Virs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pacelts spāru svētku vainags

29.oktobrī, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, LNMM direktore Māra Lāce un SIA RE&RE valdes loceklis Didzis Putniņš atzīmēja LNMM Spāru svētkus, kā arī iepazinās ar būvniecības procesu norisi un apskatīja līdz šim paveikto jaunā pazemes apjoma izbūvē.

Kultūras ministre Dace Melbārde: „Spāru svētki ir viens no skaistākajiem brīžiem ikvienā būvniecības procesā – līdz ar spāru uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu. Un nu šajā fāzē ir nonākusi arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija. Šīs dienas svētki tuvina brīdi, kad Latvijas izcilie mākslas darbi, kurus pašlaik redzam attēlos uz, manuprāt, visskaistākās sētas Rīgā, atkal būs skatāmi pienācīgajā krāšņumā pie rekonstruētā muzeja sienām un šis nams atkal vērs durvis jauniem mākslas projektiem jaunās, mūsdienīgās telpās.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs: „Kopš 1991. gada pilsētā tas ir viens no vērienīgākajiem rekonstrukcijas projektiem kultūras nozarē. Un lielisks piemērs, kura īstenošanā veiksmīgi sadarbojās Rīgas pašvaldība, Latvijas valsts un Eiropa. Iesāktais ir jāturpina, lai līdzīgā veidā sakoptu arī citus nozīmīgus objektus Rīgā, un tas ietilpst mūsu plānos. Protams, pēc  svētkiem, visi turpinās iesāktos darbus, tomēr šajā svētku brīdī vēlos visus sveikt ar Spāru svētkiem  un novēlēt būvniekiem atbildīgi turpināt iesākto darbu tempu. ”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks: „Šajā brīdī vēlos teikt, ka Rīgas pilsētai ir tas gods kalpot kultūrai. Šobrīd svinīgi paceļot spāru svētku vainagu virs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja man ir gandarījums par to, ka Rīgas pašvaldība ir spējusi atjaunot arī citas izcilas mājvietas Latvijas kultūrai – kultūras pili Ziemeļblāzmu, Latvijas nacionālo teātri un Krievu drāmas teātri. Un šodienas spāru vainags ir turpmāko darbu simbols, lai Rīgā šādu objektu būtu aizvien vairāk.”

„Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts piedzīvot šo vēsturisko un simbolisko brīdi, kad noslēdzas būtisks būvdarbu posms un sākas nākamā fāze, arvien straujāk tuvojoties rekonstrukcijas noslēgumam. Lai atsāktu pilnvērtīgu darbību rekonstruētājas un jaunajās telpās, muzejam būs nepieciešami vairāki mēneši. Mēs vēlamies kļūt pieejami apmeklētājiem pēc iespējas ātrāk un plānojam pirmās pastāvīgās ekspozīcijas un atklāšanas izstādes sagatavot līdz 2016.gada pavasarim,” savu gandarījumu neslēpj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

„Pašlaik ēkā ir izpildīti 40% no paredzētajiem rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunā pazemes apjoma izbūves darbiem. Esošā muzeja platība ir palielināta praktiski divas reizes no 4704 kvadrātmetriem uz 8249 kvadrātmetriem. Ik dienu objektā darbus veic vairāk nekā 120 strādnieku. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbi ir sarežģīti un vērienīgi un tajā ir iesaisti daudzi Latvijas būvniecības nozares speciālisti un eksperti. Un šodien spāru svētkos, kad   esam jau pabeiguši vienu lielu darba etapu es visiem iesaistītājiem vēlos teikt paldies un aicināt iesākto ar tik pat lielu atbildību turpināt, lai 2015.gadā mēs to pabeigtu,” par paveikto muzejā informē Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

„Būvniekiem spāru svētki vienmēr ir īpašs notikums. Tie simboliski iezīmē brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē. Šodien esam pagodināti pacelt spāru svētku vainagu vienā no valsts nozīmes mākslas un kultūras objektiem. Mēs strādājam ar pārliecību - visu, ko būvējam šodien, mēs būvējam nākotnei, tāpēc esam gandarīti par līdz šim paveikto un apņēmības pilni strādāt tālāk, lai jau drīz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atkal varētu uzņemt mākslas cienītājus," savu nostāju pauž „RE&RE” ģenerāldirektors Didzis Putniņš.

Šobrīd vēsturiskajā muzeja ēkā restaurēta centrālā ieejas fasāde Krišjāņa Valdemāra ielas pusē. Tā sagatavota noslēdzošajiem krāsošanas darbiem. Vienlaikus turpinās fasādes centrālo kāpņu smilšakmens margu un kolonnu kompleksā restaurācija. Noslēgumam tuvojas kupola pārseguma metāla siju montāža. Turpinās pirmā stāva izbūves darbi vēsturiskajā ēkas daļā, tostarp sienu apmetuma darbi un kolonnu pastiprināšanas darbi ar metāla konstrukcijām. Norit iekšējās apdares darbi, restaurējamo virsmu, tostarp logu un durvju sagatavošana restaurācijai. Jaunizbūvētajā pazemes apjomā ziemas mēnešos tiks pabeigti dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbi un uzsākti inženierkomunikāciju izbūves un iekšējās apdares darbi.

Būvniecības gaitā veiktas vairākas papildus būvprojekta tehnisko risinājumu ekspertīzes un konstrukciju pārbaudes. Hidroģeoloģiskā izpēte, vēsturiskās ēkas kupola un jaunbūves pārseguma tērauda siju tehniskā ekspertīze un eksperimentālā slogošana, kas ļāva papildus pārliecināties par projektā paredzēto risinājumu drošību un kvalitāti.

Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA RE&RE tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī. Kopīgās būvdarbu izmaksas ir vairāk nekā 34 miljoni eiro, no kurām aptuveni 21 miljons eiro ir Rīgas pašvaldības finansējums. Savukārt aptuveni 13 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, kas paredzēts muzeja vēsturiskās ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem (vienošanās Nr.3DP/3.4.3.2.0/10/APIA/CFLA/020/006 par projekta „Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 10A rekonstrukcija” īstenošanu un  vienošanās Nr.3DP/3.4.3.2.0/12/APIA/CFLA/003/001 par projekta „Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 10A restaurācija un infrastruktūras uzlabošana” īstenošanu). Muzeja rekonstrukcijai ir piešķirts arī  345 000 eiro liels valsts finansējums. Muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849–1919). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 107 gadus.