Briselē mirdz Rīgas Ziemassvētku egle

Vakar, 28. novembrī, plkst.18.00 pēc Briseles laika, Briseles Lielajā laukumā Grand Palace Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs svinīgi iededza no Rīgas vesto Ziemassvētku egli.

Pasākumā piedalījās arī Briseles mērs Ivans Maijers (Yvan Mayeur), Briseles pilsētas Kultūras vicemēre Karina Laljē (Karine Lalieux) un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce – Līcīte, kā arī simtiem pilsētas iedzīvotāju un tūristu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs: „Esam pagodināti būt šeit un iepazīstināt ar Rīgas un Latvijas kultūras mantojumu. Kultūra ir šī gada galvenā tēma un ir ļoti aktuāla arī Rīgai, jo 2014.gadā Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nelielu daļu no mūsu kultūras esam centušies atvest arī uz Eiropas galvaspilsētu Briseli. Un šodien mēs esam ļoti pateicīgi Briselei par iespēju uzdāvināt Ziemassvētku egli, novietot to Briseles galvenajā laukumā, atklājot galveno Ziemas festivālu „Plasir d’hiver”. Kā vēsta leģenda – pasaulē pirmā Ziemassvētku egle tika rotāta tieši Rīgā. Vēlos izteikt cerību, ka Rīgas veiksmīgā sadarbība ar Briseles pilsētu turpināsies arī turpmāk!”

Var teikt, ka šī bija viena no grandiozākajām egles iedegšanām, kādu Brisele bija piedzīvojusi. Briseles vokālā grupa UGUNIS satricināja laukumu, izpildot „Rīga dimd” un dziesmai pievienojās laukumā sanākušie. Dziesmai sekoja Ziemassvētku gājiens ar gaismas un mūzikas šovu.

Tradicionāli vairāk nekā simts gadu Briseles galvenā egle tika cirsta Ardēnas mežos, izņemot 2012. gadu, kad egli aizvietoja abstrakta skulptūra. Tādēļ šis ir īpašs notikums ne tikai šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai, bet arī pašiem Briseles iedzīvotājiem.

Lai akcentētu tradīcijām bagāto Rīgas vēsturi, par egles rotājumiem izvēlēts latviešu etnogrāfijas mantojums un Rīgas simbolika – Māras krusts kā laimes simbols, kas tika izmantots, lai sargātu materiālo labklājību; atslēga, kas simbolizē leģendām apvīto Rīgas atslēgu; Rīgas ģerboņa sakrustotās atslēgas, kas gādā par aizsardzību, kā arī pats Rīgas vārds.

Ar Rīgas egles oficiālo atklāšanu, gaismas šovu un svētku gājienu sākas Briseles lielais ziemas festivāls Plaisirs D’Hiver - galvenais publiskais ziemas sezonas notikums Briselē, kas piedāvā gan plašu tirdziņu, gan arī dažādas citas ar ziemu un gada nogales svētkiem saistītas aktivitātes. Šogad Ziemassvētku tirdziņā līdz pat 4. janvārim Briseles iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja iepazīties ar latviešu ēdieniem. Populārais Rīgas restorāns „Burkāns” Svētās Katrīnas (Sainte-Catherine) laukumā atvērs Briseles filiāli un cienās ar latviešu virtuvi modernā izpratnē – zirņi ar speķi, dārzeņu čipsi ar zaļumu mērci, grauzdētas rupjmaizes šķēles ar cauraugušu speķīti, drupinātas piparkūkas ar kazas siera krēmu un daudzi citi svētku laika gardumi.

Godinot Latvijas galvaspilsētu Rīgu, Briseles slavenais simbols "Čurājošais puisēns" jeb "Manneken Pis" visu piektdienu bija ietērpts latviešu tautas tērpā.

Rīgas egle līdz 2015. gada 4. janvārim staros Briseles centrā, pateicoties Rīgas domes un Latvijas vēstniecības Beļģijā aktīvai sadarbībai ar Briseles pilsētu.

Leģenda par pirmo Ziemassvētku egli Rīgā

Latvieši vienmēr ir bijuši stāstnieki un tradīciju turētāji, kopēji. Rudens un ziemas vakari gadu simtiem veidojuši to īpašo vidi stāstu tapšanai, kurā mīti saplūst ar atmiņām un no stāstiem dzimst jaunas tradīcijas. Viens no šādiem stāstiem ir par Ziemassvētku egles rotāšanas tradīciju, kas pirms 500 gadiem sākusies Rīgā.

