana un strūklaku darbība noritēs visu vasaru līdz pat sezonas noslēgumam.

Viesturdārzs savu nosaukumu ieguva par godu zemgaļu ķēniņam Viestardam jeb Viesturam. Tas ir senākais Rīgas parks, kas ir slavens ar to, ka tieši šeit Rīgā aizsākās Dziesmu svētku tradīcija.

1873. gadā šeit notika Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kā vēsta vēstures liecības, toreiz dārzā pulcējušies 45 kori un 16 orķestri, kopskaitā 1019 dalībnieki un aptuveni 11 000 klausītāju. Svētki noritējuši krāšņi, īpaši novērtēta lieliskā akustika, jo milzīgie koki kā īsta siena atstarojuši skaņas uz svētku laukuma.

Atzīmējot Dziesmu svētku simtgadi, 1973. gada 21. jūlijā parkā atklāja šim īpašajam notikumam veltītu pieminekli „Dziesmu svētki”. Pieminekļa ansambli veido memoriālā siena ar dižāko latviešu komponistu portretu ciļņiem , 4,7 m augsts akmens un ūdens baseins ar strūklakām.