Lielā Kristapa balvu saņems Ivars Seleckis un Maija Selecka

Nacionālais Filmu festivāls „Lielais Kristaps” šogad pasludina pirmo pārsteigumu – balvu par mūža ieguldījumu pirmoreiz „Lielā Kristapa” vēsturē tā noslēguma ceremonijā decembrī saņems nevis viena, bet divas izcilas personas – režisors un operators Ivars Seleckis un montāžas režisore Maija Selecka. Šis ir unikāls radošais tandēms Latvijas kinovidē, nepārvērtējams abu kopējs ieguldījums kinomākslā. Par gaidāmo balvu tika paziņots 22. septembra vakarā – dokumentālista Ivara Selecka 80. gadu jubilejas pasākumā kinoteātrī “Splendid Palace”.

Jubilejas pasākumu rīkoja Latvijas Kinomatogrāfistu savienība, lai izrādītu meistaram godu, atgādinātu sabiedrībai viņa izcilo devumu Latvijas kultūrā un valsts audiovizuālās vēstures veidošanā. Kinoteātra “Splendid Palace” telpās atklāta foto izstāde “Ivars Seleckis un viņa komanda”, kurā redzamas dokumentālas fotogrāfijas no Rīgas Kinomuzeja, Rīgas Kinostudijas un režisora personīgajiem arhīviem, kas attaino dokumentālā kino uzņemšanu un autorus. Izstāde būs skatāma līdz 15.oktobrim.

Ivars Seleckis ir viens no spilgtākajiem latviešu kino dokumentālistiem un ierindojies dzīvo klasiķu kārtā. Ivars Seleckis ir viens no leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino stila pamatlicējiem un šobrīd vecākais aktīvi strādājošais dokumentālists Latvijā. Viņa filmas ir augsti novērtētas arī starptautiskos kino festivālos. Tās ieguvušas pasaulē nozīmīgākās dokumentālā kino balvas – Roberta Flaerti un Aivora Īvensa vārdā nosauktās, kā arī Eiropas Kino akadēmijas balvu Felikss 1990. gadā – par Eiropas labāko dokumentālo filmu „Šķērsiela” un daudzas citas.  

Ivars Seleckis ir 30 dokumentālo filmu režisors un operators, vēl arī operators 15 dokumentālajās filmās un trijās spēlfilmās. 54 darba gadi dokumentālajā kino – kopš paša pirmā ieraksta filmas titros: „operatora asistents – Ivars Seleckis” 1960. gadā. Apmēram 800 kilometri filmlentes, simti un tūkstoši izbraukātu kilometru visā Latvijā un tālu pasaulē – uz Gvineju Āfrikā, uz Irāku Tuvajos Austrumos, pa visu plašo Padomju Savienību un „sociālistisko nometni” piedevām. Pa ceļiem un neceļiem, pa dubļiem, pa jumtiem, pa jūru zvejas laivās, ar kamieļiem tuksnesī un ar krokodilu pa Latviju – kinodokumentālista dzīve ir raiba kā dzeņa vēders un skaista kā brīnišķa dziesma, klasiķu vārdiem runājot. Režisora un operatora Ivara Selecka dzīve turklāt ir arī Latvijas dokumentālā kino vēstures spogulis – visos būtiskākajos ceļa posmos viņš bijis klāt un daudzus pats nobruģējis, daudzus slavenus cilvēkus filmējis, bet vēl labprātāk – vienkāršus zemniekus, zvejniekus un mazās Šķērsielas iedzīvotājus.

Ivars Seleckis strādājis kopā ar daudziem Latvijas kinovēsturē leģendāriem cilvēkiem, bet vienmēr un rezultatīvi – ar Maiju Selecku, talantīgo montāžas režisori un arī dzīvesbiedri.

