Latvijas Televīzija iepazīstina ar īpašu Valsts svētkiem veltītu programmu

Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā, 18. novembrī, Latvijas Televīzija saviem skatītājiem piedāvās īpašu Valsts svētkiem veltītu programmu ar tiešraidēm no svētku pasākumiem, Valsts prezidenta uzrunu un svētku uguņošanu. Programmu papildinās koncerti, filmas un arī azartiskā spēle "Kurš ir kurš?" Latvijas dzimšanas dienas noskaņās.

LTV1 rīta programmā plkst.8.55 tiešraidē būs skatāms Valsts svētkiem veltīts ekumēnisks dievkalpojums no Doma baznīcas. Tajā piedalīsies visu Latvijas lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji un bīskapi. Sprediķi teiks Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Plkst.11.10 LTV1 ēterā būs animācijas filma "Latvietis". Ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem deviņās minūtēs asprātīgi izstāstīta visa Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Spilgtas ironiskas detaļas, dažādu laikmetu zīmes, parādības un melodijas spēj dažās sekundēs iezīmēt veselu desmitgadi vai pat simtgadi.

Plkst.11.55 tiešraide no Saeimas. Uz Saeimas svinīgo sēdi pulcēsies parlamentārieši un viesi. Svētku uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tikmēr plkst.13.25 tiešraidē no 11. novembra krastmalas skatītāji varēs vērot Nacionālo bruņoto spēku parādi. To komandēs Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis. Šogad parādē pirmo reizi sabiedrībai būs redzamas Latvijas bruņoto spēku pašgājējhaubiču sistēmas, kuras iegādātas no Austrijas, lai pilnveidotu Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabotu Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās.Haubices būs redzamas ne tikaiparādē, bet arīmilitārās tehnikas izstādē Rīgas Pasažieru ostā. Parādē būs pārstāvētas visas Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalstis – Kanāda, Spānija, Itālija, Polija, Slovēnija un Albānija, kā arī būs vērojama sabiedroto valstu bruņutehnika, piemēram, Spānijas bruņoto spēku tanks “Leopard”, Polijas bruņoto spēku tanks PT – 91, Itālijas kājnieku kaujas mašīnas “Freccia”,Kanādas bruņoto spēku vieglās kaujas bruņumašīnas, arīSlovēnijas un Albānijas bruņoto spēku militārā tehnika. Skatītāji varēs vērot arī mūsu pašu bruņutehniku – Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizētā vienība pārvietosies ar kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehniku CVR(T). Latvijas Televīzijas skatītājiem Nacionālo bruņotospēku parādi komentēs NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Operāciju pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Kaspars Pudāns.

Plkst.15.00 tiešraidē pieslēgsimies Rīgas pils Svētku zālei, kur sāksies valsts augstāko apbalvojumu svinīgā pasniegšanas ceremonija. Saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis augstākos valsts apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu - pasniegs personām gan par atsevišķu izcilu darbu profesijā, gan mūža ieguldījumu un panākumiem bagātu darbību.

Plkst.16.25 piedāvāsim dokumentālo filmu "Emīla nedarbi. Filmas arheoloģija". Režisora Vara Braslas filma "Emīla nedarbi" pirmizrādi piedzīvoja 1985. gadā, apbalvota ne tikai ar "Lielo Kristapu", bet visu paaudžu skatītāju nedalītu mīlestību. Tālaika vērtētāji akcentējuši, ka ar šo filmu Varis Brasla savos radošajos meklējumos devies jaunā virzienā - pēc tādām filmām kā "Parāds mīlestībā" un "Pavasara ceļazīmes", kurās dominē mīlestības tēma, režisors sagādājis vēl nebijušu pārsteigumu. Idas lomas atveidotāja – Madara Dišlere, nu, kļūstot pieaugusi, kļuvusi par kino režisori, gatavojoties arī filmas “Paradīze 89” pirmizrādei, kas paredzēta jau 2018. gadā. Filmas arheoloģijas laikā “atgriezīsimies” pie nu jau pieaugušo filmas varoņu stāstiem, iezīmējot to, kā kuram ir klājies kopš filmēšanas dienām.

Plkst.17.25 LTV1 ēterā būs Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltīts svētku koncerts. Latvijas 99. dzimšanas dienas koncertā par atslēgas vārdiem izraudzīti vārdi “Pūt, vējiņi!”. Tos saklausīsim suitu dziedājumā,latgaļu mēlē,dūdu un bungu auļos, kokles skaņās, klavieru taustiņos, kora balsīs un simfoniskajā orķestrī. Koncertā piedalīsiesetnogrāfiskā grupa “Suitu sievas”, tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, dūdu grupa “Auļi”, koklētājs Ansis Jansons, dziedātājs Oskars Patjanko , pianists Vestards Šimkus, Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģents – Māris Sirmais.

Plkts.19.30 tiešraidē pieslēgsimies svinīgajam pasākumam pie Brīvības pieminekļa. Tajā svētku uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Svētku dienas tiešraidēm noslēdzoties, plkst.20.55 11.novembra krastmalā kopā dziedāsim Latvijas himnu un skatīsimies svētku uguņošanu. Tā šoreiz izskanēs komponista Artura Maskata mūzikas pavadījumā. Uguņošanas dizainu veidojis Kalvis Kalniņš.

Latvijas Televīzijas tiešraides 18.novembrī vadīs žurnālisti Līva Karlsone, Jānis Geste un Dāvis Valdnieks. Vairākas svētku tiešraides Latvijas Televīzija šajā dienā īpaši sagatavos skatītājiem ar dzirdes traucējumiem: gan Saeimas svinīgā sēde un Nacionālo bruņoto spēku parāde, gan valsts augstāko apbalvoju pasniegšana būs skatāma LTV interneta platformā www.lsm.lv ar surdotulkojumu. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa svētku uzrunu pārraidīsim ar subtitriem.

Taču, skatītājus aicinām palikt pie TV ekrāniem, jo plkst.21.15 LTV1 ēterā aizraujošās spēles "Kurš ir kurš" 3.sērija. Spēles laukumā Latvijas dzimšanas dienas vakarā tiekas svinību un valstiskuma profesiju pārstāvji: florists, konditors, kordiriģents, karavīrs, restaurators, vēsturisko kauju rekonstruktors. Šīs profesijas un nodarbošanās pārstāvēs seši mūsu zemes ļaudis - Aivis, Ija, Laura, Oskars, Raimonds un Ramuns. Ekspertos svētku vakarā divas mākslai pietuvinātas komandas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce kopā ar mākslinieku Kristianu Brekti, un tēvs un dēls Jāņi Šipkēvici. Vai Latvijas dzimšanas dienas torti dekorēs īsts konditors vai tomēr kādas citas profesijas pārstāvis? Kādam no dalībniekiem būs jādiriģē koris, kādam nāksies iejusties karavīra ikdienā, kādam būs jāiejūtas restauratora darbā un jārestaurē glezna. Svētku vakarā neiztikt arī bez pārsteigumiem. Iespējams, pirmo reizi mūžā jums būs iespēja redzēt mūsu izcilo pianistu Vestardu Šimkus, no sirds smejoties, spēlējot flīģeli. Savukārt, Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube vērtēs, vai kāds no spēles dalībniekiem ir gatavs stāties Latvijas karavīru rindās. Vēl redzēsim, kā vēsturisko kauju rekonstruktors ietērps Jāni Šipkēvicu Latvijas brīvības cīnītāja formā.

Daudz laimes Latvija!