Vai jāpiesargās, apmeklējot manikīra un pedikīra speciālistus?

Zināms, ka C hepatīts ir viena no bīstamākajām aknu infekciju slimībām, kas galvenokārt izplatās asins kontakta ceļā. Tā kā sākotnēji slimība norit nemanāmi, bieži vien par tās esamību cilvēki uzzina tikai tad, kad tā radījusi neatgriezeniskus aknu bojājumus. 2014. gadā Veselības inspekcija veikusi 371 plānveida kontroli uzņēmumos, kuros sniegti manikīra un pedikīra pakalpojumi. Kā visbiežākie higiēnas prasību pārkāpumi 104 skaistumkopšanas salonos minēti – darba piederumu tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija pēc katra klienta, taču vēl dramatiskāka situācija varētu būt pie speciālistiem, kuri darbu veic mājas apstākļos, jo viņu darbs netiek kontrolēts.

Lai klienti higiēnas normu neievērošanas rezultātā nekļūtu par C hepatīta upuriem, apmeklējot  manikīra un pedikīra speciālistus, savos ieteikumos dalās Manikīra un pedikīra asociācijas valdes priekšsēdētāja Dina Apine un  daiļuma studijas „Estra” īpašniece, manikīra speciāliste Eva Strautmale, bet Veselības inspekcijas pārstāve Agnese Gusarova skaidro esošo situāciju skaistumkopšanas nozarē.

„Tā kā visi manikīra un pedikīra speciālisti skaistumkopšanas nozarē darbojas kā saimnieciskā darba veicēji individuāli, vai pie darba devēja salonā, atbildība par dezinfekcijas un sterilizācijas noteikumu ievērošanu  paliek  speciālista vai salona vadības pārziņā. Kamēr salonos darbā tiks pieņemti speciālisti ar apšaubāmu izglītību plauks un zels  arī darbs mājas apstākļos bez jebkādas kontroles”, atzīst Dina Apine, Latvijas manikīra un pedikīra asociācijas valdes priekšsēdētāja.

„Situācija ar manikīra un pedikīra speciālistiem ir dažāda, liela daļa no šiem „speciālistiem” strādā individuāli mājas apstākļos. Daudziem nav atbilstošas profesionālās izglītības. Viņi ir mācījušies apšaubāmos kursos „īsi un ātri”, nesaņemot profesionālās izglītības dokumentus. Tāpat liela daļa potenciālo speciālistu arvien iet mācīties pēc principa : „ka tikai ātrāk un lētāk”. Tāpēc izpratne un zināšanas par dezinfekcijas un sterilizācijas pielietošanu procedūrās tieši šiem specālistiem ir visai nosacītas,” apgalvo D.Apine.

„Tie manikīra un pedikīra speciālisti, kuri ir mācījušies Valsts akreditētās mācību iestādēs, saņem atbilstošas zināšanas, ko nosaka profesijas standarts. Viņi saprot un pielieto procedūrās dezinfekcijas līdzekļus un sterilizē instrumentus. Taču eksistē arī skaistumkopšanas saloni, kuru  vadības izpratne brīžiem ir visai nosacīta par higiēnas prasībām konkrētām procedūrā - kā sterilizatori salonos tiek izmantoti UV staru „sterilizatori”, kas neveic sterilizācijas funkciju. Arī individuāli strādājošie speciālisti bieži izmanto tikai UV staru sterilizatorus, kas ir nepareizi” uzskata manikīra un pedikīra asociācijas priekšsēdētāja Dina Apine.

Tamdēļ manikīra un pedikīra asociācijas vadītāja aicina rūpīgi sekot līdzi sava speciālista darbam un pirms procedūru apmeklēšanas pievērst uzmanību zemāk minētajam.

Kam pievērst uzmanību, apmeklējot manikīra un pedikīra speciālistus!

·                 Apskati vai telpā ir sterilizators un dezinfekcijas vanniņa;

·                 Noskaidro, vai tas ir UV staru sterilizators;

·                 Pajautā vai instrumenti ir dezinficēti un sterilizēti!

·                 Pārliecinies, ka instrumenti un piederumi tiek paņemti no atklātas vietas nevis no slēgtas vietas (atvilktnes, futlāra), kur uz virsmas varētu būt nokļuvušas dažādas baktērijas;

·                 Pavēro, vai speciālists nomaina katram klientam paredzēto dvieli vai salvetes uz darba virsmas,

·                 Seko līdzi tam, vai tiek dezinficēta darba virsma, vai speciālists nodezinficē savas un klienta rokas ( kājas) pirms procedūras.

·                 Pārliecināties vai speciālistam ir izglītības dokuments - kur viņš/a ir mācījies, kā ir noformulēts profesijas nosaukums.

·                 Vai speciālists ir pabeidzis akreditētu izglītības iestādi, kura realizē akreditētu izglītības programmu „manikīra un pedikīra speciālists”.

Par savu pieredzi stāsta manikīra un pedikīra speciāliste, daiļuma studijas „Estra” īpašniece, Eva Strautmale : „Mēs sekojam Valstī noteiktajam dezinfekcijas standartam un salonā papildus izmantojam kvarca lodīšu sterilizatoru manikīra un pedikīra darba instrumentu dezinkecijai, kā arī dažādus izsmidzināmus dezinfekcijas līdzekļus un papildus arī  UV staru sterilizatoru. Salonā sterilizējam instrumentus pēc katra apmeklētāja – sākotnēji, tos dezinficējot ar izmidzināmajiem līdzekļiem un pēcāk ievietojot instumentus, kādā no sterilizācijas ierīcēm.

