DD Orchestra Jāņa Liepiņa vadībā pirmatskaņos 7 jauno komponistu darbus

Šā gada 25. janvārī plkst. 18.00 koncertzālē “Rīga” gaidāma 7 jauno komponistu darbu pirmatskaņojumi, kurus izpildīs orķestris “DD Orchestra” Jāņa Liepiņa, kurš uzskatāms par vienu no spilgtākajiem jaunās paaudzes diriģentiem, vadībā.

Koncertā būs dzirdami Platona Buravicka, Kristīnes Baltruševičas, Evijas Skuķes, Ievas Kristapsones, Armanda Aleksandraviča, Džekina Pousona un Sergeja Istratija darbi “Zolitūde”, “Temps”, “Atspīdums dzintarā”, “Marks Rotko. Izstāde. Gleznas.”, "Ainulindalë", "Šeravana" un “Migla…”

“Visi simfoniskās mūzikas pirmatskaņojumu koncerti ir īpašs notikums Latvijas koncertdzīvē. Tā kā šajā koncertā piedalās jaunie komponisti, viņiem vēl jo svarīgāks ir klausītāju vērtējums, ko var iegūt tikai dzīvā kontaktā ar publiku. Es ceru, ka šajā vakarā mēs, varēsim dzirdēt ne tikai jaunas vēsmas akadēmiskajā mūzikā, bet arī atradīsim kādu paliekošu vērtību.”, tā Jānis Liepiņš.

Koncerts notiks koncertzālē “Rīga” 25. janvārī pl. 18.00 un biļetes uz to ir nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs. 

Platons Buravickis ir akadēmiskas mūzikas komponists, pianists un improvizators. Savu radošo procesu viņš ir veltījis gan simfoniskās mūzikas komponēšanai, gan mūzikai kamersastāviem. Īpašu vietu viņa daiļradē ieņem elektroakustīska mūzika. Viņš komponē gan konkrēto mūziku, gan ari mūziku, kas balstīta uz skaņas sintēzi, kā arī veido virtuālus instrumentus savām improvizācijām. Pašlaik viņš turpina savas mācības Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijās maģistrantūrā kompozīcijas nodaļā pie prof. Selgas Mences.

Platona skaņdarba "Temps" atsēlgvārds ir intensivitāte. Laiks parādās, kā mehānisma zobratiņi, kuri var izmalt, vai pacelt uz augšu, ja pie viņiem laicīgi pieķeras. Lai nodzīvotu dzīv‘, un to uzvarēt - vajag iet kopā ar laiku, kāja pret kāju. Dzīvot tempā’nozīme intensīvi meklēt iespēju izdārīt kaut ko labāk apkārt sev. Līdz ar to ieguldīt spēku pasaules uzlabošanā.

Kristīne Baltruševiča studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 4. kursa kompozīcijas klasē. Raksta mūziku dažādiem solo instrumentiem, balsij, korim’un kameransambļiem. Savās kompozīcijās cenšas neatkārtoties instrumentu izvēlē, meklē jaunus un interesantus sastāvus. Sirdij tuvs ir akordeons, jo pati aktīvi spēlē dažādos kolektīvos. Viņas mūziku visbiežāk raksturo tautiskums, brīžiem vienkāršība, nereti filozofija, noslēpumainība un ilustratīvisms. 2013. gadā viņas veidotā tautasdziesmas apdare “Pastaiga” saksofonam ieguva godalgoto vietu kompozīciju konkursā “Mana Tautasdziesma”.

Koncertā skanēs skaņdarbs “Marks Rotko. Izstāde. Gleznas.” stīgu orķestrim.

Šis ir Kristīnes pirmais sacerētais skaņdarbs lielākam instrumentu sastāvam – stīgu orķestrim. Iecere uzrakstīt skaņdarbu “Marks Rotko. Izstāde. Gleznas.” radās pēc šī mākslinieka gleznu izstādes apmeklējuma. “Mani iespaidoja krāsas, krāsu kombinācijas, smarža, kā arī neaprakstāms klusums, kas valdīja izstādes zālē. Šo visu centos atspoguļot mūzikā, kur var sadzirdēt un sajust četras krāsu un skaņu gleznas. Mēs visi esam individuāli, un pasauli uztveram ļoti dažādās krāsās”, saka Kristīne.

Evija Skuķe spoži sevi apliecinājusi aizvadītajā gadā kamermūzikas darbu konkursā Itālijā “International Composition competition „Città di Udine”” kur ieguvusi pirmo vietu starp 392 komponistiem no 50 valstīm. Pagājušais gads bijis bagāts arī ar citiem mākslinieciskajiem sasniegumiem. Viņas kora darbs bija viens no spilgtākajiem JVLMA projektā “Spodrē manu dvēselīt’”, Evijas skaņdarbi kopā ar citu profesionālo komponistu darbiem iekļauti kora “Kamēr…” programmā un kompaktdiskā “Amber songs” un kora “Sola” programmā un albumā “Četras stihijas”, kā arī piedalījusies “Kartupeļu operas” tapšanā, kurā Evija Skuķe uzaicināta darboties kopā ar citiem pieredzējušiem komponistiem.  2015. gadā ieguva Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijas nozīmīgāko apbalvojumu – “Swedbank” un JVLMA gada balvu jaunajam mūziķim.

