Mūziķis: "Mīļā latviešu tauta, lūdzu nerijiet burgerus!"

«Cilvēku lielākā problēma ir tā, ka viņi nepārtraukti grib orgasmu, nepārtrauktu laimi. Bet tā nemēdz būt! Laime ir tad, kad tu vasarā dabū to zemeni, ko neesi baudījis veselu gadu, un tad tev tā oga tiešām arī garšo. Tāpat ir ar jebkuru citu baudu – ja no tās vien tikai pārtiec, tā vienā brīdī pārstāj būt par baudu,» uzskata leģendārās grupas «Pērkons» mūziķis Raimonds Bartaševičs (59).

Patīk peldēšana

Grupas «Pērkons» vokālists Raimonds Bartaševičs nemakšķerē, nebrauc medībās un arī ar sportu nenodarbojas, jo uzskata, ka sports – tas ir no dzīvnieku pasaules. «Paskatieties, kas notiek ringā: divi brieži meklējas un badās ar ragiem... Ar zirgiem skrien, ar mašīnītēm skrien – smieklīgi! Ja tev grīda jāmazgā, bērni jāauklē un vēl iepirkumu maisiņi jāuznes piektajā stāvā – kāda vēl trenažieru zāle?! Dzīvo pareizi, un nevajadzēs nevienu trenažieru zāli!» uzskata Bartaševičs, piebilstot, ka pati dzīve tā iekārtota, ka visu laiku jāskrien. «Kāda jēga cilāt bumbu? Cilā kartupeļu maisus! Dari kaut ko ar jēgu!» izrādās, mūziķis ir absolūti pragmatiski domājošs. Vienīgā fiziskā aktivitāte, kas viņam patīk, ir peldēšana, un baseinā mūziķis peld vien tad, ja netiek uz jūru. «Peldēšana ir vislabākā nodarbe – gan visām muskuļu grupām, gan elpošanai, gan ādai. Un, jo aukstāks ūdens, jo labāk. Jo spirdzinošāk!»

Nerijiet burgerus!

Arī par mūsu ēšanas ieradumiem Raimondam Bartaševičam ir ko teikt:

«Nerij tos hamburgerus un nenīksti uz dīvāna! Izaudzē savus dārzeņus, pats tos sagatavo, un nebūs nekādu lieku kilogramu!»

 Nē, viņš pats neaudzē dārzeņus, bet gatavo gan sev pats. Tiesa, ēd tikai tāpēc, ka ir jāēd. «Viss, kas cilvēkam der, ir negaršīgs, un viss, kas ir garšīgs, viennozīmīgi ir neveselīgs. Tāpēc es ēdu ēšanas pēc. Piemēram, man brokastīs ir auzu pārslas: vakarā tās pārleju ar ūdeni, no rīta mazliet pasildu, lai nav ledaini auksts, un bez jebkādām piedevām ar mokām ķeksēju iekšā. Tāpēc, ka tur ir visas tās vielas, ko organismam vajag. Pa dienu varu izdzert vienu kafiju, vairāk arī neko. Es nekad neēdu tāpēc, ka jāēd. Es ēdu, kad man gribas, un neēdu, ja negribas. Es klausos savā iekšējā balsī,» stāsta Bartaševičs. Mūziķis brīnās, kāpēc cilvēki tērē lielu naudu un stūķē iekšā kompleksās pusdienas. Tāpēc, ka tā vajag? «Es fizisku darbu nestrādāju, man to nevajag. Manuprāt, labāk apēst kaut ko mazliet, bet ar baudu, nevis stūķēt māgā kaut ko nejēgā daudz, un tad vēders spiež un gals ir klāt...»

Bads ir labs!

Bartaševičs stāsta, ka visu bērnību nepārtraukti bijis badā. «Bada sajūta ir laba,» viņš tagad sapratis – jo tā spiež rīkoties, spiež iet, skriet un kaut ko darīt. «Lētākās pusdienas ēdnīcā «Saulīte», kas bija netālu no studijām, maksāja septiņas kapeikas: glāze piena četras kapeikas un par trim kapeikām varēja dabūt «garnieri» – makaronus vai griķus. Ņēmu tikai «garnieri» – badu nomērdēju, un viss bija kārtībā. Jā, bada sajūta ir forša,» mūziķis secina. Bartaševičs neslēpj, ka nereti to pašu auzu pārslu putru ēd sakostiem zobiem – jo reizēm jau negribas. «Aizbraucot kādā ceļojumā, priecājos, ka viesnīcā brokastīs nav tās putras. Es gan vienmēr palūdzu, vai var pagatavot. Un vienmēr jau var...» mūziķis nosmej.

NEIZSPRUKS

«Es no savām jubilejām vienmēr kaut kā laimīgi izsprūku uz citu rēķina,» priecīgi saka mūziķis Raimonds Bartaševičs. Ne tikai Ievai Akuraterei un Jurim Kulakovam šis ir apaļu jubileju gads – viņi abi savu 55. dzimšanas dienu jau nosvinējuši pavasarī, bet Raimonds Bartaševičs savējo – 60. – svinēs gada izskaņā, 9. decembrī.

PERFEKCIONISTS

«Es esmu perfekcionists, un tāpēc man reizēm ir grūti,» atzīst Raimonds Bartaševičs. «Ja es sāku mazgāt, piemēram, kastroli, es to nevaru nolikt malā, kamēr tas nespīd līdz ārprātam. Pat ja sāku to darīt vienpadsmitos vakarā, vēl divos naktī to beržu – ja tas nav absolūti tīrs. Ja es daru, tad es daru. Ja nedaru, tad nedaru nemaz!»

Raimonds Bartaševičs domā, ka visi, kuru nodarbošanās saistīta ar arhitektūru, ir perfekcionisti – tā esot neglābjama šīs profesijas iezīme. Jo, ja tu neesi perfekcionists, tu nevari neko uzbūvēt. Ir jābūt šai tieksmei pēc ideāla. Pēdējos trīs gadus viņš savu perfekcionismu liek lietā arī ikdienā – strādājot salonā «Ligne Roset», kur viņš projektē un veido dizainu.

Grupu «Pērkons» ar programmu «Sapumpurots zars» šovasar gaidiet brīvdabas estrādēs: Jelgavas Uzvaras parkā (26. jūlijā), Liepājas koncertdārzā «Pūt, vējiņi!» (2. augustā) un Ogres salā (22. augustā).