Neskatoties uz to, ka  sterilizācijas ierīces, kurās tiek izmantots liels karstums bieži vien bojā instrumentus – tie rūsē un mainās to vizuālais stāvoklis, kas nav no skaistākajiem skatiem, mēs darām visu, kas nepieciešams, lai klienti justos droši, ka atnākot pie mums, viņi mājās nepārnāks ar kādu iegūtu infekciju slimību.

Visi dezinfekcijas līdzekļi un sterilizācijas aparāti ir novietoti klientiem labi redzamās vietās, lai ikviens justos droši. Mūsu salonā intrumenti vienmēr atrodas sterilizatorā. Parasti ikvienam manikīra speciālistam ir 2 komplekti – kamēr viens tiek dezinficēts, otrs tiek izmantots.

Apmeklētājiem nav jākautrējas, ikviens var uzdot jautājumu speciālistam par to, kā un vai instrumenti tiek dezinficēti, tas ir tikai normāli! Ja tomēr bailes pastāv, ikviens ir aicināts pie speciālista ierasties ar savu manikīra vai pedikīra piederumu komplektu, tādējādi radot sirdsmieru gan apmeklētājiem, gan speciālistiem!”

Agnese Gusarova, Latvijas Republikas Veselības Ministrijas Veselības inspekcijas komunikācijas nodaļas vadītāja: „Laika posmā no 2012. gada līdz 2014.gadam Veselības inspekcijā saņemti 34 iedzīvotāju iesniegumi par skaistumkopšanas jomu (skaistumkopšanas saloni, frizētavas, kosmētiskie kabineti), aptuveni puse iesniegumu bija pamatoti. Konkrēti par higiēnas prasību pārkāpumiem manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšanā tika saņemti trīs iesniegumi no kuriem viens bija pamatots.

Veselības inspekcija skaistumkopšanas uzņēmumos veic plānveida uzraudzību, kas notiek reizi trijos gados, par prioritāti nosakot tos skaistumkopšanas uzņēmumus, kuros iepriekšējā periodā tika konstatēti būtiski pārkāpumi, kā arī jauno uzņēmumu apsekošana. Šāda veida kontroles tiek veiktas arī iesniegumu (sūdzību) gadījumā.

2014.gadā Veselības inspekcija veikusi 371 plānveida kontroli uzņēmumos, kuros tiek sniegti manikīra un pedikīra pakalpojumi. 28% uzņēmumu tika konstatēti pārkāpumi saistībā ar lietoto darba piederumu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju pēc katra klienta apkalpošanas atbilstoši dezinfekcijas līdzekļa lietošanas instrukcijai (un šim nolūkam paredzētā iezīmētā traukā), kā arī instrumentu, kas var radīt ādas bojājumus, sterilizācija, ievērojot sterilizācijas iekārtas instrukcijā noteikto sterilizācijas režīmu. Minētie pārkāpumi parasti arī ir biežākās konstatētās neatbilstības manikīra un pedikīra pakalpojumu sniegšanā, kā arī personas medicīnas grāmatiņas neesamība kontrolējošai institūcijai (Veselības inspekcijai) pieejamā vietā.

Veselības inspekcija, konstatējot skaistumkopšanas uzņēmumā higiēnas normatīvo aktu pārkāpumus, uzdod tos novērst noteiktā termiņā un veic atkārtotu kontroli, lai pārliecinātos par šo uzdoto veicamo pasākumu izpildi (2014.gadā tika veiktas 229 šādas,  t.i. priekšlikumu izpildes kontroles). Veselības inspekcija, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 42.pantu par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu, var uzlikt naudas sodu līdz 350 euro apmērā.

Piemēram, 2014.gadā skaistumkopšanas jomā tika sastādīti 5 administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemti 5 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 42.pantu uzlikti arī naudas sodi.

Diemžēl Veselības inspekcija veic tikai reģistrētu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kontroli. Iedzīvotāju sūdzības par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem mājas apstākļos dažkārt tiek saņemtas, taču, ja pakalpojums tiek sniegts nelegāli, respektīvi, pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts, Veselības inspekcija nevar veikt šo uzņēmumu kontroli. Par nelegālo uzņēmumu darbību atbild un šo pakalpojumu sniedzējus apkaro Ekonomikas policija.

Informējam, ka Epidemioloģiskās drošības likumā tiek plānoti grozījumi, nosakot skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi. Paredzēts, ka pirms tādas saimnieciskās darbības uzsākšanas, kas saistīta ar skaistumkopšanas (izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes), solārija, tetovēšanas, pīrsinga, manikīra, pedikīra, friziera pakalpojumu sniegšanu, šo pakalpojumu sniedzējam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs jāpaziņo par darbības uzsākšanu Veselības inspekcijai. Turklāt skaistumkopšanas jomas higiēnas prasību noteikumos arī tiek plānotas izmaiņas, paredzot noteikt higiēnas prasības arī mobilo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.”