1510. gadā Rīgā labi pazīstama bija Melngalvju brālība, kurā bija apvienojušies gados jauni tirgoņi un kuģu kapteiņi. Melngalvji izvērsa visai intensīvu sabiedrisku un saviesīgu dzīvesveidu, tuvojoties 1510. gada ziemas saulgriežiem, Melngalvju brālības vīri esot nolēmuši doties uz mežu, lai sadabūtu lielāko egli, kādu vien viņi spētu atrast. Sveicot rīdziniekus Ziemassvētkos, viņi gribējuši egli Daugavas krastā nodedzināt, savdabīgi papildinot tā laika ziemas saulgriežiem tradicionālo bluķa dedzināšanu.

Brālības nolīgtais mežcirtējs svinībām bija nocirtis milzīgu egli. Nonākusi Rīgā, tā izskatījusies tik liela, ka Melngalvji nolēmuši to tomēr nededzināt, lai neapdraudētu apkārt esošās ēkas un ļaudis. Brālības vīri sanākuši apspriesties, ko darīt ar milzīgo egli, sākušies strīdi, sapulce tovakar ieilgusi.

Kamēr Melngalvji apspriedušies, milzīgo egli Daugavas krastā atklājuši apkārtnes bērni. Tie brīnījušies par to, kā koks šeit nonācis, un bijuši vienisprātis, ka šī ir īpaša egle. Bērni bijuši tik pacilāti, ka sākuši rotāt egles zarus ar visu, ko vien spējuši sagādāt. Tur bijuši rieksti un āboli, un bērni izvilkuši krāsainus vilnas diegus no saviem adītajiem cimdiem, lai rotājumus iekārtu zaros. Tur bijuši no kaltētām puķēm un žāvētām ogām veidoti vainagi un virtenes. Bērni tā aizrāvušies, ka nemaz neesot pamanījuši – milzīgās egles rotāšanai nepieciešamie materiāli brīnumainā kārtā papildinājušies paši no sevis! Līdz ar tumsu bērni atvadījušies no egles un skrējuši mājup, lai sasildītos un stāstītu par brīnumaino piedzīvojumu savām ģimenēm.

Bijis jau gandrīz pilnīgi tumšs, kad Melngalvji pārtraukuši savu sēdi bez jebkāda lēmuma. Viens no tirgotājiem pēc nogurdinošajiem strīdiem nogājis Daugavas krastā un jau iztālēm pamanījis brīnišķīgo pārmaiņu, kas notikusi ar egli. Bērnu rotājumus klājusi sarma, un egle mirdzējusi mēnesnīcā. Tirgotājam radusies ideja, ko darīt ar egli, un tajā pašā vakarā viņš vēlreiz pulcējis brālības vīrus, lai parādītu brīnišķīgo pārmaiņu: “Nāciet un apskatieties – egle brīnumainā kārtā ir pārveidojusies!” Melngalvji apbrīnojuši krāšņo skatu, un tirgotājs iesaucies: “Mēs to pacelsim un dekorēsim Ziemassvētkiem – šo Ziemassvētku egli! Un mēs to nostādīsim taisni pašā pilsētas centrā par prieku visiem.”

Ar ļaužu palīdzību egle tika nogādāta pilsētas centrālajā tirgus laukumā (tagad Rātslaukums), kur to nostādīja taisni, gluži kā tā bija mežā. Bērnu rotājumi tika papildināti ar krāsainām lentēm, rotaļlietām, ornamentiem, un egle bija žilbinoši krāšņa. Tā pati bija svētki.

Kad Melngalvju brālības vīri sāka pievienot rotājumus eglei, ļaudis iznāca no saviem namiem un bija pārsteigti par neierasto skatu. Viņi dzirdēja stāstu par egli, kas brīnumainā kārtā pārvērtusies, un šis stāsts, protams, ātri aplidoja visu pilsētu. Daudzi iesaistījās egles rotāšanā, un, kad darbs bija paveikts, tā aculiecinieki apbrīnoja brīnišķīgo skatu. “Šī ir Ziemassvētku egle – dāvana, ar kuru mums visiem vajadzētu iepriecināt citam citu katros Ziemassvētkos,” paskaidroja viens no brālības vīriem.

Un tā tas arī ir palicis līdz pat šai dienai. Protams, arī Rīgā, kur pie Melngalvju nama uzstādīta piemiņas plāksne, atzīmējot pirmās egles atrašanās vietu pirms 500 gadiem. Tā beidzas stāsts par Ziemassvētku egles rotāšanas tradīcijas dzimšanu. Tradīciju, kas izplatījās visapkārt zemeslodei. Šā stāsta brīnums turpinās katrā namā un ģimenē, kur vien tiek svinēti Ziemassvētki un rotāta eglīte, līdz pat šai dienai.