Skaņdarbs:

Koncertā skanēs skaņdarbs "Ainulindalë", kurš tapis, iedvesmojoties no J.R.R.Tolkīna grāmatas “The Silmarillion” pirmās nodaļas “Ainulindalë” par pasaules rašanos. Galvenā doma - pasaule radās no skaņas. “Kad pirms 5 gadiem to pirmoreiz lasīju, man galvā skanēja tik iespaidīga mūzika, ka pagāja veseli 5 gadi, lai to dabūtu uz papīra”, saka Evija.

Ieva Kristapsone Studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kompozīcijas katedrā pie profesores Selgas Mences. Koncertā skanēs viņas darbs "Šeravana", kas rakstīts stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem. “Šeravana” ir zvaigznājs. Zvaigžņu gaismas mirdzumi, uzliesmojumi, netveramība un tālums, kas atspoguļojas šajā skaņdarbā.

Armands Aleksandravičus ir JVLMA IV kursa students Andra Vecumnieka kompozīcijas klasē. Pirms tam mācījies par datorprogrammēšanas tehniķi Rīgas Uzņēmējdarbības tehniskajā vidusskolā. Komponējis skaņdarbu “In hac spe vivo” (Šajā cerībā es dzīvoju) Rīgas sv. Pēterbaznīcas festivālam “Dominante” koncertā “Ticība”, klavieru kvartetam “Quadra”. (2014. gada augusts). Rakstījis mūziku Šekspīra lugas “Perikls, Tiras princis” iestudējumam, ko Annnas Eižvertiņas vadībā sagatavoja Latvijas Kultūras akadēmijas III kursa aktiermākslas studenti (2014. gada pavasaris). Komponējis skaņdarbu “Bobslejs” Andra Vecumnieka vadītās LNSO bērnu konsertsērijas pasākumam “LeNeSOna olimpiāde”. Autors arī bijis viens no tiem komponistiem, kas rakstīja mūziku pērnā gada “DD orchestra” koncertam “Pieci” skaņdarbu “Bodenfrost lied” Jāņa Liepiņa vadībā. (2013. gada decembis). 

Šajā koncertā jūs dzirdēsit Armanda Aleksandravuča jaundabu “Migla...”, kurā autors citē latviešu tautasdziesmu (tikai tekstu, ne mūziku): “Migla, migla, liela rasa, Man pazuda kumeliņš”. Tā ir vieta kur pazust. Tā ir vieta kur pazust! Tā ir vieta kur sastap pašam sevi. Vieta kur iepazīt sevi. Pazaudēt sevi... Skaņa ir tā, kas pastāsta, kur tu patiesībā esi, jo neredzi neko!

Jachin Pousson (Džekins Pousons) ir amerikāņu mūziķis, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Karjeru sācis kā hardrock mūzikas bundzinieks Singapūrā, viņš mainījis savas prioritātes mūzikā pēc viesošanās Kopenhāgenā 2010. gadā, kur tika uzsāktas klasiskās mūzikas studijas. Guvis patīkamu iespaidu par Baltijas mūsdienu mūziku, viņš uzsāka studijas JVLMA un kopš 2013. gada ir regulārs dažādu Latvijas mūsdienu akadēmiskās un elektroniskās muzikālo pasākumu dalībnieks.

Koncertā tiks pirmatskaņots Džekina darbs “Atspīdumi dzintarā”, kas sniegs muzikālu priekštatu par vienu no Baltijas jūras lielākajiem dārgakmeņiem – dzintaru, kurā sastopas laiks, saule, gaiss un ūdens.

Sergejs Istratijs ir pianists un komponists, kurš ir dzimis Rīgā, Latvijā 1990. gadā. No pašas bernības Sergejs mācījās P.Jurjāna mūzikas skolā, pēc kuras turpināja mācības Lielbritānijā, Līdsas Mūzikas koledžā (Leeds College of Music) un saņēma džeza pianista diplomu. Šobrīd viņš macās komponistu kursā Karaliskajā Mūzikas koledžā, Londonā (Royal College of Music).  Komponists raksta mūziku dažādos žanros - mūsdienu akademisko, filmu un arī džeza mūziku. Viņa mūziku ietekmējuši tādi Baltijas komponisti kā Pēteris Vasks, Arvo Pērts un arī amerikas minimalisti Stīvs Reihs un Deivids Langs

“Zolitūde” – šis skaņdarbs tika sacērēts pec  traģēdijas tirdzniecības centrā “Maxima” Zolitūdē. Sergejs dzīvoja Zolitūdē no bernības līdz pat aizbraukšanai uz Lielbritāniju. “Šī briesmīgā traģēdija skar katru Latvijas pilsoni, un nav svarīgi kurā vietā katrs no mums tagad dzīvo, šī traģēdija paliks mūsu atmiņā uz visu mūžu”, saka Sergejs