Maija Selecka visu šo Latvijas dokumentālā kino vēstures leģendāro periodu piedzīvojusi un pati līdzradījusi pie filmu montāžas galda, strādājot kopā ne tikai ar Ivaru Selecki (30 filmas), bet arī ar režisoriem Aivaru Freimani, Hercu Franku, Juri Podnieku, Ansi Epneru un citiem. Maija Selecka bijusi montāžas režisore vairāk nekā 60 dokumentālajām filmām, un liela daļa no tām pelnīti iekļuvušas Latvijas kinovēstures zelta fondā. Maijas Seleckas darbs mūža garumā, kas vairākkārt novērtēts ar „Lielā Kristapa” balvām, pierāda, ka talantīgs montāžas režisors ir nepārvērtējami svarīgs filmas līdzautors.

Balva par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā radošajam tandēmam tiks pasniegta “Lielais Kristaps” noslēguma ceremonijā 11. decembrī.

Šogad pirmo reizi “Lielais Kristaps” notiks starptautiska pasākuma – Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros, ievadot Eiropas Kino akadēmijas (EFA) balvu pasniegšanas ceremonijas. Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā no 2. līdz 12. decembrim skatītājiem tiek piedāvātas vairāk nekā 120 filmas, savukārt Latvijas kino profesionāļiem, sadarbībā ar Nacionālo Kino centru sagatavota plaša industrijas programma – lekcijas, radošās darbnīcas pasaules klases kino nozares pārstāvju vadībā.

Festivālu “Lielais Kristaps” organizē biedrība „Latvijas Kinematogrāfistu savienība” (LKS) sadarbībā ar Nacionālo Kino centru. Atbalsta Kultūras Ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome. Informatīvais atbalsts: Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas Sabiedriskie mediji, portāls Delfi.

Papildus informācijai:

Ivars Seleckis dzimis 2014. gada 22. septembrī svinēja savu 80. dzimšanas dienu, kam par godu tika rīkots jubilejas pasākums kino teātrī “Splendid Place”. Seleckis 1958. gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijā. 1966. gadā ieguvis kinoinstitūta VGIK diplomu kinooperatora specialitātē. Paralēli studijām bijis operators filmām”Krasts” (1963.), „Ceļa maize” (1963.), „Gada reportāža” (1965.), kurās iezīmējas viņa avangardiskais rokraksts, laužot iepriekšējo dokumentālā kino tradīciju. Šis laiks raksturīgs ar jaunām vēsmām kino veidošanas principos, ko vēlāk dēvē par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Tā guva plašu starptautisku rezonansi. Seleckis neapšaubāmi ir viens no šī stila veidotājiem.

1970. gadā top filma „Valmieras meitenes”, kurai un arī turpmākajām Seleckis ir operators un  režisors. Filma iegūst plašu sabiedrisku rezonansi un iezīmē viņa galveno  tematiku – asu sociālu jautājumu aktualizācija un drosmīgs sabiedrības norišu pētījums. To varam redzēt par kases grāvēju kļuvušajā „Sieviete kuru gaida” (1978.), „Slāpju spogulis” (1976.), „Meklēju vīrieti” (1983.), Šķērsielas filmu sērijās (1988.-2013.), „Zolitūde” (1990.), „Nāc lejā bālais mēness!” (1994.), „Sāļā dzīve” (1998.) un citās. Nozīmīgas ir arī izcilu kultūras darbinieku portretfilmas – „Maestro bez frakas” (Raimonds  Pauls, 1985.), „Sieviete starp diviem romāniem” (Regīna Ezera, 1984.), „Operdziedātāja uz skrituļslidām” (Elīna Garanča, 2002.) un citas.

Nozīmīgs ir viņa devums mākslas filmu veidošanā. I.Seleckis ir Ulda Brauna „Motociklu vasara” (1975.), Imanta Krenberga „Zobena ēnā” (1976.) un „Īsa pamācība mīlēšanā” (1982.) operators inscenētājs. Filmas raksturīgas ar īpašu kameras plastiku un pārliecinošu vizuālo stilu, kas apliecina meistara talantu.

Unikāli, ka meistars savā cienījamā vecumā turpina aktīvi strādāt. 2013.gadā bija pirmizrāde vairāku gadu garumā tapušajai filmai „Kapitālisms Šķēsielā”, 2014. gada 3. septembrī bija jaunākā darba pirmizrāde – kinonovele „Ķīpsalā”, kas tapusi Rīga - 2014 programmas Force majore almanaha „Pāri ceļiem un upei” ietvaros.