Saeima izveido sistēmu notiesāto elektroniskai uzraudzībai

Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, noslēdzot darbu pie normatīvā regulējuma, kas ļaus Latvijā kā alternatīvu ieslodzījumam ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību.

Ar likuma grozījumiem tiks reformēta nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēma un radīta iespēja notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma.

„Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī cietumu uzturēšanas izmaksas. Ir virkne valstu, kur šāda sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā,” iepriekš skaidroja Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Elektronisko uzraudzību varēs piemērot, ja notiesātais tam piekrīt, ja elektronisko uzraudzību iespējams īstenot notiesātā dzīvesvietā un ja tās piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā.

Saskaņā ar likumu grozījumiem par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un elektroniskās uzraudzības noteikšanu lems tiesa, bet šī kontroles līdzekļa saturu noteiks Valsts probācijas dienests (VPD). Tādējādi būtiski paplašināsies VPD pilnvaras un pienākumi.

Turpmāk Probācijas dienests notiesātajam nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā noteiks pienākumus nevis tiesa, jo tā rīcībā ir plašāka informācija par notiesāto, viņa emocionālo veselību un uzvedības paradumiem. Kā iespējamie nosacīti notiesātā pienākumi likumā minēti, piemēram, atrašanās dzīvesvietā noteiktā laikā, noteiktu vietu neapmeklēšana un ārstēšanās no atkarībām.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir proporcionāli liels notiesāto skaits, kas izcieš visu piespriesto brīvības atņemšanas sodu un netiek nosacīti pirms termiņa atbrīvoti. 2012.gadā nosacīti pirms termiņa tika atbrīvoti tikai 14 procenti ieslodzīto, kas saistīts ar to, ka lielākā daļa no ieslodzītajiem sodīti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Turklāt likums nosaka striktu kārtību, kā notiesātie var tikt atbrīvoti pirms termiņa, liecina Tieslietu ministrijas sniegtā informācija.

Saeima 2.oktobrī galīgajā lasījumā jau pieņēmusi saistītos grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā un grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā 2015.gada 1.februārī.