Saeimas priekšsēdētāja Polijā: nedrīkstam atstāt Ukrainu cīnīties vienatnē

„Pieminot 70.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, esam apņēmības pilni neļaut šādai brutālai vēsturei atkārtoties. Šobrīd Eiropa piedzīvo Krievijas īstenotu karu Ukrainā, kas prasījis jau vairāk nekā sešus tūkstošus dzīvību. Tāpēc patlaban mums jāpatur prātā vēstures sniegtā mācība - nedrīkstam atstāt Ukrainu cīnīties vienatnē, jo, vilcinoties pārāk ilgi, riskējam iegūt vēl lielāku konfliktu.” To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ceturtdien, 7.maijā, darba vizītē Polijā piedaloties Eiropas Solidaritātes centra rīkotajā diskusijā par Otrā pasaules kara sniegtajām mācībām attiecībā uz Eiropas integrāciju un kara mantojumu 70 gadu perspektīvā.

I.Mūrniece uzdeva jautājumu klātesošajiem, vai esam darījuši pietiekoši, lai palīdzētu Ukrainai šajā sarežģītajā situācijā. „Neapšaubāmi, mēs esam atbalstījuši Ukrainas tiesības pašai noteikt savu likteni. Tomēr, neskatoties uz Eiropas Savienības politisko un finansiālo atbalstu, ir svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība nezaudētu interesi par šo valsti,” bažas pauda Saeimas priekšsēdētāja. I.Mūrniece, atsaucoties uz vēsturnieku Timotiju Snaideru, pieminēja 1939.gada septembra situāciju, kad Vācijas karaspēks iebruka Polijā, bet rietumu sabiedrotie – Francija un Lielbritānija - lai arī pieteica karu Vācijai, neveica nekādas vērā ņemamas militāras darbības, lai agresoru apturētu.

„Mums ir ārkārtīgi agresīvs kaimiņš, kurš turpina militārās operācijas Ukrainā un ar aizvien pieaugošu intensitāti cenšas iebiedēt kaimiņvalstis. Mums par to ir nopietni jāraizējas. Diemžēl Krievijas uzvedības modelis nemainīsies, un mums jābūt gataviem, lai ilgtermiņā rastu rīcības modeļus jaunajā drošības vidē,” pauda I.Mūrniece, vienlaikus akcentējot krīzi Eiropas aizsardzības budžetos. „NATO Velsas samits iezīmēja apņemšanos risināt šo problēmu, un arī Latvija ir apņēmusies līdz 2018.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta,” informēja Saeimas priekšsēdētāja.

Vienlaikus I.Mūrniece norādīja, ka atsevišķās jomās ir sasniegts progress. „Kopā ar transatlantiskajiem partneriem mums jāturpina uzlabot stratēģiskā komunikācija, stājoties pretī Krievijas izsmalcinātās propagandas mašinērijai. Mums ir jāgūst ikdienas uzvaras cīņā par ziņu virsrakstiem. Mums jājaudā ātrāk reaģēt uz dezinformācijas kampaņām.” Tāpat Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija ir gandarīta par pastiprinātu sabiedroto militāro klātbūtni mūsu zemē, uzsverot, ka NATO sabiedroto klātbūtne Baltijā ir ne tikai jāapliecina, tā ir arī jāpastiprina.

I.Mūrniece sacīja, ka mums vēl ir laiks, lai sagatavotos aizsargāt mūsu kopīgās vērtības un mūsu cilvēkus, un šajā procesā izšķiroša ir spēja būt vienotiem.

Saeimas priekšsēdētāja 7.maijā uzturas Gdaņskā, kur piedalās pasākumos par godu Otrā pasaules kara beigu 70.gadadienai. Pasākumā ir pārstāvētas augstākās amatpersonas no aptuveni 20 valstīm, tostarp Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis (Bronisław Komorowski), Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė), Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs (Rosen Plevneliev), Kipras prezidents Niks Anastasiads (Nicos Anastasiades), Čehijas prezidents Milošs Zemans (Miloš Zeman), Ukrainas prezidents Petro Porošenko (Petro Poroshenko), Rumānijas prezidents Klauss Johaniss (Klaus Iohannis), Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča (Kolinda Grabar-Kitarović), kā arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban Ki-moon) un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks (Donald Tusk).

Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies sveču aizdegšanas pasākumā pie 1970.gadā dzīvību zaudējušo kuģu būvētavas strādnieku pieminekļa.